Briežu dārzs ar perspektīvu

2014. gada 30. aprīlis 00:00

1658

Trapenes pagasta Bormaņu muižas parkā baronam Vulfam savulaik bija briežu un fazānu dārzs. Drīz būs divi gadi, kopš “Dumpjos” ierīkots briežu dārzs. Tomēr vēsture neatkārtojas – barona dārzā dzīvniekus medīja, bet tagad tie paredzēti pavisam citiem mērķiem.

Vasaras otrajā pusē apritēs divi gadi, kopš SIA “LR lauksaimnieku apvienība” sāka veidot briežkopības saimniecību. “Tad zemē iedzina pirmo aploku stabu, bet pirms tam te nebija pat tilta pāri Melnupei, lai nokļūtu “Dumpjos”,” precizē sabiedrības vadītājs Māris Parfianovičs. Tagad pamatīgi un glīti ierīkotos aplokos ganās apmēram 200 staltbrieži - gan pirkti, gan tepat dzimuši.
Kad briežu dārza pārvaldnieks Gints Safranovičs pasauc piesardzīgos dzīvniekus un tie redz, ka silēs tiek bērti graudi, brieži cits pēc cita nāk baudīt iecienīto kārumu. Graudi tiem garšojot pat labāk par cukurgraudu. Gints neapstiprina, ka briežus pazīst “pēc sejas”, taču sevi paglaudīt ļaujot daudzi. “Sveši gan viņiem nepatīk. Ja ierauga, turas pa gabalu. Pagaidām arī necenšamies pieradināt, jo tagad galvenais ir sakārtot apkārtni,” saka G.Safranovičs. Pamazām briežiem varam tuvoties arī mēs ar fotogrāfu, taču tramīgākie par labāku atzīst doties prom. Dzīvnieki aplokos ir sadalīti pēc vecuma. Visi ir staltbrieži, bet no dažādām valstīm, tāpēc nedaudz atšķirīgi – no Anglijas, no Polijas un no Latvijas.
Gints ir trapenietis, viņš zina stāstīt, ka apmēram 20 gadus šajā vietā valdīja klusums un pamestība, viss bija aizaudzis.
“Saimnieka gēns neļāva laist garām izdevību un ļaut aizaugt lauksaimniecībā izmantojamām zemes platībām. Visu apdomājot, radās iecere audzēt staltbriežus, lai gan tā ir uzņēmējdarbības forma, no kuras nesanāk lielais bizness. Turklāt to nevar īstenot pāris gados, lai nopelnītu šiku automašīnu. Tas ir darbs ilgtermiņā un ar perspektīvu – izaudzēt augstvērtīgu staltbriežu ganāmpulku, iekopt lielas platības un paplašināt darbību,” skaidro M.Parfianovičs. Viņš uzsver, ka tas nav biznesa projekts, bet drīzāk vaļasprieks. Viņam gribas, lai Trapenē, un ne tikai tur, būtu par vienu sakoptu vietu vairāk.

Ierīko pamatīgu aploku
sistēmu
Izvēli par labu staltbriežu saimniecībai noteica kontakti ar Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijas pārstāvjiem. Turklāt briežiem nav nepieciešama ikdienas aprūpe, tie ir pašpietiekami lauksaimniecības dzīvnieki. Tāpēc ar visu tiek galā Gints. Tas iespējams, jo tiek veidota praktiska un ērta vadības sistēma, kas atbilst gan dzīvnieku labturībai, gan darba drošībai. Ar šādu sistēmu audzēt briežus ir ļoti vienkārši, jo nav vajadzīgas nekādas papildu rūpes. Tikai ziemas mēnešos ir jānodrošina barība barotavās, divas reizes gadā ir jāveic dzīvnieku vakcinācija un svēršana, kā arī novērošana.
“Negribējās ierīkot briežu dārzu kaut kā, bet tā, lai tas būtu labākais mūsu valstī. Aploku sistēmas ierīkošanai tika saņemts Eiropas Savienības struktūrfonda līdzfinansējums, bez kura saimniecības izveide nebūtu iespējama,” atzīst uzņēmuma vadītājs. Viņš secina, ka Lauku atbalsta dienesta darbinieces ļoti skrupulozi pārbaudīja, kā īstenots projekts. “Mums šis bija pirmais projekts. Centāmies visu izdarīt godam. Saimniecības modernizācijas programmā maksimālā atbalsta summa bja 150 000 latu, bet mēs nesaņēmām gluži tik lielu atbalstu,” norāda M.Parfianovičs. Visi līdzekļi tika izmantoti aploku ierīkošanai, šo darbu uzticot specializētai firmai. Savukārt briežu iegādei tika izmantoti personiskie līdzekļi, jo šobrīd Latvijā finansiāli neatbalsta savvaļas šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības.
Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijai ir izdevies panākt, ka briežus uzskata par lauksaimniecības dzīvniekiem, ja tos neaudzē komercmedībām. Par briežiem tāpat kā par citiem lauksaimniecības dzīvniekiem var saņemt tā saucamo galvasnaudu jeb atbalsta maksājumus “Tā, protams, nav liela nauda, tomēr tas ir labāk, nekā nesaņemt neko. Gribam pieaudzēt lielāku briežu ganāmpulku, turklāt netērējot līdzekļus jaunu dzīvnieku iepirkšanai, tāpēc tos pavairosim savā ganāmpulkā. Ar laiku briežus varēsim pārdot citām saimniecībām un briežu dārziem,” skaidro M.Parfianovičs. Viņš pieļauj, ka atsevišķos gadījumos varētu rīkot komercmedības. Taču pagaidām izveidotā aploku sistēma tām nav piemērota.

Būs vēl viena sakopta vieta
Briežus pavairos līdz tādam daudzumam, kādu pieļauj ganību platības. Tiek rēķināts, ka katram dzīvniekam vajag vismaz hektāru ganību. Ap “Dumpju” mājām ir saaudzis mežs, turklāt ir izveidotas zemnieku saimniecības, kuras nedomā atteikties no savām zemes platībām. Pašlaik tiek izgriezti krūmi, lai atgūtu līdz šim neizmantotās platības. Kādreiz no “Dumpjiem” varēja redzēt Trapenes centru, jo pirmās brīvvalsts laikā visapkārt bija pļavas, kas tagad ir aizaugušas. “No Trapenes pagasta muzeja vadītājas Valijas Šļukumas uzzināju, ka “Dumpji” ir Ojāra Vācieša dzimtās mājas, tāpēc gribam šo vietu izveidot tādu, lai nebūtu kauns to rādīt. No bijušās mājas pamatiem viens akmens ir aizceļojis uz dzejnieka pēdējo dzīvesvietu Rīgā. Sākumā doma, ka varētu briežu dārzu atvērt tūristiem, nebija pārliecinoša. Taču tagad es tādu iespēju vairs nenoraidu,” atzīst M.Parfianovičs. Acīmredzot sava ietekme bijusi sarunai ar Ginta tēvu Zigurdu Safranoviču, kas Trapenē izveidojis savu senlietu muzeju. Tā apskates laikā daudzi intersējas arī par iespēju apmeklēt briežu dārzu, par ko jau informācija ir dzirdēta. “Blakus muzejam ir aizaudzis mežiņš, kur senāk ir bijis briežu dārzs un arī fazānu dārzs. Interesējos, bet neesmu atradis vairāk informācijas par šiem dārziem. Man ir tikai viena fotogrāfija, kurā ir 1900.gadā fotografēts briežu dārzs. Māja “Fazāni”, kurā iekārtots senlietu muzejs, nav celta barona laikā un arī neatrodas vietā, kur bija fazānu dārzs. Taču nosaukums tai ir dots, domājot par fazānu dārzu,” stāsta Z.Safranovičs. Viņš atzīst, ka ir ieinteresēts, lai briežu dārzu atvērtu tūristiem, jo tad pagastā būtu vairāk apskates objektu, kas radītu interesi un viens otru papildinātu: ar O.Vācieti saistītas vietas un pagasta muzejs, slavenā lapegļu gatve, Mikužu saieta nams, senlietu muzejs un vēl briežu dārzs. “Kaut kāda iespēja apmeklēt briežu dārzu droši vien būs jārada. Tas ir apsolīts Trapenes labajam gariņam Valijai Šļukumai. Taču tūristiem piemērotas infrastruktūras izveidei ir nepieciešams iekrāt līdzekļus. Turklāt ir jārēķinās, ka mēs saimniekojam ar bioloģiskām metodēm, bet neviens nevar garantēt, ka kāds apmeklētājs iepriekš nav bijis vietā, no kuras var atnest slimību vīrusus,” spriež M.Parfianovičs. Z.Safranovičs rosina veidot atsevišķu aploku, kurā būtu drošākie brieži, kā arī, iespējams, citi dzīvnieki, kurus var apskatīt tuvumā un arī paglāstīt.

Veidos augstvērtīgu
ganāmpulku
Ir vēl ļoti daudz darba, lai varētu “Dumpjos” gaidīt tūristus. Jau izrakti dīķi, lai labiekārtotu apkārtni un veidotu ainavu. G.Safranovičs stāsta, ka tur bija purvaina vieta, tāpēc tika apgrūtināta pat zāles pļaušana. Kad viss būs sakārtots, oktobrī varētu jau klausīties briežu baurī. Līdz rudenim staltbriežu buļļiem izaug žuburaini ragi, bez kuriem, manuprāt, briedis nav īsts briedis. Tomēr tūristi tos nevarēs redzēt. “Dabā ir tā – ja divi tēviņi cīnās, tad vājākais var atkāpties un aizbēgt. Taču ierobežotā aplokā tādas iespējas nav, tāpēc nedrīkst riskēt, atstājot ragus, jo stiprākais ar tiem var savainot pretinieku. Ragi tiek nogriezti augustā pirms pārošanās sezonas, lai tēviņiem nebūtu vēlmes cīnīties. Tiesa buļļi badās arī tāpat,” skaidro sabiedrības vadītājs.
Briežu ragi tiek svērti un mērīti. Skaistākos piestiprina pie sienas telpās, bet necilie eksemplāri krājas kaudzē. Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācija katru gadu organizē starptautiskus staltbriežu un dambriežu buļļu ģenētiskās kvalitātes novērtēšanas pasākumus, kuros sadarbībā ar Eiropas Briežaudzētāju federāciju vērtē vaislas buļļu ragus, nosakot uzvarētājus dažādās vecuma grupās. SIA “LR lauksaimnieku apvienība” briežu ragi pagaidām nav izcīnījuši nozīmīgas godalgas, taču paredzams, ka tādas būs. “Aploku sistēma ir izveidota tā, lai pēc dzīvnieku izlases pie konkrētām briežu govīm varētu laist konkrētu bulli. Vairāku gadu laikā vērtēsim, kā veidosies un attīstīsies brieži – cik lieli būs paši un kādi būs tiem ragi,” norāda M.Parfianovičs. Ir tādi dižciltīgi vaislinieki, kas maksā 20 000 eiro, bet Trapenes briežu dārzā līdz tādiem vēl jātiek.
Studējot Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Māris izstrādā pētniecisko darbu maģistra grāda iegūšanai. Pēdtījums ir par staltbriežu eksterjera vērtēšanu līdzīgi kā ciitiem lauksaimniecības dzīvniekiem. Šādus un līdzīgus jautājumus viņš pārrunā ar kolēģiem un pētniekiem no citām Eiropas valstīm. Ir būts Spānijā, Polijā un Anglijā, kur M.Parfianovičs apmeklēja konferences un briežu audzētavas. Viņš ir kļuvis par Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijas jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku. “Starptautiskā pieredze ir ļoti nozīmīga. Nevis, lai vērtētu, ar ko esan labāki vai sliktāki, bet lai paskatītos uz padarīto no malas un vērtētu, kā šī perspektīvā lauksaimniecības nozare Latvijā attīstās un kas mūsu visu labā būtu vēl jādara,” saka M Parfionovičs. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Briežu dārzs ar perspektīvu

Kategorijas