Kaifa mirklis pret dzīvi un dzīvību

2014. gada 9. maijs 00:00

“Spaiss”, kas pagājušajā gadā atzīts par vispopulārāko psihoaktīvo vielu, ir viltīga sērga: kārdinoši lēts, ātri rada atkarību un neprognozējamas sekas. Mediķi nespēj cietušajiem īsti palīdzēt, nezinot lietotā augu maisījuma sastāvdaļas.
“Pēc izmaiņām Krimināllikumā bija pieklusums, tagad aktivizējas nelegālais tirgus: narkomafijas algotie zinātnieki meklē variantus likumu apiešanai. Narkotiku izplatīšanos nebūs viegli nospiest,” spriež narkologs Romāns Galuza un min piemēru – nupat no Narkoloģijas nodaļas izrakstīts puisis, kurš “spaisu” nopircis no dīleriem, zinot, ka no tā var nomirt, bet tas puisi nebaida.
Ik mēnesi slimnīcā tiek ievesti desmitiem dažādu augu maisījumu upuru. Galvenokārt tie ir jauni cilvēki. Pagaidām problēma aktuālāka lielajās pilsētās, bet narkotiku tirgotāji meklē iespējas izplesties un arī pagastu pašvaldībām jādomā par savu pozīciju aizsargāšanu.

Uzsēdina uz āķa
Pirmie augu maisījumi Latvijā parādījās pirms aptuveni trīs gadiem, tos tirgoja kā ūdenspīpju tīrāmos līdzekļus. “Parasti “spaisu” lieto vai nu līdzīgi kā marihuānu, hašišu – uztaisa cigareti kopā ar tabaku un smēķē vai inhalē caur krājtelpu. Dedzinot ar ķīmiskām vielām apsmidzinātu vai piesūcinātu augu maisījumu, rodas tvaiki. Ja pie lietotāja atrod plastmasas pudeli ar folijas pamatnīti, skaidrs, ka cilvēks ieelpojis šos indīgos garaiņus. Atkarībā no tā, ar kuru vielu apstrādāts augu maisījums: sintētiskā kanabinoīda, marihuānas efektu vai halucinogēnām īpašībām, dažs atslābinās, cits redz halucinācijas,” skaidro R. Galuza.
Parasti jaunieši sadzeras alkoholu, tad kāds izvelk smēķi, un šai kombinācijai ir neparedzamas sekas. “Kompānijā, barā ir princips nebūt baltajam zvirbulim, bet patiesībā varoņdarbs ir pateikt - nē”, norāda narkologs. Apdullinājušos slimnīcā nogādā bezsamaņā, bālus, miegainus, nekontaktējamus, ar pazeminātu asinsspiedienu, vemjošus.
“Nelabvēlīgā pirmreizējā efekta dēļ pusaudži mēdz atteikties no turpmākās lietošanas – tas būtu labākais variants. Jauni cilvēki ir ieinteresēti pamēģināt kaut ko jaunu, bet viņi nav informēti par šo vielu iedarbību un sekām,” satraukts saka ārsts. ”Vispirms jau tā ir sintētika, kas atkarību izraisa daudzreiz ātrāk nekā marihuāna, jo ir simtām reižu spēcīgāka. Internetā lasāmi aicinājumi legalizēt marihuānu - tas ir vājprāts! Mānīgs ir viedoklis par marihuānas nevainīgumu, maigāku iedarbību, bet vienalga tas ir ceļš uz smagākām narkotikām. Jebkurš narkomāns, atkarīgais no intravenozajām vielām atzīst, ka sācis ar parasto “zālīti” jeb marihuānu, bet “spaiss” ir draņķis.”

Sajauc smadzenes un likteni
Sabiedrību biedē ziņas par nāves gadījumiem un par to, kā psihotropās vielas degradē cilvēka smadzenes. Kāds pieredzējis narkomāns intervijā neslēpj, ka pastāvīgi ir uzvilkts, agresīvs un, ja neatrastos nomierinošu vielu iespaidā, žurnālistus sev klāt nelaistu vai arī sadauzītu aparatūru.
“Smadzenes viņiem ir sačakarētas: jebkura narkotika, arī marihuāna, provocē psihiatriskās saslimšanas, piemēram, šizofrēniju, epilepsijas lēkmes. Pilnībā atjaunot normālu stāvokli diemžēl nav iespējams. Lielākā daļa narkomānu cīnās, cīnās, bet rezultāts ir necils un gandrīz visi atgriežas. Brūk veselība, ģimene, karjera, rodas finansiāli sarežģījumi, uzvedības problēmas: zūd vēlēšanās mācīties, interese par sportu, hobijiem, dzīvi vispār. Arī strādāt vairs negribas, un cilvēks izvēlas tirgot narkotiskās vielas, kas kaifa meklētājus padara par muļķiem. Šomēnes stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā. Ja nevēlēsies sēdēt cietumā, dīleriem būs jāpadomā!”
Vaina ir arī valsts politikā, uzskata narkologs. Nabadzības dēļ daudzās ģimenēs valda depresija, stress, bērni nevar apmeklēt sporta nodarbības, interešu pulciņus, jo tie ir par maksu.

Cīnāmies ar sekām
Vecāki aizbrauc strādāt uz ārzemēm, atvases atstāj vecvecākiem, tie netiek galā ar pieskatīšanu. “Arī it kā labvēlīgās ģimenēs lien uz āru attiecību problēmas, kas tiek uztverts kā pāridarījums un veido pretreakciju. Brīvo laiku daudzi jaunieši pavada, lietojot alkoholu, pīpējot “zālīti” – neprot vairs normāli izklaidēties. No kura gala sākt? Bērniem noteikti jāmāca pienākumi, ne tikai tiesības. Jaunie cilvēki slimnīcā ierodas alkohola reibumā, ar savām ambīcijām, prasībām. Un atkal – mūsu valsts politika! Skandināvijā un Kanādā alkoholu netirgo katrā bodē, degvielas uzpildes stacijā. Vienā rajonā jābūt vienam specializētam veikalam, ko kontrolē gan alkohola kvalitātes, gan piegādes ziņā. Monopolizēt šo nozari valsts neparakstīsies: garām ietu milzu ienākumi,” uzskata narkologs.
Krīzes laikā narkoloģija bija starp medicīnas nozarēm, kas visvairāk cieta no finansējuma samazināšanas. Lai necīnītos vienīgi ar sekām, no valsts budžeta jāpiešķir vairāk līdzekļu veselīga dzīvesveida popularizēšanai, pilnvērtīgākai jauniešu informēšanai. “Noteikti jābrīdina arī par to, kādu iespaidu toksisko vielu lietošana atstāj uz aknām, nierēm, kā arī sirds muskulatūru: veidojas kardiomiopātijas, sirds mazspēja, bērni iet bojā no sirdsdarbības traucējumiem. Kāda jauna meitene gaidīja sirds pārstādīšanu un nesagaidīja,” stāsta narkologs. Ir preparāti, ko izmantot, ārstējot atkarīgos no opiātiem, bet ne amfetamīna, ne “spaisa” atkarības ārstēšanai medikamentu nav. Nezinot, kādas vielas ir augu maisījumos, nevar panākt pilnīgu atveseļošanos. Pēc izrakstīšanas no slimnīcas atkarīgajam ilgstoši jāstrādā ar sevi, ambulatoriski apmeklējot psihologu, psihoterapeitu, narkologu, kā arī jāiesaistās speciālās programmās, kas motivē dzīvot bez eiforiju izraisošajām vielām. ◆

komentārs
EVIJA SILIŅA,
BĒRNU PSIHIATRE

Ne jau ar sevi un dzīvi apmierināts, psiholoģiski vesels cilvēks meklē un lieto šīs vielas. Bieži tās pamēģina jaunieši ar zemu pašnovērtējumu, kam fonā ir uzvedības problēmas, klaiņošana, stundu kavēšana. Uz psihiatrisko slimnīcu ar ātro palīdzību no narkoloģijas nodaļas, kur noņemts akūtais stāvoklis, ir vesti sapīpējušies bērni, kas bijuši uz nāves robežas. Marihuānas un “spaisa”, kas ir daudz kaitīgāks, regulāra lietošana nepaliek bez sekām: provocē psihiskas saslimšanas, un klīniskā aina ir kā pie šizofrēnijas: amotivācijas sindroms – pilnīga nevēlēšanās kaut ko darīt, kontaktēties un pat ievērot personīgo higiēnu. Specifiskas personības izmaiņas – trulums, bet intoksikācijas brīžos arī uztveres traucējumi, redzes, dzirdes halucinācijas, psihomotors uzbudinājums, murgu idejas, absolūts kritikas trūkums, līdz komai un nāvei. Atšķirt no akūta psihiatrijas pacienta var tikai tad, ja mediķi uzzina, ka ir smēķējis. Viņi ir bīstami gan sev, gan sabiedrībai. Mūsu valstī nav normālas sistēmas bērnu un pusaudžu atkarību ārstēšanai, jo finansējums reģionos ir nogriezts tiktāl, ka tur nav ne motivācijas, ne profilakses programmas. Rīgā ir, bet rinda – uz oktobri. Ko darīt līdz tam? Ārstēšana psihiatriskajā slimnīcā ir valsts finansēta, bet atkarības pacientus psihiatriskajās klīnikās parasti neārstē. Psihoterapija Latvijā ir par maksu. Bez maksas desmit rezes pienākas tikai krīzes terapija bērniem – vardarbības upuriem.

uzziņai

◆ Sintētiskā marihuāna jeb “spaiss” (angļu: spice) ir psihoaktīvs produkts, kas sastāv no augu un ķīmisku vielu maisījuma un kas tiek lietots, lai iegūtu marihuānas efektu.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kaifa mirklis pret dzīvi un dzīvību

Kategorijas