Piecelt mūs jaunai dzīvei

2014. gada 17. aprīlis 00:00

Šodien kristīgajā baznīcā ir Lielā ceturtdiena, rīt būs Lielā ciešanu piektdiena, kurā Kristus nomira par visas cilvēces grēkiem. Tam sekos Klusā sestdiena, bet jau svētdienas rīts iesāksies ar priecīgo saucienu – “Kristus ir augšāmcēlies!” Kas šajā laikā ir svarīgākais cilvēkiem?

Magnuss Bengtsons, Alūksnes evaņģēliski luteriskās baznīcas prāvests
Līdz ar ticību rodas cerība
Lieldienas ir Kristus augšāmcelšanās svētki, kas atgādina, ka Kristus ir uzvarējis nāvi. Galvenais, lai cilvēki tam ticētu. Ticētu tam, ka Jēzus ir dzīvs un ka tā nav tikai vēsture, bet arī dzīva realitāte šodien. Tiem, kuri netic, ir jālūdz, lai Dievs palīdz dot šo ticību. Iemesli, kāpēc cilvēki nenāk uz baznīcu, var būt dažādi, bet es mudinātu cilvēkus nākt uz dievkalpojumu un paskatīties, kā tas notiek. Es viņiem novēlu, lai ticība kļūst par viņu dzīves realitāti, nevis kaut ko attālu. Baznīca tomēr ir slimnīca, un te nāk dažādi cilvēki. Tas, ka cilvēks nevēlas nākt uz baznīcu, var būt ne tikai padomju mantojums, bet arī tas, ka kādreiz kāds kristietis ir rādījis sliktu piemēru. Tas, ka kāds kaut ko dara ne tā, nenozīmē, ka visi tā dara. Cilvēkiem bieži vien ir nepareizs priekšstats par baznīcu. Tā nebūt nesastāv no perfektiem cilvēkiem. Kristīgajā baznīcā katrs nāk ar saviem grēkiem un trūkumiem, un tieši tāpēc arī kristīgajai baznīcai ir tāds pats princips, kāds tas ir slimnīcā – tā nesastāv no nekļūdīgiem cilvēkiem, bet tajā mēs ārstējamies. Ir svarīgi tas, lai šī ticība ietekmētu arī cilvēka dzīvi un cilvēki spētu priecāties par to, ka Jēzus ir dzīvs. Šim notikumam ir jāietekmē un jāmaina mūsu dzīves. Ticība cilvēkam dod prieku un cerību. Tas, protams, neatrisina visas problēmas, bet ticība dod jaunu perspektīvu, jaunu skatījumu uz lietām. Bez ticības viss šķiet drūmi un liekas, ka būs pavisam traki, taču līdz ar ticību viss vairs nav tik traki un rodas cerība. ◆

Agris Klovāns, Alūksnes Sv.Bonifācija katoļu baznīcas priesteris
Pārvarēt savu
egoismu
Mēs svinam Kristus augšāmcelšanās svētkus, kas ir Kristus uzvara pār nāvi un grēku. Kristiešiem šie svētki nozīmē arī garīgās dzīves augšāmcelšanos no grēkiem un arī dažādām grēcīgām atkarībām. Tieši tādēļ ir jānāk pie Kristus un tieši pie viņa jāmeklē savas dzīvības jēga. Jēzus ienāk katra cilvēka dvēselē, lai mums būtu jauna dzīve. Kristus augšāmcelšanās notikums ietekmēja visas pasaules vēsturi, un tie, kuri meklē padomu Kristū, to arī atrod. Bez Dieva palīdzības mēs neesam spējīgi pārvarēt savu egoismu un bieži vien esam nejūtīgi pret otra vajadzībām un bēdām. Kristus augšāmcelšanās notikums palīdz izprast, ko dod ticība un kā tā ietekmē katru mūsu dzīves aspektu. Tā dod piepildījumu gan šajā dzīvē, gan arī mūžībā. Problēmas rodas, kad cilvēks novēršas no Dieva likumiem, nevēršas pie Dieva un nepiedalās dievkalpojumos, kad viņš noslēdzas no ticības dzīves. Tad viņš paliek viens ar savām problēmām un grēkiem un nezina, kā izkļūt ārā no šī apburtā loka. Daudzi nāk uz baznīcu un man kā priesterim jautā, kā lai sakārto savu dzīvi, lai justos kā pilnvērtīgs cilvēks ģimenē, darbā un sabiedrībā. Tam ir vajadzīga ticība un ticības īstenošana, piedalīšanās baznīcas dzīvē. Bez Dieva sirdī iezogas tukšuma un nemiera sajūta. Es Lieldienās visiem alūksniešiem novēlu ļaut iespīdēt Dieva mīlestības gaismai arī viņu sirdīs, jo tad Kristus augšāmcelšanās svētki piecels mūs jaunai dzīvei. ◆

Augusts Būce, Apes, Opekalna un Zeltiņu draudzes mācītājs
Pavisam citādākā dimensijā
Bez Lielās piektdienas nav arī Lieldienu. Ja cilvēks nav bijis krusta ceļā, kad Jēzu piesita krustā, tad arī Lieldienas zaudē jēgu, jo tad cilvēks nemāk īsti saņemt šo prieka vēsti, ka Kristus ir bijis miris par mūsu grēkiem, bet nu augšāmcēlies mūsu dēļ. Ciešanu laikā mēs izejam cauri Kristus dzīves gājumam. Tajā mēs varam arī salīdzināt savu dzīvi ar viņa dzīvi. Mēs esam kļuvuši materiālisti un krājam to mantu, kuru kodes var saēst, bet necenšamies krāt Dieva bagātību mūžībai. Tas ir skumji. Līdz ar to mūsos zūd mīlestība pret otru cilvēku. Savās draudzēs to nemanu, bet sabiedrībā to var ļoti stipri just. Cilvēkam pašam ir jāizdomā, vai viņš vēlas to pestīšanu, kuru Kristus solīja. Tas, ka tu esi kopā ar Kristu, tavu dzīvi nostāda pavisam citādākā dimensijā. Novēlu šajā laikā katram cilvēkam atgriezties pie Kristus, jo viņš mūs gaida katru mīļu dienu. Sava dzīve ir jānoliek Kristus rokās, un tad tā būs pavisam citādāka. Cilvēkam jānāk uz draudzi, un daudzi jaunieši, kuri ir atnākuši, mēdz teikt, ka nezināja, ka te būs tik jauki. Tas sniedz pavisam citādāku skatu uz dzīvi. Mums ir jāmīl citam citu, kā Kristus mūs ir mīlējis, un tas, kas traucē mīlēt otru, ir savs lielais “es”, egoisms. Ja mēs dzīvojam tikai savā “es”, tad neredzam savu tuvāko cilvēku, kuram dažreiz nevajag nemaz tik daudz. Pietiek vien ar kādu padomu vai pasniegt roku. Sabiedrībā šo izjūtu esam zaudējuši. Lieldienu notikums mums atgādina par tuvākas mīlestības nepieciešamību. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Piecelt mūs jaunai dzīvei

Kategorijas