Kopā pavadīti 10 gadi

2014. gada 25. aprīlis 00:00

Trapenes senioru deju kolektīvam “Bormanītes” šogad martā apritēja 10 gadi, un tikpat ilgi par šī kolektīva vadītāju darbojas Trapenes kultūras nama vadītāja Svetlana Spalviņa.

Vēlme satikties un aprunāties
Kolektīva nosaukums radies no Bormaņu muižas, kas tagad jau ir Trapenes kultūras nams. S.Spalviņa teic, ka ar katru gadu dejotāju paliek aivien mazāk, bet jauni dejotāji klāt nenāk, jo uzskata, ka nav tādā vecumā, lai dejotu senioru dejas. “Dažs jaunais pat nevar izdejot to, kas jādejo senioriem. Kad sākām dejot, kolektīvā bija sievietes no 50 gadu vecuma. Tagad esam 9, bet lielākais skaits ir bijis 16,” stāsta S.Spalviņa. Mēģinājumi kultūras nama telpās notiek katru otrdienu. “Gribas jau tās lecamās dejas, bet ir tāds vecums, kad ne vienmēr visi to var izdarīt. Mūsu kolektīvā ir tikai sievietes, taču senioru deju kolektīvā var nākt arī vīrieši, bet tos ir grūti atrast,” uzsver S.Spalviņa. Viņa atzīst, ka uz kolektīvu palīdz nākt vēlme satikties un aprunāties. Tā ir arī iespēja izbraukt uz kaut kurieni un redzēt citus cilvēkus. “Cik tad mājās var viens sēdēt un runāties ar sevi vai kaķi,” saka S.Spalviņa. Kolektīvs šo gadu laikā ir dejojis vairākās Latvijas vietās, bet dejotājas ar savu uzstāšanos ir bijušas arī ārpus Latvijas – Lahedā, Igaunijā.
S.Spalviņa atzīst, ka kolektīvā katrai dāmai ir savs raksturs un “Bormanītes” jau ir gluži tāpat kā ģimene, kurā gadās arī kādas nesaskaņas, bet dalībnieces vienmēr cenšas par visu izrunāties. Kolektīvu vieno arī kopējs zieds – narcise. “Tieši narcises mums pirmajā gada jubilejā dāvināja toreizējā Trapenes kultūras nama vadītāja Ilze Lipstoka. Tā nu šie ziedi ir mūsu vadmotīvs cauri gadiem. Tie bija izvēlēti par dekoru arī apaļajai jubilejai,” stāsta S.Spalviņa.

Bez tā vairs nevar dzīvot
“Bormanīte” Ritma Kārkliņa kolektīvā dejo visus šos 10 gadus. Arī viņas mamma dejo “Bormanītēs”, un R.Kārkliņa atzīst, ka gan viņas, gan viņas mammas dzīve ir ļoti cieši saistītas ar pašdarbības kolektīviem. Viņa pati dzied arī Trapenes sieviešu korī. “Es esmu dejojusi visu mūžu un bez tā vairs nevaru dzīvot. Mēģinājumos tiek gūta enerģija. Ja pirms tam esi noguris un kaut kas sāp, dejojot tas pāriet,” teic R.Kārkliņa. Viņa uzsver, ka dāmām tā ir laba iespēja gan sapucēties, gan kaut kur izbraukt ārpus mājām. “Ir cilvēki, kuri sēž mājās un gaužas, bet ir cilvēki, kuri iet sabiedrībā. Ir jākustas un jādzīvo aktīvi. Ja dejotājām kas sajūk, nereti viņas uztraucas, bet es saku, ka tas nav pasaules gals. Kuram gan negadās! Dejošana palīdz kaut kur izrauties un arī piemirst ikdienas rūpes,” uzskata R.Kārkliņa.
“Bormanītes” Trapenē varēs vērot uzstājamies 7.jūnijā jau tradicionālajā pasākumā “Skan dziesma lapegļu gatvē”. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kopā pavadīti 10 gadi

Kategorijas