Lieldienās “dēj” krāsainas olas

2014. gada 17. aprīlis 00:00

Lāsma Ludviga mācās Strautiņu pamatskolas 8.klasē un ir aktīvs mazpulcēns. Strautiņu mazpulkā viņa darbojas jau sesto gadu. Šogad viņa no “Mazpulcēnu – Trušmīļu skolas” saņēmusi divus trušus, bet kopumā viņa ir saimniece 11 trušiem. Lieldienās tie mēdzot “dēt” arī krāsainas olas.
Krāsainās Lieldienu olas tiek noslēptas pie trušiem, un Lāsmas četrus gadus vecais brālis Jānis dodas tās meklēt. “Viņš domā, ka tieši truši izdējuši olas, lai gan tagad jau sāk saprast, ka truši nemaz nevar dēt olas,” stāsta meitene. Lieldienās viņa ar ģimeni dodas uz dažādiem Lieldienu pasākumiem, bet mājās olas tiek krāsotas gan ar senču metodēm, gan ar modernajām ķīmiskajām krāsām. Galvenais, lai tās būtu pēc iespējas krāsainākas.
Lāsmas trušus iecienījuši arī viņas skolasbiedri, un nereti pēc skolas skolēnu bariņš dodas uz viņas mājām samīļot kādu no trušiem. Latvijas Šķirnes trušu audzētāju asociācija ir dāvinājusi lauku bērniem 62 šķirnes trušus, lai viņi varētu mācīties, kā pareizi tos kopt, barot, sagatavot barības krājumus ziemai, kā pagatavot viņiem mājas - būrīšus, kā sagatavot dzīvniekus izstādei, kā rūpēties par viņu mazuļiem. “Rudenī Ķīpsalā notika liela dzīvnieku izstāde, kurā arī manus trušus mērīja un svēra. Es gan medaļu nedabūju, bet to dabūja manas draudzenes no “Trušmīļu skolas”, kura gan nav no Alūksnes puses,” stāsta Lāsma. Viņas ceļš uz trušu audzēšanu gan nav sācies ar šī projekta trušiem, bet jau pirms kāda laika, kad programmā “Heifer Project International” meitene dabūja savu pirmo trusi. Par projektu viņa uzzinājusi no Strautiņu mazpulka skolotājas Sandras Buliņas. “Manas mammas māsa arī audzē trušus, un mēs lecinājām šo manu jauniegūto trusīti. Tā radās jauni truši, kuri saskaņā ar projektu ir vēl kādam jāuzdāvina,” stāsta Lāsma.
Truši ir dāvināti gan radiniekiem, gan draugiem. Ir arī tādi cilvēki, kuri labprāt vēlētos sev trusi, taču tā uzturēšanai nav iespēju. Lāsma stāsta, ka truši tiks vēl lecināti, tāpēc noteikti būs gaidāma nākamā trušu paaudze. “Vecos trušus gan likvidējam. Pati gan mājās savu mājdzīvnieku gaļu neēdu, kopš man ir truši. Tagad gan trušiem neesmu tik ļoti pieķērusies, jo skolā ir daudz darāmā, kā arī jāgatavojas mūzikas skolas eksāmeniem. Spēlēju klavieres, saksafonu un ģitāru. Tieši tāpēc tagad īsti nav laika braukāt pa dažādiem pasākumiem vai tirdziņiem ar trušiem. Pašlaik tas paliek otrajā plānā,” teic Lāsma.
Ar trušiem saimniecībā labi sadzīvo arī vistas, tītari un pīles. “Mums ir seši tītari, desmit vistas un sešas pīles, kuras dzīvo piemājas dīķī. Man ļoti patīk dzīvnieki, un mana mamma Sarmīte un tētis Aigars man ir iemācījuši tos mīlēt. Bērnībā man arī ļoti patika mazie cālīši, un arī tagad mums drīz tādi būs. No rīta saviem trušiem dodu kādu dārzeni un sienu, bet vakarā vairāk kombikormu un graudus. Ja dzīvnieks tiek paņemts, tad par viņu arī ir jārūpējas. Dzīvnieku nevar atstāt novārtā, bet, ja tā dara, manuprāt, viss nāk atpakaļ. Vismaz tam tā vajadzētu būt. Dzīvnieki ir gudri un pieķeras konkrētajam cilvēkam,” uzskata Lāsma. Viņai ir arī suns Rafijs un kaķi Minkāns un Ksenija. “Suņi man tiešām ļoti patīk un labprāt gribētu vēl kādu suni. Tas varētu būt vai nu Jorkšīras terjers, vai arī haskijs,” teic meitene. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Lieldienās “dēj” krāsainas olas

Kategorijas