Cilvēks – meža draugs vai ienaidnieks?

2014. gada 16. maijs 00:00

Ziemeļaustrumu virsmežniecība apkopojusi datus par 2013.gadu, kas atklāj situāciju arī Alūksnes un Apes novadu mežos.

Mežu izciršana samazinās
Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženiere mežsaimniecības jautājumos Irēna Mača uzsver, ka pēdējo gadu laikā mežu izciršana samazinās. Mežu platības palielinās un jaunaudžu arī Alūksnes un Apes novados kļūst vairāk. Piemēram, 2013.gadā Ziemeļaustrumu virsmežniecības Alūksnes nodaļā kopumā izcirsti 986,48 hektāri meža, bet jaunaudzes izpildes kopšanas apjoms sasniedza 1131,06 hektārus. Gaujienas nodaļā šis apjoms pērn bija 1453,17 hektāri. Alūksnes novadā kopumā ir visvairāk atjaunoto mežu platību Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā. Pērn šī platība bija 697 hektāri. Toties vismazāk izcirstas mežu teritorijas pērn ir Apes novadā – tikai 120 hektāri.
Meža atjaunošanas noteikumu prasības un meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju pieņemtie lēmumi atjaunojamās koku sugas izvēlē nodrošina meža atjaunošanu ar piecām galvenajām, saimnieciski izmantojamām koku sugām – bērzu, priedi, egli, apsi un baltalksni. Pagājušajā gadā Alūksnes novadā valsts mežos dabiski ieaugusi 419,2 hektāru meža platība, bet iestādīti 277,4 hektāri. Privātajos mežos dabiski ieaugusi 703,9 hektārus liela meža platība, bet iestādīts 125,1 hektārs. Apes novadā valsts mežos dabiski atjaunotas 114,5 hektāru lielas meža platības, bet iestādīti 68,9 hektāri. Privātajos mežos dabiski ieaugusi 92,2 hektāru liela meža platība, bet iestādīti 25,5 hektāri. Obligāti atjaunojamās platības privātajos mežos ir 2239 hektāri jeb 17,7 % no privāto mežu kopējām atjaunojamām platībām, turpretim valsts mežu obligāti atjaunojamās platības ir 373 hektāri jeb 4,8 % no valsts mežu kopējām atjaunojamām platībām. Pašvaldību mežos obligāti atjaunojamās platības ir 28,6 % no pašvaldību mežos esošajām kopējām atjaunojamām platībām. Kopā atjaunojamās platības ir 57,9 hektāri, bet obligāti atjaunojamās – 16,6 hektāri.

80 % izsaukumu ir maldīgi
Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris ugunsapsardzības un saimnieciskajos jautājumos Pēteris Drozdovs informē, ka Alūksnes novadā ir pieci ugunsnovērošanas torņi – Zeltiņu, Ziemera, Mālupes, Bejas un Liepnas pagastā. “Līdz augustam jābūt gatavam arī sestajam tornim, kurš atradīsies Tempļakalnā. Apes novadā ir divi torņi – Apē un Virešu pagastā,” viņš saka. Pēdējo gadu laikā atjaunots tornis Mālupē un Liepnā. 2012.gadā atjaunots Ziemera tornis. Šogad paredzēts uzlabot Apes un Liepnas torņus. Liepnas tornī ir uzstādītas saules baterijas, kas saražo nepieciešamo elektroenerģiju sakaru ierīcēm, pa kurām tiek nodota operatīvā informācija.
Šogad nolemts, ka Bejas pagasta ugunsnovērošanas tornī sargs nedežurēs. “Skatāmies, kāds ir pārsegums, un torņa dežurantus neliekam visos torņos. Rekonstruētajos gan tie vienmēr ir. Viņi dežurē noteiktas stundas, piemēram, no pulksten 10.00 līdz 20.00 – skatoties pēc laika apstākļiem,” stāsta P.Drozdovs. Viņš atzīst, ka ugunsgrēka vietas no šiem skatu torņiem nebūt nav tik viegli noteikt: 80 % izsaukumi ir maldīgi. P.Drozdovs skaidro, ka no torņa var redzēt meža sienu un nevar pateikt, vai deg klajā laukā vai kādā piemājas pagalmā. Katrā tornī ir grādu loki, kuri nosaka dūmu virzienu un attālumu, un ir vajadzīgi divi torņi, lai noteiktu precīzu dūmu celšanās vietu.
Ugunsnovērošanas torņos palaikam kāds cenšas uzkāpt, taču katram tornim ir divas aizslēdzamas lūkas, lai tajos neiekļūtu nepiederošas personas. “Ziemera un Mālupes pagastu torņiem apkārt ir arī sētas, bet, protams, tā daudz neko neatturēs. Kad nav dežuranta, vienalga kāds mēģina uzkāpt tik augstu, cik var. Parasti tad tiek nomestas arī pudeles un atstāti stikli. Kādā tornī, kamēr dežurants tajā atradās, skolēni nokļuva līdz pirmajai lūkai un paņēma atslēgu: dežurants nepaspēja nokāpt lejā. Tas gan nebija Alūksnes novadā,” stāsta P.Drozdovs.
Par noteikumu neievērošanu mežu ugunsbīstamības periodā var piemērot administratīvo, civiltiesisko un arī kriminālatbildību. P.Drozdovs informē, ka pērn visā Vidzemes virsmežniecībā bijuši 14 ugunsgrēki, bet šogad līdz maijam - jau 22. Viņš arī uzsver, ka Apes novadā meža ugunsgrēku daudzums palielinās. “90 % gadījumu šie ugunsgrēki ir saistīti ar kūlas dedzināšanu. Tas ir lielākais iemesls pavasara ugunsgrēkiem. Ir bijis arī tā, ka ugunsgrēks izcēlies upes krastā, tas nozīmē, ka kāds ugunskurs nav bijis pietiekami labi nodzēsts,” uzsver P.Drozdovs. Šāda statistika apliecina to, ka mežiem milzīgu kaitējumu nodara cilvēku neuzmanība, kuras rezultātā var nodegt vairāki hektāri meža, piemēram, šogad aprīlī Alsviķu pagastā degusi jaunaudze 7 hektāru platībā.

Palielinās nelegālo medību skaits
Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā palielinās nelegālo medību skaits. “Vienam varbūt gribas adrenalīnu, bet citam gribas ēst. Tie ir atsevišķi gadījumi, bet malumedniecība jebkurā gadījumā samazina dzīvnieku populāciju,” viņš uzsver.
Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā kopumā izveidots 161 medību iecirknis, kur medī 78 juridiskās personas, un 42 individuālie medību iecirkņi. Precīzākai medījamo dzīvnieku uzskaitei virsmežniecības teritorija sadalīta 39 medījamo dzīvnieku uzskaites vienībās. Līdz šī gada aprīlim Alūksnes nodaļas mežos visvairāk ir uzskaitīti bebri (1025), meža cūkas (857), stirnas (776), jenotsuņi (521) un aļņi (503). Tālāk seko lapsas (460), meža caunas (438), baltie zaķi (359), pelēkie zaķi (322), seski (311), āpši (286), brieži (220). Uzskaitīti arī 43 lūši, 34 akmeņu caunas, 17 vilki un 3 ondatras. Pērn ondatru novadu mežu uzskaitē nav bijis vispār, bet 2012.gadā bija 6.
Gaujienas nodaļā šobrīd ir uzskaitīti 1152 bebri, 1058 meža cūkas, 1013 stirnas, 559 brieži, 505 jenotsuņi, 450 lapsas, 411 aļņi, 306 meža caunas, 289 pelēkie zaķi, 218 seski, 153 āpši, 112 baltie zaķi, 44 lūši, 25 vilki, 35 akmeņu caunas. Bejas nodaļā: 728 meža cūkas, 560 bebri, 408 aļņi, 405 stirnas, 318 jenotsuņi, 308 baltie zaķi, 291 meža cauna, 264 lapsas, 250 brieži, 226 pelēkie zaķi, 136 āpši, 130 seski, 43 akmeņu caunas, 36 lūši, 10 vilki.
L.Kļaviņš uzsver, ka dzīvnieki pārvietojas arī valsts robežās, bet pierobežu mežos dzīvnieki staigā no valsts uz valsti un staigās. “Lāču ir vairāk nekā pirms 20 gadiem, bet nevaru teikt, ka tie ir agresīvāki. Nav bijis tāda gadījuma, kad kāds cilvēks tiktu saplosīts. Mežā, protams, jāuzmanās, bet var jau arī vienkārši paklupt,” viņš saka. Lielāka problēma mežā tomēr ir cilvēku radītie atkritumi, kuri tiek ievesti mežā un atstāti.

Problēmas biežāk ir
privātmežos
Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris vides aizsardzības jautājumos Vilis Ziņģis informē, ka valsts mežos kārtību uzturēt ir daudz vieglāk, taču problēmas biežāk ir privātmežos. “Mežziņi brauc pārbaudīt savas teritorijas, un tas notiek intensīvi. Problēma ir ar privāto mežu saimniekiem, jo daži pat nezina, kas īsti viņu mežā notiek: vai kāds koks ir vējā nolauzts, vai bebri ir mežu noslīcinājuši, vai arī kāds zaglis ir ko pazāģējis,” uzsver V.Ziņģis.
Pērn Ziemeļaustrumu virsmežniecībā visvairāk pārkāpumu mežā bijis Alūksnes novadā – 61, bet Apes novadā – 15. 2012.gadā Alūksnes novadā konstatēti 12 pārkāpumi, bet Apes novadā – 4. Starp šiem gadījumiem ir patvaļīga koku ciršana, medību noteikumu pārkāpšana, kā arī nelikumīgas medības. “Mežu īpašniekiem būtu jāseko līdzi norisēm savos mežos, jo tādā veidā arī kopējais mežu stāvoklis būtiski uzlabosies,” saka V.Ziņģis. ◆

Mežu platības

◆ Alūksnes novadā - 101 728,93 ha: privātie - 54 253,31 ha, valsts - 46 678,80 ha,
pašvaldības – 796,82 ha.
◆ Apes novadā - 31 788,15 ha: privātie - 9701,07 ha,
valsts – 21 877,85 ha,
pašvaldības - 209,23 ha.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Cilvēks – meža draugs vai ienaidnieks?

Kategorijas