Cer iekļūt ar trešo piegājienu

2014. gada 9. maijs 00:00

Latvijā 24.maijā notiks trešās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Tāpat kā abās iepriekšējās tajās startē Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kuras pārstāvjiem līdz šim nav izdevies iekļūt augstākajā Eiropas institūcijā. Vai veiksmīgāka būs trešā reize, to noteiksim mēs – vēlētāji.

“Delna” mudina pamatīgi vērtēt
Partijas sarakstā ir maksimāli pieļaujamais deputātu kandidātu skaits - 16. Šoreiz ar pirmo numuru sarakstā ir iekļauts Saeimas deputāts, Latvijas Bērnu fonda valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, kurš 2004. un 2009.gada Eiroparlamenta vēlēšanu sarakstā bija otrais aiz Baibas Rivžas. Pirmajā sešniekā ir valstī labi pazīstami cilvēki, izņemot Latvijas vēstnieci Ēģiptē Ivetu Šulcu, kura vairākus gadus bijusi Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja un sarakstā ir otrā. Šķiet, visvairāk tiek reklamēta un pati reklamējas Saeimas deputāte Iveta Grigule. Viņa sarakstā ir trešā, taču partijas priekšvēlēšanu avīzē nav nevienas fotogrāfijas, kurā nebūtu redzama cienījamā deputāte. Aiz viņas sarakstā ir Saeimas deputāts Kārlis Seržants, Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze un Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilona Jurševska. Trīs kandidiāti no sešnieka ir “Delnas” veidotajā interneta vietnē “www.kandidatiuzdelnas”, ar ko var iepazīties katrs. Tajā vēlētāji tiek aicināti pievērst īpašu uzmanību A.Bērziņa, I.Grigules un K.Seržanta kandidatūrām.
A.Bērziņš kā nepatiesu ir noraidījis šajā lapā atklāto informāciju par apšaubāmiem ziedojumiem Bērnu fondam, saistot tos ar partijas piederību. Taču neapstrīdams ir fakts, ka 2007.gadā A.Bērziņš tāpat kā vairāki citi Saeimas deputāti sniedza liecības Ģenerālprokuratūrā tā saucamajā Lemberga stipendiātu lietā saistībā ar 2001. - 2008.gadā deputātu saņemtajiem nelegālajiem maksājumiem no Ventspils uzņēmumu “melnās kases”. Tiesa, liecību sniegšana vēl nenozīmē, ka deputāti būtu pieņēmuši nelegālus maksājumus. Savulaik A.Bērziņš bijis partijas “Latvijas ceļš” un Jaunās partijas biedrs, no kuras ievēlēts 7.Saeimā, bet no ZZS – 8.Saeimā. Kopš 1998.gada viņš ir Saeimas deputāts.

Vai deputāta kandidāte
mānās?
I.Grigulei par labu neliecina fakts, ka vērienīga krimnālprocesa ietvaros 2011.gada maijā, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdza atļauju veikt kratīšanu Aināra Šlesera dzīvesvietās, viņa balsoja “pret”, lai gan vairums ZZS deputātu atturējās. 2011.gada jūlijā Vidzemes iedzīvotāju pastkastītēs tika izplatīts reklāmas izdevums, kas vizuāli atgādināja laikrakstu, turklāt piecas no astoņām lappusēm tajā aizņēma materiāli par I.Griguli. Viņa uzturēja spēkā versiju, ka reklāmas izdevums ir daļa no regulāri iznākoša preses izdevuma un nezina, kas ir apmaksājis šo reklāmu. KNAB pārbaudē tomēr tika secināts, ka I.Grigule veikusi individuālo kampaņu. Pērnā gada rudenī TV3 raidījumā “Nekā personīga” izskanēja informācija, ka šai reklāmas kampaņai iztērēti 50 000 latu, no kuriem caur partiju ziedoti 35 000 latu, jo pērn I.Grigule iestājās ZZS. 2013.gada nogalē viņa nosūtījusi 800 Jaungada apsveikumus, daudzus - vientuļajiem pensionāriem, bet nav zināms, kā tika iegūtas šo cilvēku adreses. Datu valsts inspekcija nesāka pārbaudi, jo nebija neviena iesnieguma, kurā tiktu izteikts protests pret šādu personas datu izmantošanu. Gatavojoties Eiroparlamenta vēlēšanām, I.Grigule turpina masīvu pašreklāmas kampaņu, kuras finansējuma avoti ir neskaidri. Portāls “Pietiek.com” atgādina, ka pērn I.Grigule veica reklāmas kampaņu un apgalvoja, ka to apmaksājot pati, jo viņai naudu reklāmām “sametuši atbalstītāji”, taču to vārdus neatklāja. Šiem ienākumiem vajadzēja parādīties Saeimas deputātes amatpersonas deklarācijā par pagājušo gadu, taču tajā nekas nav uzrādīts: izņemot algu Saeimā, Lauku atbalsta dienesta maksājumus un vienu pabalstu, citu oficiālu ienākumu nav bijis.
I.Grigule bijusi Mārupes novada domes deputāte (2009. - 2010.). Pirms tam bijsi Hanzas dienu biroja vadītāja Rīgas domē, strādājusi Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā par departamenta direktori, bijusi Jūrmalas pirlsētas domes izpilddirektora Gata Trukšņa (LPP) palīdze, pašvaldības SIA “Jūrmalas attīstības projekti” valdes priekšsēdētāja.

Vērtējums – vidējs un zems risks
I.Grigules un K.Seržanta kandidatūru “Delna” vērtē – “vidējs risks”. K.Seržants ir viens no 10.Saeimas Saimnieciskās komitejas deputātiem, kurus KNAB sodīja par nonākšanu interešu konfliktā. Viņi vairākās sēdēs bija pieņēmuši lēmumu paši par sevi, lemjot par sakaru, dzīvokļu īres vai transporta izdevumu kompensācijām. Pats deputāts skaidro, ka šis balsojums notika otrajā nedēļā pēc ievēlēšanas, tāpēc viņš paļāvās uz pieredzējušāko deputātu kompetenci. Vēl pēc ievēlēšanas Saeimā K.Seržants turpināja savienot deputāta pienākumus ar darbu televīzijā, lai gan saskaņā ar profesionālo ētikas kodeksu žunālista darbs nav savienojams ar aktīvu politisko darbību. Tiesa, K.Seržants skaidro, ka pēc ievēlēšanas nav veidojis raidījuma “Degpunktā” sižetus, bet bijis tikai diktors.
I.Jurševska tiek vērtēta ar “zemu risku”, jo trīs mēnešus pēc tam, kad viņa kļuva labklājības ministre, par ministrijas pārstāvi AS “Latvijas kuģniecība” tika iecelta bijusī “Ventspils nafta” vadītāja Olga Pētersone. Viņa tranzītbiznesa aprindās tika uzskatīta par Ventspils mēram Aivaram Lembergam pietuvinātu personu. Kad A.Lembergs zaudēja ietekmi uzņēmuma padomē, O.Pētersonei šis amats bija jāatstāj. Tomēr I.Jurševska centās iegalvot, ka Labklājības ministrijā nav A.Lemberga ietekmes un O.Pētersone darbam izvēlēta, jo jau iepriekš darbojusies kuģniecības padomē, turklāt svarīga esot viņas kompetence un profesionalitāte.

Nacionālās intereses ir
pirmajā vietā
Tāpat kā citu partiju arī ZZS politiķi jauc vēlētājiem galvu, solot Eiroparlamentā darīt tādas lietas, kuras patiesībā ir jārisina Latvijā. Piemēram, ZZS sola Briselē uzraudzīt, kā Latvijas valdība finansē veselības aizsardzību. Tas nekas, ka šobrīd tā ir viena no valdību veidojošajām partijām. Priekšvēlēšanu kampaņai deputātu kandidāti izvēlējušies saukli “Galvenais ir cilvēks”. Kā to saprast Eiropas kontekstā? A.Bērziņš TV raidījumā “De facto” skaidroja, ka tas ir tāds filozofisks jēdziens, jo “cilvēks primāri darbojas visur”. Tādējādi tas nozīmējot, ka Eiroparlamentā jācenšas panākt, lai Eiropas Savienība būtu tuvāka cilvēkiem.
Turklāt daudzi politiķi apgalvo, ka ir grūti nošķirt – kas izdarāms Eiropā un kas Latvijā. ”No Latvijas ievēlētājiem EP deputātiem valsts nacionālās intereses ir jāliek augstāk par savas politiskās partijas vai Eiropas politisko partiju grupu interesēm,” teikts ZZS priekšvēlēšanu programmā. No šī un citiem apgalvojumiem programmā rodas iespaids, ka visu mūsu valsts problēmu atrisinājums ir jārod Eiropas institūcijās. “Būsim instruments mūsu novadiem un pilsētām operatīvās informācijas iegūšanai, iespējamā finansējuma papildus piesaistei un mums labvēlīgas reģionu politikas lobijam Briselē,” solīts programmā. Turklāt visu panāks 8 Latvijas deputāti, bet nav zināms, vai starp tiem būs ZZS pārstāvji. “Delna” atlasījusi 15 nozīmīgākos Eiroparlamenta balsojumus, bet nevienā Latvijas deputāti nebalsoja kā vienota komanda. Viņi līdzīgi kā citu dalībvalstu deputāti parasti vadījās no savas Eiropas Parlamenta politiskās grupas nostājas, lai gan bija arī izņēmumi. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Cer iekļūt ar trešo piegājienu

Kategorijas