Tīra vide sākas mūsu galvās

2014. gada 17. aprīlis 00:00

400

Pēc nedēļas visi atkal posīsimies uz Lielo talku, lai sakoptu vidi, kur dzīvojam. Iepriekšējo gadu pieredze liecina – diemžēl jau neilgi pēc tam, kad talkotāji rosījušies un radījuši sakoptu vidi, to ātri vien atkal piegružo negodprātīgi iedzīvotāji ar saviem sadzīves atkritumiem, izberot tos mežā, ceļu malās vai citur. Tā ir liela problēma, ar ko cīnīties ir grūti, jo neaudzinātus un bezkaunīgus cilvēkus pārmācīt ir praktiski neiespējami.
Alūksnes un Apes novados ir ļoti daudz laukumu šķirotajiem atkritumiem – papīram, stiklam, plastmasai, pat logu un siltumnīcu stikliem. Par šķiroto atkritumu izvešanu un pārstrādi iedzīvotājiem nav jāmaksā, turklāt uz tā rēķina pašiem paliek mazāk nešķiroto sadzīves atkritumu, par ko gan ir jāmaksā. Lai gan pieejamas tik daudzas vietas, joprojām pudeles, iepakojumu, papīru izmet arī dabā. Tas liek aizdomāties, vai arī Latvijā nevajadzētu ieviest tādu sistēmu kā Igaunijā, kur jau veikalā iir iespēja konteinerā nodot izlietotās stikla pudeles, saņemot par to pretī noteiktu naudas summu.

Viskritiskāk ir Zabolovā
Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts autoceļu uzturētājs” (LVAU) Alūksnes ceļu rajona Alūksnes nodaļas vadītājs Imants Mucenieks atzīst, ka iestādes darbinieki katru gadu vāc valsts autoceļu malās un stāvlaukumos piemētātos atkritumus. “Uz valsts autoceļa Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža ir divas problemātiskās vietas: stāvlaukumā Virešu pagastā pie Gaujas un Veclaicenes pagastā pie Paiķa ezera, kur arī ir stāvlaukums. Veclaicenē pat tiek izbērti arī būvniecības atkritumi. Uz Alūksne – Ape ceļa ļoti daudz sadzīves atkritumu vienmēr ir stāvlaukumā pie Liepkalniem Alsviķu pagastā, uz ceļa Alūksne – Litene - stāvlaukumā pie Guldupjiem, bet viskritiskāk ir pie robežpārejas punkta Zabolovā Pededzes pagastā. Tās ir šausmas, kas tur darās, un ko tik tur neatstāj tie, kas no Latvijas brauc uz Krieviju!” stāsta I.Mucenieks. Regulāri sadzīves atkritumu maisi tiek izmesti arī atkritumu urnā Kolberģa centra autobusu pieturā, mazāk Malienā un Mārkalnē – arī tie ir jāsavāc. “Pēdējā laikā nedaudz samazinās tendence šādi izmest sadzīves atkritumus, tomēr to daudzums tāpat ir liels,” saka I.Mucenieks.

Kur ir, tur rodas
Pavasaros sadzīves atkritumu poligonā “Kaudzītes” Litenē LVAU Alūksnes ceļu rajons nodod aptuveni 40 kubikmetrus atkritumu, ko salasa to valsts autoceļu malās, kur to veikt pasūtījusi valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts ceļi”: no valsts galveno autoceļu un reģionālo autoceļu malām, jo vietējās nozīmes valsts autoceļu malās tos nemaz nelasa. Tas viss tiek apmaksāts no nodokļu maksātāju naudas. “Stāvlaukumos regulāri ir daudz atkritumu, savukārt ceļmalās izmešanas vietas mainās – acīmredzot stāvlaukumos tos atstāj vietējie iedzīvotāji, bet ceļmalās izmet tie, kas caurbrauc novadu. Savukārt Zabolovā stāv automašīnu rinda, bet autovadītāji nespēj izkāpt un aiziet līdz atkritumu tvertnei un visu izmet turpat pa logu. Ārzemēs ceļu malās ir konteineri šķirotajiem atkritumiem. Arī Latvijā tādi ir, bet diemžēl pie mūsu iedzīvotāju kultūras ir tā, ka konteineru pat no ārpuses nokrauj ar atkritumiem tā, ka pašu tvertni nemaz vairs nevar redzēt. Turklāt – kur ir, tur rodas, jo vajag nolikt tikai vienam, lai ātri vien rastos daudz,” saka I.Mucenieks.

Iebrauc un izmet
Valsts meža dienesta Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris vides aizsardzības jautājumos Vilis Ziņģis atzīst – sadzīves atkritumu izmešana mežā ir liela problēma. “Parasti tas notiek tur, kur var ērti piebraukt ar automašīnu un klusā vietā izmest. Izmet visneiedomājamākās lietas – būvgružus, lielgabarīta sadzīves priekšmetus. Reizēm brauc pa meža ceļu un redzi, ka stāv maiss ar atkritumiem, bet, pieejot tuvāk, atklājas, ka aiz krūmiem vai kokiem aizslēpta vesela kaudze atkritumu – cilvēki nav bijuši slinki, lai papūlētos noslēpt,” stāsta V.Ziņģis. Viņš novērojis, ka diemžēl daudz atkritumu mežā atstāj ogotāji un sēņotāji, piemēram, dzērveņu lasītāji Baltajā purvā. V.Ziņģis ir pats lasījis piemētātas plastmasas pudeles, ko pēc tam izmetis šķirotajiem atkritumiem paredzētajos konteineros. Lai gan plastmasas pudele nav smaga, ogotāji un sēņotāji tās nomet turpat zemē mežā. “Nereti stikla pudeles mežā tiek saplēstas – lauskas pēc tam ir grūti salasīt, uz tām savainojas meža dzīvnieki vai paši ogotāji un sēņotāji. Manuprāt, cilvēkus var iedalīt divās grupās – tie, kuri nepiemēslo dabu, un tie, kuri to dara. Nedomāju, ka vairs var pāraudzināt tos, kuri vieglu roku atkritumus izmet pa braucošas automašīnas logu. Viss ir atkarīgs no cilvēka godaprāta,” saka V.Ziņģis.

Apsver domu slēgt ceļus
“Latvijas valsts mežu” Austrumvidzemes mežsaimniecības meža infrastruktūras un ugunsdzēsības speciālists Kaspars Spirks norāda – katru pavasari “Latvijas valsts meži” organizē talkas Meža dienu laikā, kad gan dienesta darbinieki, skolēni, gan citi interesenti no tiem attīra mežu. Bezsniega periodā to dara dienesta darbinieki.
“Austrumvidzemes mežsaimniecības teritorijā, kurā ietilpst kādreizējie Alūksnes, Gulbenes un Valkas rajoni, gada laikā ikdienā savācam apmēram 230 kubikmetrus atkritumu, Meža dienu laikā – vēl apmēram 50 kubikmetrus. Mežā izber visu ko – pat vecos ledusskapjus! “Latvijas valsts meži” remontē mežu ceļus, lai varētu nodrošināt mežu apsaimniekošanu, izstrādi, pa tiem ir ērti pārvietoties ogotājiem, sēņotājiem, atpūtniekiem un diemžēl arī tiem, kas piesārņo dabu. Tiek plānots pat atsevišķus valsts mežu ceļus slēgt satiksmei, lai negodprātīgajiem nebūtu tik ērta piekļuve, jo nereti vienā vietā vairākas reizes gadā jāvāc atkritumi,” stāsta K.Spirks. Viņš vērtē – atkritumu apsaimniekošanā viss ir atkarīgs no iedzīvotāju kultūras līmeņa. “Gribētos, lai iedzīvotāji aizdomājas par to – ja atpūšas dabā un aiz sevis atstāj piegružotu vietu, vai paši vēlētos tādā vietā nākamreiz atpūsties? Ļoti svarīgi ir skolās, bērnudārzos izglītot jauno paaudzi, pašus iesaistīt vides sakopšanā, jo tad viņos nebūs vēlmes piegružot dabu,” ir pārliecināts K.Spirks.

Audzina un kaunina
Apes pilsētas daiļdārzniece Anita Harju uzsver – Apes pilsētā divās vietās ir konteineri šķirotajiem atkritumiem, kurus iedzīvotāji labprāt izmanto. “Atkritumus, kurus ikdienā salasām, paši arī izšķirojam. Manuprāt, ar katru gadu iedzīvotāji kļūst apzinīgāki, tik daudz nepiesārņo dabu. Sakoptā vidē arī retāk ceļas roka atstāt aiz sevis atkritumus. Protams, ir vietas, kur joprojām “nagi niez” izmest atkritumus, piemēram, aiz estrādes. Tā kā šķirot var par brīvu, arvien vairāk ir to, kuri šķiro, jo ērtāk ir atnest maisiņu uz pilsētu, nekā gaidīt tumsu un tad slīdēt uz tuvāko mežiņu, lai to izmestu, un baidīties, ka tikai kāds neierauga,” saka A.Harju.
Apes komunālās nodaļas darbinieki ir šādi izmestos atkritumos meklējuši dokumentālas norādes, kam to saturs varētu piederēt, un uzrunājuši atrastos cilvēkus personīgi. “Pierādīt ir grūti, kamēr neesi pie rokas pieķēris. Parasti attaisnojas, ka pats jau nav nesis, bet citi ģimenes locekļi. Ceru, ka, šādi nokauninot, otrreiz vairs neizmetīs atkritumus dabā. Ja pilsētā redzu, ka pusaudži vai jaunieši ēd saulespuķu sēkliņas un mizas met zemē, aizrādu, ka blakus ir konteiners. Ir jāaudzina, jo viss nāk no ģimenes,” saka A.Harju.
SIA “Rūpe” valdes loceklis Valfrīds Vilks norāda - Eiropas Savienībā ir uzstādījums pēc iespējas vairāk šķirot sadzīves atkritumus. Arī Alūksnes novadā iedzīvotājiem jau vairākus gadus ir iespēja to darīt gan pilsētā, gan katrā pagastā. Alūksnes novadā atkritumus šķiro daudz – īpaši Alūksnes pilsētā. Starp pagastiem šajā ziņā līderi ir Anna un Jaunanna. V.Vilks uzskata – lai rosinātu iedzīvotājus šķirot atkritumus un nepiesārņot vidi, vajag vairāk veikt izglītojošo darbu. “Diemžēl mums visu laiku cilvēkiem ir tikai tiesības, bet nav pienākumu pret otru cilvēku, dabu un citu. Iemācīt var tikai ar drakonisku soda naudu, lai, vienreiz to samaksājot, atcerētos visu mūžu,” ir pārliecināts V.Vilks.

Iecienītākā vieta - krūmi
Alūksnes novada pašvaldības policijas priekšnieks Ardis Tomsons norāda, ka pilsētā iecienītākā vieta, kur nelegāli atstāt sadzīves atkritumus, ir dažādos krūmos svešā zemē, jo savā zemē neviens atkritumus nemet – ar ļoti retiem izņēmumiem. Vērtējot vairāku gadu griezumā, viņš secina, ka kopumā situācija tomēr pamazām uzlabojas.
„Teritorijas apsekojam, fotografējam, noskaidrojam, kam pieder zeme, sūtām brīdinājumus, aicinām uz administratīvo komisiju. Ja pēc brīdinājuma persona īpašumu nesakārto, tā tiek saukta pie administratīvās atbildības par vides piesārņošanu vai par to, ka nav nodevusi sadzīves atkritumus tam paredzētajā vietā un atkritumu apsaimniekotājam, kas Alūksnes novadā ir SIA „Rūpe”. Ja tas ir pašvaldības īpašums, ziņojam par to aģentūrai „Spodra”, kas to sakopj. Katram zemes īpašniekam ir jāatbild par kārtību savā zemes īpašumā – ja īpašumā izmet atkritumus, tie ir jāsavāc zemes īpašniekam un jānodod atkritumu apsaimniekotājam, un jāsamaksā par to. Ja vainīgā persona ir zināma, tad īpašnieks var prasīt zaudējumu atlīdzību,” stāsta A.Tomsons.

Nav, ar ko runāt
Viņš atzīst - problēmas rada vairāki valstij piekrītoši bezsaimnieka īpašumi. Arī Alūksnē tādi ir vairāki, jo nav personas, ar ko runāt, lai radušos situāciju novērš. Tāda vieta, piemēram, ir Pils ielā pretim veikalam „Maxima”, kur bezsaimnieka mājā šobrīd ir iekārtojušās uz dzīvi vairākas personas bez pajumtes. Bezsaimnieka īpašums ir arī Ezera un Jāņkalna ielu krustojumā.
„Ir mājas, kurās dzīvo personas ar ierobežotu rīcībspēju, piemēram, solīdā vecuma dēļ – arī tur reāli nav, ko saukt pie atbildības, turklāt šīs personas uzskata, ka viss ir kārtībā, lai gan teritorijā ir pussagruvušas ēkas un nekārtība. Prieks, ka SIA „Alta S” beidzot ir sakopusi savu teritoriju Tālavas ielā un atkritumus nodevusi atkritumu apsaimniekotājam,” saka A.Tomsons. Viņš norāda – liela bēdu ieleja ir arī luterāņu baznīcai piederošo īpašumu sakoptība, jo baznīcai trūkst resursu, lai par tiem pienācīgi gādātu, tādēļ tie daudzviet aizaug. Piemēram, arī Lazdu kalniņš ir baznīcas īpašums – tajā katru gadu Lielās talkas laikā skolēni tiek sūtīti lasīt sadzīves atkritumus, kas pēc tam nemitīgi atkal rodas no jauna.

Jāuzrāda konteinera saturs
Arī gar vecā dzelzceļa sliedēm gadu gadiem izmet atkritumus. A.Tomsons uzsver – pašvaldības policija visu šādu vietu tuvumā izzina, vai tuvējo māju iedzīvotājiem ir noslēgti līgumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. „Sadarbojamies arī ar SIA „Alūksnes nami”. Kur neatļautās vietās parādās sadzīves atkritumu kaudzes, velkam cimdus un skatāmies, vai atkritumu saturā nav kāda norāde personiskai informācijai. Ja atrodam, tad gandrīz vienmēr persona plikšķina acis un saka, ka neizprot, kā atkritumi tur nonākuši, jo pati neesot metusi. Ceram, ka arī šādai sarunai tomēr ir audzinošs raksturs,” saka A.Tomsons.
Ir iedzīvotāji, kas atkritumu izvešanu „Rūpei” piesaka tikai vienreiz gadā – tādiem prasa parādīt pat konteinera saturu un jautā, kur ikdienā liek pārējos atkritumus. „Daudzi saka, ka šķiro, bet ir arī personas, kas dzīvo nabadzīgi un kuru konteinerā patiesi ir maz atkritumu, piemēram, izskalotas un saplacinātas konservu bundžas. „Rūpe” mums iesniedz adrešu sarakstu, kur ļoti reti piesaka atkritumu izvešanu - tās apsekojam un vērojam, vai tuvākajā apkārtnē dabā kaut kur netiek izmesti atkritumi. Gadā vidēji desmit personām piemērojam administratīvo sodu par izvairīšanos slēgt līgumu par sadzīves atkritumu izvešanu, jo vispirms izsakām brīdinājumu, kas parasti “nostrādā”. Pozitīvi, ka lielākā daļa iedzīvotāju tomēr rūpējas par savu īpašumu. Turklāt arvien vairāk iedzīvotāju šķiro atkritumus, jo saprot, ka to var darīt par brīvu. Nevajag piemēslot vietu, kurā dzīvojam, jo tās ir mūsu kopējās mājas. Ja no mazām dienām bērniem stāsta, cik kaitīgi ir mest atkritumus dabā, viņiem tas paliek atmiņā. Arī talkām ir ļoti audzinošs raksturs – īpaši, ja iesaista bērnus, jo pie katra atkrituma ir jānoliecas, lai to paceltu,” saka A.Tomsons. ◆

Par Lielo talku

◆ Jau sešus gadus Latvijā notiek Lielā talka. Ideja aizgūta no igauņiem, kas vides sakopšanu visas valsts līmenī pirmoreiz rīkoja 2008.gada 3.maijā.
◆ Šogad Lielā talka notiks sestdien, 26.aprīlī, no pulksten 9.00 līdz 15.00. Alūksnes un Apes novadu iedzīvotājiem ir iespēja pieteikt un reģistrēt arī savas talku vietas mājaslapā “www.talkas.lv”.
◆ Šogad Lielās talkas devīze ir: “Tīra Baltijas jūra sākas tavā vannasistabā!”
◆ Alūksnes novada iedzīvotāji pirms reģistrācijas aicināti sazināties ar Lielās talkas koordinatoru Alūksnes novadā, pašvaldības Īpašumu nodaļas vadītāju Ingu Berkuli pa tālruni 28686707 vai e-pastu “ingus.berkulis@aluksne.lv”.
◆ Arī šogad Lielās talkas dalībnieki būs apgādāti ar maisiem.
◆ Kā ik gadu, arī Alūksnes novada pašvaldības administrācijas un iestāžu darbinieki visā novada teritorijā iesaistīsies Lielajā talkā. Šogad pašvaldības rīkotā talka Alūksnē notiks Kārklu ielā bijušās katlumājas apkārtnē, ko plānots attīrīt no krūmiem.
◆ Apes pilsētā Lielās talkas aktivitātes sākās jau pirms Lieldienām, kad Apes komunālās nodaļas darbinieki kopā ar senioriem un pašvaldības darbiniekiem sakopa Apes estrādes teritoriju, laukumu pretim BMX trasei, Vaidavas upes krastus no Raganu klintīm līdz kapsētai. Iesaistot algotu pagaidu sabiedrisko darbu veicējus, lasīja sadzīves atkritumus ceļmalās no Vidzemes šosejas līdz Apes pilsētai un tālāk līdz Igaunijas robežai. Sakopa arī pie Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas.
◆ Informācija par talku vietām Alūksnes un Apes novadu teritorijās pieejama “www.talkas.lv”, “www.aluksne.lv”, “www.apesnovads.lv”.
◆ Lielā talka Latvijā norisināsies līdz 2018.gadam, jo paredzēts, ka Lielās talkas pasākumi beigsies līdz ar Latvijas Valsts 100. dzimšanas dienu 2018.gadā, kad plānots sasniegt arī talkas uzstādīto mērķi - Latvija kā tīrākā un sakoptākā vieta pasaulē, dot iespēju dabai atveseļoties, attīrot to no atkritumiem, kā arī mudināt iedzīvotājus pašiem labiekārtot un rūpēties par vidi sev apkārt.

fakti

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz:
58.pants. Vides piesārņošana un piegružošana.
Par gaisa, zemes, mežu vai iekšējo ūdeņu (virszemes vai pazemes) piesārņošanu ar notekūdeņiem, ķīmiskām vielām, tai skaitā bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, piegružošanu vai citādu kaitīgu iedarbību uz tiem jebkādā veidā —
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 70 līdz 700 eiro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām — 350 līdz 2900 eiro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas.
75.pants. Atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšana.
Par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu vai atkritumu pārrobežu (starptautisko) pārvadājumu noteikumu pārkāpšanu -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 70 līdz 1000 eiro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām — no 280 līdz 2100 eiro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas.
Par sadzīves atkritumu radītāja vai īpašnieka nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu savākšanā -
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 70 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām — no 430 līdz 1400 eiro.
Atkritumu apsaimniekošanas likums paredz:
15.pants. (1) Atkritumu savākšana, pārkraušana, šķirošana, uzglabāšana, reģenerācija vai apglabāšana ir atļauta tikai tam paredzētajās vietās.
(2) Īpašniekam vai nomniekam, kura īpašuma teritorijā tiek radīti sadzīves atkritumi, ir pienākums nodrošināt vietu atkritumu konteineram un tā atkritumu apsaimniekotāja transportlīdzekļa piekļuvi sadzīves atkritumu savākšanas punktam, kurš ir noslēdzis līgumu ar pašvaldību par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
(4) Zemes īpašnieks, kura īpašumā tiek prettiesiski novietoti sadzīves, bīstamie un ražošanas atkritumi tam neparedzētā vietā, nodod tos atkritumu apsaimniekotājam, kurš ir saņēmis atļauju attiecīgo atkritumu apsaimniekošanai, sedz šo atkritumu apsaimniekošanas izmaksas un ir tiesīgs prasīt zaudējumu atlīdzību no šo atkritumu radītāja. Ja attiecīgo atkritumu radītājs ir noskaidrots, atkritumu apsaimniekošanas izmaksas sedz šis attiecīgo atkritumu radītājs.

Alūksnes novadā bezmaksas konteineri šķirotajiem atkritumiem izvietoti:

◆ Alūksnes pilsētā – 26 vietās: Glika ielā 10, Glika ielas sarkano līniju joslā, Ošu ielā 5, Vidus ielā 9, Jāņkalna ielā 53, Cerību ielas sarkano līniju joslā, Merķeļa ielā 19, Laurencenes ielā, pie Alūksnes novada vidusskolas, Augusta ielas sarkano līniju zonā, Dārza ielā 11, Torņa ielā 13/15, Pils ielā 36, Apes ielā, pie Alūksnes pilsētas sākumskolas, Merķeļa ielā 20, Brīvības ielā 6, Pils ielā 21, Gulbenes ielā, Brūža ielā 1, Alūksnes slimnīcas teritorijā, pie Jāņkalniņa, SIA “Valdis” teritorijā, Alūksnes RCU, Alūksnes Lielajos kapos, Alūksnes Mazajos kapos.
Konteineri šķirotajiem atkritumiem pieejami arī katrā Alūksnes novada pagastā – Veclaicenē, Mālupē, Malienā, Liepnā, Annā, Jaunalūksnē – gan Kolberģī, gan Bejā, Kalncempjos, Zeltiņos, Pededzē, Mārkalnē, Ziemerī, Alsviķos – gan Alsviķos, gan Strautiņos, Ilzenē, Jaunannā, Jaunlaicenē.

◆ Apes novadā bezmaksas konteineri šķirotajiem atkritumiem izvietoti:
Apes pilsētā – divās vietās: Robežu ielā pie daudzdzīvokļu mājām un pilsētas centra stāvlaukumā pie “Unibodes”. Bet pie Apes komunālās nodaļas maisā var nodot siltumnīcu, logu stiklus.
Trapenes pagastā – Trapenes centrā pie sporta zāles.
Virešu pagastā – divās vietās: pie Virešu pagasta pārvaldes un Vidagā starp Sikšņu pamatskolu un bērnudārzu.
Gaujienas pagastā – trīs vietās: ceļu krustojumā uz Gaujienas estrādi un Igauniju; pie centrālās katlumājas; Gaujienas internātpamatskolas teritorijā. Īpašs konteiners tikai logu stikliem – arī pie centrālās katlumājas.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Tīra vide sākas mūsu galvās

Kategorijas