Bērna veselības pamatā – agrīna vakcinācija?

2014. gada 9. maijs 00:00

Lai pasargātu cilvēkus no smagām infekciju slimībām, pasaules ārsti, aptiekāri, zinātnieki jau pirms daudziem gadsimtiem lauzīja galvas, izgudrojot vakcināciju. Arī šodien to uzskata par drošāko un efektīvāko veidu, kā pasargāt cilvēkus no dažādām nopietnām saslimšanām jau kopš piedzimšanas brīža. Tomēr viedokļi par vakcināciju ir ļoti dažādi, tādēļ šoreiz skaidrojam “par” un “pret” bērnu vakcinācijai un vakcīnu pieejamības jautājumu.

Vakcīnu kļūst vairāk
Valsts vakcinācijas kalendārā bērnu vakcīnu kļūst arvien vairāk – īpaši pēdējos septiņos gados. Piemēram, kopš 2008.gada iekļauta arī vakcīna pret vējbakām bērniem 12 līdz 15 mēnešu vecumā, kopš 2010.gada - pneimokoku vakcīna bērniem no 2 mēnešu vecuma un vakcīna pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju meitenēm no 12 gadu vecuma. Vienlaikus atsevišķas vakcīnas ir aizvietotas ar kombinēto vakcīnu, lai samazinātu lielo injekciju skaitu. Vakcinācijas kalendāru veido, ņemot vērā vairākus kritērijus, piemēram, infekcijas slimības epidemioloģiskās uzraudzības datus valstī, Pasaules Veselības organizācijas, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra ieteikumus un rekomendācijas par konkrētu vakcīnu pielietojamību. Tiek ņemti vērā arī atsevišķu infekcijas slimību draudi, izvērtēta konkrētās vakcīnas pieejamība, efektivitāte, citu attīstītu valstu pieredze. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) komunikācijas nodaļas vadītāja Laura Ševčenko skaidro - jautājumu par jaunu vakcīnu iekļaušanu vakcinācijas kalendārā ierosina profesionālās ārstu asociācijas, to izvērtē un apspriež Imunizācijas valsts padomē, kur ir gan pediatri, infektologi, ģimenes ārsti, bērnu alergologi un nevalstisko organizāciju pārstāvji, galīgo lēmumu pieņem Veselības ministrija. Alūksnes un Apes novadu pediatre Inese Priedīte atzīst – Latvijā ir gandrīz tāds pats bērnu vakcinācijas kalendārs, kā citās Eiropas valstīs, piemēram, Īrijā, Anglijā un citur. “Vienīgi viņi bērnus nepotē pret tuberkulozi. Latvijā vakcinācijas kalendārs ir ļoti lojāls – mēs ļaujam vecākiem izvēlēties, vai vakcinēt savu bērnu, savukārt Īrijā, Anglijā, Vācijā šādu diskusiju nav – to neapspriež. Tur vecākiem tiek skaidri pateikts: ja gribat problēmas ar sociālo dienestu, tad varat nepotēt...” saka I.Priedīte.

Vecāki drīkst atteikties
Šobrīd valstī nav juridiska regulējuma vecāku atbildībai, ja bērns saslimst ar vakcīnregulējamu infekcijas slimību, pret kuru vakcināciju ir bijis vecāku atteikums. Arī atbildība citu cilvēku priekšā, citu bērnu priekšā, piemēram, aizliegums apmeklēt izglītības iestādes nav noteikts tiesību aktos. Ja vecāki izvēlējušies savu bērnu nevakcinēt un bērns sasniedz skolas vecumu, stājoties izglītības iestādē jābūt dokumentiem no ģimenes ārsta vai pediatra līdz ar vecāku parakstu, ka bērns nav vakcinēts atbilstoši valstī spēkā esošajam vakcinācijas kalendāram, un bērns var uzsākt skolas gaitas. Mums neizdevās iegūt datus par to, cik vecāku Alūksnes un Apes novados atteikušies no valsts apmaksātās vakcinācijas bērniem. L.Ševčenko norāda – pieejama tikai informācija par rakstiski noformētiem vecāku atteikumiem no vakcinācijas Vidzemes reģionā. Tā liecina, ka atteikumu skaits ir niecīgs – visbiežāk vecāki atteikušies no vakcīnas pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju, vējbaku un pneimokoku infekcijas potēm. Nav daudz, bet arī I.Priedītes praksē ir vecāki, kuri atsakās no vakcinācijas, visbiežāk tie ir ticīgi cilvēki, kuri vadās pēc uzskata “viss Dieva rokās”. “Ir vecāki, kuri vēlas, lai bērnam vakcināciju uzsāk vēlāk, nevis pirmajā dzīves gadā. Tur gan nesaskatu atšķirību, jo lielāks bērns vairāk pārdzīvo katru poti. Ir vecāki, kuri atsakās, bet vēlāk pārdomā un uzsāk vakcināciju. Par pediatru strādāju jau gandrīz 40 gadus – padomju varas gados pēc vakcinācijas bija arī gadījumi, kad bērniem bija ļoti augsta temperatūra, lieli apsārtumi, īpaši pēc difterijas potes. Tagad šādi gadījumi ir retāk. Nevar apgalvot, ka runas vai citas problēmas bērnam ir dēļ vakcinācijas – tad ir jāveic ļoti kompleksa analīze, lai to noskaidrotu,” saka I.Priedīte.

Atsakās potēt meitas
Strīdīgs jautājums joprojām ir par cilvēka papilomas vīrusa vakcīnu, ko valsts apmaksā 12 gadu vecumu sasniegušām meitenēm kopš 2010.gada septembra, kad uzsāka vakcinēt 1997.gadā dzimušās meitenes. Meitenes, kuras ir izaugušas no šā vecuma, vēlas šādu vakcīnu, bet valsts viņām to neapmaksā, savukārt tām, kurām pienākas valsts apmaksātā vakcīna, mammas nereti izvēlas atteikties, jo 12 gadu vecumā meitene šādu lēmumu nevar pieņemt patstāvīgi.
Ģimenes ārstei Lidijai Juksei ir pacienti no Zeltiņu, Ilzenes un Kalncempju pagasta. Viņa atzīst – šīs vakcīnas lietderīgums visbiežāk vecākos raisa pārdomas. “Šī vēl ir jauna vakcīna, un ne visas mammas ir sapratušas tās būtību, tādēļ arī manā praksē ir divi gadījumi, kad vecāki atteikušies potēt meitas. Kopumā vairums vecāku ir atsaucīgi un apzinīgi, laikus atved bērnu uz visām potēm – izņēmums ir gadījumi, kad bērns ir saslimis – tad poti saņem vēlāk,” saka L.Jukse.
I.Priedītes pediatra praksē vairāk nekā puse meiteņu saņem šo vakcīnu. “Piemēram, starp 1999.gadā dzimušām meitenēm bija 5 atteikumi (no 39 praksē reģistrētām šāda vecuma meitenēm), starp 2000.gadā dzimušajām – 2 atteikumi (no 22), starp 2001.gadā dzimušajām – 7 atteikumi (no 46). Vispār par vakcināciju publiskajā telpā izskan ļoti pretrunīgi viedokļi. Kāds to apstrīd, norādot, ka trūkst zinātnisku pierādījumu lietderīgumam, tajā pašā laikā arī tas, ko saka šāds apgalvotājs, nav zinātniski pierādīts. Vakcinācijas pretinieki ir bijuši vienmēr – arī padomju laikos bija cilvēki, kam izdevās izšmaukt un nevakcinēt savus bērnus, lai gan tolaik ļoti drastiski sekoja līdzi, lai vakcināciju veiktu,” atzīst I.Priedīte.

Vakcīna pasargā uz laiku
I.Priedīte atbalsta vakcinācijas nepieciešamību un uzsver, ka tas ir efektīvākais veids, lai pasargātu bērnu. “Varbūt īsti katru gadu nevajag bērnu potēt pret gripu. Ērču encefalīta vakcīnas nozīmi esmu sapratusi jau pirms gadiem divdesmit, kad bērnus pret encefalītu nepotēja un maijā, jūnijā, jūlija sākumā Alūksnes slimnīcas bērnu nodaļā bija ļoti daudz bērnu ar ērču encefalītu... Šo gadu laikā kādiem četriem bērniem šī slimība noritējusi ļoti smaga drudža formā, kad ļoti augsta temperatūra ir vismaz nedēļu, bērns mokās drudzī... Tagad, kopš veic vakcināciju, pēdējais inficēšanās gadījums bērnam ar ērču encefalītu manā praksē bija pirms diviem trīs gadiem, kad saslima bērns, kurš nebija vakcinēts pret šo slimību.”
Pirms sešiem gadiem valsts sāka vakcinēt bērnus arī pret vējbakām. L.Ševčenko uzsver - vakcinācijas rezultātā bērnu saslimstība ar vējbakām valstī samazinājās par vairāk nekā 50 procentiem - no vidēji 7160 gadījumiem 2003.-2007.gadā līdz 3297 gadījumiem 2011.gadā. Arī I.Priedīte atzīst - tagad ar šo slimību slimo reti un vieglā formā, ir nedaudz paaugstināta temperatūra un tikai dažas pumpas, bet agrāk slimoja masveidā. “Ja izslimo, tas dod imunitāti uz visu mūžu, bet vakcīna pasargā tikai noteiktu laiku, tādēļ vajag revakcināciju arī pret vējbakām. Diemžēl ļoti daudz bērnu slimo ar rotavīrusu – rit diskusijas, ka zīdaiņu vakcinācijas kalendārā iekļaus arī šādu valsts apmaksātu vakcīnu,” saka I.Priedīte.

Zīdaiņiem – divas potes
uzreiz
Nesen veiktas izmaiņas, kas paredz, ka bērniem līdz 1,3 gadu vecumam vienā reizē potē uzreiz divas potes – gan kombinēto pret sešām slimībām (difterija, stingumkrampji, garais klepus, poliomielīts, b tipa Haemophius influenzae infekcija, B hepatīts), gan vēl arī pneimokoku infekcijas vakcīnu pret pneimoniju, bronhītu, meningītu. Reizēm mazajam organismam tas ir par daudz, tādēļ paaugstinās ķermeņa temperatūra, veidojas apsārtums. L.Ševčenko uzsver - no imunitātes veidošanās viedokļa gandrīz visas mūsdienu vakcīnas ir iespējams ievadīt vienlaikus. “Lai samazinātu ārsta apmeklējumu skaitu, kas nepieciešams pilnam imunizācijas kursam, Pasaules Veselības organizācija iesaka vienas vizītes laikā ievadīt visas vakcīnas, kas paredzētas vakcinācijas kalendārā atbilstoši bērna vecumam: katru vakcīnu citā ķermeņa daļā. Paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtums dūriena vietā un arī neliels nespēks ir tipiskākās organisma reakcijas uz poti. Nopietnas pēcvakcinācijas reakcijas ir ārkārtīgi retas un nav salīdzināmas ar sekām, kas rodas, sastopoties ar sabiedrībā un dabā cirkulējošiem infekcijas slimību izraisītājiem. 2013.gadā no vairāk nekā 600 000 vakcinācijām komplikācijas bijušas vien 60 gadījumos. Tāpat jāatzīmē, ka pērn bijis zemākais vakcinācijas komplikāciju skaits kopš 2009.gada,” saka L.Ševčenko.
I.Priedīte norāda – divas vakcīnas reizē ir bijušas arī agrāk, tikai citādākā kombinācijā. “Ja ir jau seši komponenti, tad vēl septītais vairs neko neizsaka, vienīgi bērnam ir lielāka sāpe, jo saņem divus dūrienus – katrā kājā pa vienam,” saka I.Priedīte. L.Jukse secina - salīdzinot ar padomju laikiem, tagad valsts apmaksātajā vakcinācijas kalendārā ir vairāk vakcīnu maziem bērniem, jo agrāk potēja tikai pret difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu un tuberkulozi.

Ērču potes – ļoti dārgas
Valsts apmaksātas ērču encefalīta vakcīnas saņem bērni vecumā līdz 18 gadiem paaugstināta riska teritorijās (šogad Alūksnes un Apes novadi nav atzīti par šādām teritorijām) un bērni, kas palikuši bez vecāku gādības. Vakcīnas tam valsts rezervē un to netrūkst. Citādāk ir ar dažādām vakcīnām brīvajā tirgū, ko regulē farmācijas biznesā iesaistītie – lieltirgotavas, ārstniecības iestādes, aptiekas. “Marta beigās Latvijā trūka ērču encefalīta vakcīnu – sazinoties ar lieltirgotavām noskaidrojās, ka vakcīnas ir, pievedums būs pakāpeniski un lielāks pieprasījums bija, jo viens no ražotājiem bija pārtraucis ražošanas procesu,” saka Veselības ministrijas preses sekretārs Oskars Šneiders.
L.Jukse norāda - par vakcīnu cenu kā ārsts nekad nediskutē: kādu cenu piegādātājs pavadzīmē norāda, tādu arī prasa no pacientiem. Viņa uzskata, ka nereti vakcinācijas jautājumus valstī risina nepārdomāti. “Piemēram, pērn rudenī valstī reklamēja, ka vajag vakcinēties pret gripu, cilvēki vērsās ģimenes ārsta praksē, lai to izdarītu, bet valstī trūka gripas vakcīnu un gribētāji tā arī palika bešā!” saka L.Jukse.
Ērču encefalīta vakcīnas cena ir ļoti liela – daudzi iedzīvotāji to labprāt potētu, bet nevar atļauties, jo vienas vakcīnas cena pieaugušajam ir aptuveni 34 eiro. O.Šneiders norāda: 85 procentus cenas nosaka zāļu ražotājs, pārējais ir farmācijas uzņēmumu piecenojumi. “Piecenojumi ir daļēji regulēti, bet ražotāja cenu brīvajā tirgū ietekmēt nevar ne vakcīnām, ne medikamentiem, izņemot, ja tie iekļauti valsts kompensējamo medikamentu sarakstā,” saka O.Šneiders.

Vajadzētu revakcināciju
Šobrīd visā Eiropā pieprasījums pēc ērču encefalīta vakcīnām ir liels. Epidemiologu veiktie pētījumi liecina, ka pēdējā laikā arī palielinās to ērču skaits, kas inficētas ar ērču encefalītu. Agrāk Latvijā cilvēkam pēc ērces kodiena potēja imūnglobulīnu – tagad jau vairākus gadus to nedara, jo Eiropas Savienībā to vairs neieved no valstīm, kas nav Eiropas Savienībā. Līdz ar to, lai sevi pasargātu, cilvēki potējas jau laikus, pieprasījums pēc ērču encefalīta vakcīnām palielinās un cena līdz ar to. L.Jukse norāda – pirms dažiem gadiem valsts apmaksātās potes pret ērču encefalītu saņēma arī bērni Alūksnes un Apes novados, jo tos atzina par paaugstināta riska teritorijām. Tagad būtu jāveic revakcinācija, bet Alūksnes un Apes novadi vairs netiek uzskatīti par paaugstināta riska teritorijām, tādēļ valsts šīs vakcīnas vairs neatmaksā mūsu novados deklarētajiem bērniem. L.Jukse secina, ka valsts šādi ir nelietderīgi iztērējusi naudu, jo daudz bērnu paliek bez revakcinācijas. “Ērču pote maksā dārgi, tādēļ maz ir vecāku, kas to bērniem var atļauties. Ja nokavēs revakcinācijas laiku, kas bērniem ir ik pēc trim gadiem, būs jāsāk potēšana no jauna, kas maksās vēl dārgāk,” saka L.Jukse. ◆

FAKTI

◆ Vakcīna ir medikaments, ar ko īsteno slimību profilaksi. Vakcīnas sastāvā ietilpst aktīvā viela, kas, veidojot antivielas, ierosina imūnās sistēmas atbildes reakciju. Sastopoties ar konkrētas infekcijas aģentu, antivielas to neitralizē. Katra vakcīna ir domāta noteiktai slimībai.

◆ Parādība, ka vienu reizi infekcijas slimību pārslimojušie lielāko tiesu ar šo slimību otru reizi vairs nesaslimst, tika konstatēta un aprakstīta Senajā Ķīnā jau m.ē. sākumā. VI gadsimtā Krievijas impērijā baku variolācija pirmo reizi tika veikta Vidzemes guberņā.

◆ 1785.gadā Rūjienas draudzes mācītājs Gustavs Bergmanis izpotēja pret bakām apmēram 12 000 Rūjienas apkārtnes ļaužu, par ko 1802.gadā saņēma zelta pateicības medaļu.
Avots: www.wikipedija.lv

Valsts apmaksātā vakcinācijā obligāti
vakcinējami ir:

◆ bērni - pret tuberkulozi, difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, poliomielītu, masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu, b tipa Haemophilus influenzae infekciju, B hepatītu, vējbakām, pneimokoku infekciju;

◆ pieaugušie - pret difteriju un stingumkrampjiem;

◆ bērni un pieaugušie - pret trakumsērgu pēc saskares ar dzīvniekiem vai cilvēkiem, kuri ir slimi vai tiek turēti aizdomās par saslimšanu ar trakumsērgu;

◆ 12 gadus vecas meitenes - pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju;
hemodialīžu slimnieki - pret B hepatītu.

◆ Ar 2015.gada 1.janvāri Latvijā uzsāks arī vakcināciju pret rotavīrusu infekciju 2 mēnešus veciem bērniem.

◆ Ar 2017.gada 1.janvāri uzsāks vakcināciju pret vējbakām 7 gadus veciem bērniem (2.deva).

Informācija par rakstiski noformētiem vecāku atteikumiem no vakcinācijas Vidzemes reģionā:

Vakcīnregulējamās slimības        Atteikumu īpatsvars     Atteikumu īpatsvars               Atteikumu īpatsvars
                    2011.gadā %        2012.gadā %        2013.gadā %
◆ Difterija stingumkrampji un
garais klepus (DTaP3)        0,9            1,1            1,6
◆ Masalas, masaliņas un
epidēmiskais parotīts (MPR1)    0,8            0,9            1,1
◆ Vējbakas            1,4            1,1            2,8
◆ Tuberkuloze            0,3            0,9            0,6
◆ B hepatīts (3.pote)        1            1,1            1,6
◆ Difterija stingumkrampji un
garais klepus (DTaP4)        0,7            0,8            1,2
◆ Poliomielīts (4.pote)        0,7            0,8            1,2
◆ Pneimokoku infekcija (2.pote)    1,5            1,1            1,7
◆ Cilvēka papilomas vīrusu
infekcija (3.pote)            12,4            9,1            8,8

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Bērna veselības pamatā – agrīna vakcinācija?

Kategorijas