Grib dot pretsvaru Kremļa advokātiem

2014. gada 25. aprīlis 00:00

Ik pēc pieciem gadiem Eiropas Savienības pilsoņi izvēlas savus pārstāvjus Eiropas Parlamentam – tieši ievēlētai institūcijai, kas aizstāv viņu intereses lēmumu pieņemšanas procesā. 24.maijā Latvijā notiks kārtējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās mūsu valsts pārstāvniecībai ir jāievēl astoņi deputāti. Laikrakstā iepazīstināsim ar deputātu kandidātiem un priekšvēlēšanu programmām partijām, kuras pēc socioloģisko aptauju prognozēm varētu pārspēt 5 % barjeru vai būtu tuvu tai. Taču Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas sarakstā ir alūksniete Ilga Ozoliņa, tāpēc piedāvājam ieskatu arī par to.

Aizstāv vienkāršos cilvēkus
Vēlēšanās piedalīsies 14 kandidātu saraksti, kuros ir 171 deputāta kandidāts. Septiņos sarakstos ir iekļauts lielākais iespējamais kandidātu skaits – 16, pārējos - no 6 līdz 14. Vairāk nekā puse deputātu kandidātu dzīvo Rīgā, bet Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) saraksts ir vienīgais, kurā ar 5. kārtas numuru ir alūksniete Ilga Ozoliņa, E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas direktora vietniece izglītības jomā. Acīmredzot viņas iekļaušanu sarakstā veicināja veiksmīgais starts 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanās LSDSP Vidzemes sarakstā, kurā viņa ieguva pirmo vietu pēc iegūto punktu skaita.
“Citas lielās partijas nav savos sarakstos iekļāvušas deputātu kandidātus no Vidzemes novadiem, tāpēc es piekritu kandidēt,” saka I.Ozoliņa. Viņa pilnībā atbalsta sociāldemokrātu ideoloģiju, kas Latvijā nav lielā cieņā. I.Ozoliņa nav bijusi ne komjauniete, ne Komunistiskās partijas biedre, bet ir pārliecināta sociāldemokrāte. “Man nevar būt citas pārliecības, skatoties, kas notiek mūsu valstī. Gribu aizstāvēt vienkāršo cilvēku intereses,” akcentē I.Ozoliņa.

Atzīst pieļautās kļūdas
Partijas sarakstā Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir 9 deputātu kandidāti, tā līderis ir LSDSP valdes loceklis Jānis Dinevičs, SIA “Atjaunojamo energoresursu un viedo tīklu tehnoloģiskais parks” valdes priekšsēdētājs. Viņš ir vienīgais sarakstā, kura vārds un darbība ir zināma plašākai sabiedrībai. J.Dinevičs ir viens no Latvijas Tautas frontes dibinātājiem, bijis Rīgas pašvaldības un Latvijas Augstākās Padomes deputāts, ministrs Ivara Godmaņā vadītajā valdībā, kā arī vadošos amatos LSDSP un LSDP. Pirms daudziem gadiem J.Dinevičs piedzīvoja vienu no pirmajiem seksa skandāliem atjaunotajā Latvijā, kad uz Turciju, kur atklāja avioreisu ar Rīgu, bija devies ar citu kundzi, kas sākumā tika uzskatīta par viņa sievu. Savukārt par kriminālu slavu tēvam parūpējās dēls Dāgs. J.Dinevičs uzskata, ka partijas deputātu kandidātiem neveiksmi 11.Saeimas vēlēšanās nācās piedzīvot tāpēc, ka vēlētāji nepiedeva sadarbību ar partiju “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL). Kad LSDSP 2001.gadā uzvarēja Rīgas domes vēlēšanās un “TB/LNNK” nebija ar mieru, ka galvaspilsētas mēra amatam izvirza Gundaru Bojāru, tika noslēgta vienošanās ar PCTVL. “Tagad saprotu, ka tā bija liela kļūda, ko vēlētāji nav aizmirsuši. Otra liela kļūda bija nebeidzamie konflikti partijas iekšienē. Tik daudz savstarpēju apvainojumu un nesaskaņu, šķelšanās un apvienošanās mēģinājumu citās partijās diez vai var atrast,” secina J.Dinevičs. Tieši viņš savulaik koordinēja Rīgas mēra Gundara Bojāra padomnieku darbību, no kuriem vairāki ir apsūdzēti “Daimler” kukuļošanas lietā. J.Dinevičs negrib uzņemties tiesneša funkcijas šajā lietā, bet norāda, “lai padomnieki, kas šajā lietā bija mēram, atbild par savu rīcību”.

Nav naudas, ko ieguldīt
kampaņā
Tagad partijas rindās esot palikuši ne tikai sociāldemokrātiski domājoši cilvēki, bet arī šīs ideoloģijas patrioti. Tomēr J.Dinevičs nevēlas prognozēt, kādas varētu būt izredzes tikt ievēlētiem Eiropas Parlamentā. “Tas būs atkarīgs no vēlētājiem un arī no vēlēšanu kampaņas. Mūsu partija var atļauties izmantot tikai bezmaksas raidlaiku radio un televīzijā, jo tai nav naudas, ko ieguldīt kampaņā. Cik pārliecinoši 5 minūšu īsajās uzrunās spēsim pateikt, no tā lielā mērā būs atkarīgi rezultāti,” saka J.Dinevičs. Viņš atzīst, ka pēdējā laikā par partijas aktivitātēm ir bijis maz informācijas. Taču, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, būtu traģiski, ja Eiropas Parlamenta sociāldemokrātu frakcijā Latviju pārstāvētu tikai “Saskaņas centra” deputāti jeb Kremļa advokāti, kā viņus dēvē J.Dinevičs. “Ievērojot Krievijas agresīvo politiku un impēriskās tieksmes, mēs lūdzam balsot par mums, lai otrajā lielākajā Eiropas Parlamenta frakcijā būtu latviski domājoši deputāti kā pretsvars Kremļa politikas atbalstītājiem. Citādi ir bažas, vai Eiroparlamenta deputāti būs gatavi pietiekami aizstāvēt Latvijas valsts intereses,” uzsver J.Dinevičs. Viņš secina, ka Eiropas Parlamenta plenārsēdēs nav iespējami Latvijai labvēlīgi lēmumi, ja tie nav panākti lielākajās frakcijās.

Rosina izlīdzināt dzīves
līmeni
J.Dinevičs nepiekrīt, ka partijas priekšvēlēšanu programmā minētais ir attiecināms uz Latvijas valsts nacionālo, nevis Eiropas Parlamenta kompetenci. “Krīzes seku pāvarēšana ir aktuāla gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā. Tās var novērst, vēršoties pret krīzes patiesajiem izraisītājiem – bankām, ko piedāvājam mēs un arī sociālidemokrāti Eiropā. Cerams, ka banku problēmas skatīšana Eiropas Parlamenta pēdējā sēdē ir pietiekams kompetences pierādījums mūsu nostājai,” komentē J.Dinevičs. Viņš uzsver, ka tautsaimniecības attīstība ir svarīga gan Eiropas Savienībai kopumā, gan katrai dalībvalstij. Turklāt Latvijai tā ir vienīgā iespēja, lai apturētu iedzīvotāju aizbraukšanu no valsts. Priekšvēlēšanu programmā paredzēts veidot starpvalstu finanšu izlīdzināšanas fondu, kas darbotos līdzīgi kā Pašvaldību izlīdzināšanas fonds Latvijā. “Tas nav nekas neiespējams. Pirmā prioritāte Eiropas Savienībā ir centieni izlīdzināt dzīves līmeni dalībvalstīs. Ja tas nenotiks, cilvēki no Latvijas aizbrauks un latviska valsts vairs neeksistēs. Tāpēc piedāvājam diskutēt par iespēju daļu no citās valstīs samaksātiem nodokļiem atdot darbinieku izcelsmes valstij, kurā tie dzimuši, auguši, ieguvuši izglītību un profesiju. Var iebilst, ka nodokļi ir katras dalībvalsts kompetence, Taču arī nodokļu lietās Eiropas Padome var pieņemt lēmumus, ja visas dalībvalstis ir vienisprātis. Tad kāpēc nerosināt šādu diskusiju? Par pievienotās vērtības nodokļa minimālām likmēm taču varēja vienoties,” skaidro J.Dinevičs.

Cer uz vēlētāju atbalstu
Partijas priekšvēlēšanu programmā solīts, ka, strādājot Eiropas Parlamentā, tiks panākts, lai dalībvalstu izglītības un zinātnes politika tiktu maksimāli atbalstīta arī finansiāli. “Ja otrajā lielākajā Eiropas Parlamenta frakcijā būsim vairāki deputāti, kas par mūsu programmas nostādnēm stāvēs un kritīs, tad varēsim to panākt. Tiesa, ir arī jāatrod domubiedri,” ir pārliecināta I.Ozoliņa.
Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā skata veselības aizsardzības jautājumus, tāpēc mediķi, kuri ir LSDSP kandidātu sarakstā, ievēlēšanas gadījumā censtos panākt saprātīgu atbalstu nepieciešamajām izmaiņām Latvijas veselības aprūpes politikā, panākot mūsu cilvēku tiesības uz kvalitatīvu veselības aprūpi un zāļu pieejamību, kas ir ANO un arī ES mērķis. “Mūsu programmas pēdējā sadaļa ir veltīta enerģētikai, kura ir viena no ES kopējām kompetencēm un prioritātēm. Savukārt enerģētikas neatkarība ir nesaraujami saistīta ar mūsu valsts neatkarību,” norāda J.Dinevičs. Tiesa, lai programmā paredzētās inciatīvas saklausītu Eiropas Parlamentā, būtu vajadzīgs ievēlēt iespējami vairāk partijas deputātu, jo viena balss būs par vāju. ◆

EP deputātu kandidāti – uz delnas

◆ Pieredze liecina, ka sabiedrība atmiņa ir īsa. Tāpēc sabiedrība par atklātību “Delna” publisko deputātu kandidātu reputācijas datu bāzi “www.kandidatiuzdelnas.lv”. Tā palīdzēs atsaukt atmiņā notikumus, lēmumus un politiķu darbus, kas met ēnu uz viņiem. Ir arī atrodama informācija, ko vēlētāji vēlas zināt par kandidātiem.
“Ir jāizmanto izvēles iespēja, tāpēc uzsākam informatīvu kampaņu “Ko sēsi Briselē, to pļausi Latvijā”. Jāapzinās, ka ievēlēsim deputātus uz pieciem gadiem un viņu pieņemtie lēmumi Briselē un Strasbūrā ietekmēs mūsu dzīvi ilgtermiņā,” uzsver “Delnas” direktors Gundars Jankovs.
◆ Pēc īpašiem kritērijiem ir apkopota informācija par 9 partiju sarakstu līderiem – pirmajiem 6 kandidātiem, tātad par 54 deputātu kandidātiem, kas pretendē uz Eiropas Parlamenta deputāta vietu un kam ir izredzes tikt ievēlētiem. “Delna” apkopojusi publiski pieejamo informāciju un analizējusi, vai kandidātu biogrāfijā nav bijuši ētikas vai labas pārvaldības pārkāpumi, interešu konflikti, iesaistīšanās koruptīvās darbībās vai krimināli sodāmos noziegumos. Saskaņā ar “Delnas” apkopoto informāciju 25 no 54 deputātu kandidātiem pastāv reputācijas riski, bet viens kandidāts novērtēts kā bīstams.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Grib dot pretsvaru Kremļa advokātiem

Kategorijas