Par ārstu pieejamību

2011. gada 24. janvāris 12:41

3565

Ar novēlošanos izlasīju rakstu “Alūksnes Ziņu” 10.janvāra numurā un nolēmu, ka arī man būtu šis tas sakāms saistībā ar deputāta un komitejas vadītāja Ainara Meldera kunga izteicieniem, jo tajos ir pārlieku daudz demagoģijas.

Vispirms gribētu lūgt cienījamajam deputātam precizējumu – kurā tieši likumā ir teikts, ka ģimenes ārstam jāpieņem pacienti viņu dzīvesvietā? Ja nu tādu likumu neizdodas atrast, tad vajadzētu tā kā atvainoties lasītājiem par maldināšanu. Varu pastāstīt, kā ir patiesībā – Ministru Kabineta noteikumi nosaka, ka ģimenes ārstam jāpieņem pacienti prakses vietā (nevis pacientu dzīves vietā!) vismaz 20 stundas nedēļā, bet, ja praksē reģistrēti vairāk kā 2000 pacientu – tad vismaz 25 stundas nedēļā.

Tajos pašos „Veselības aprūpes finansēšanas noteikumos” ir pietiekami skaidri definēti ģimenes ārsta, ārsta palīga (A.Meldera zināšanai – tas ir tas pats feldšeris) un medmāsas pienākumi. Atliek tikai izlasīt, tad nebūs jāmāna vēlētāji, ka „pašlaik valstī nav skaidri definēts…”. Sen jau ir definēts un ikdienā tiek ievērots, tikai Meldera kungs to kaut kā nav pamanījis.

Tā saucamo „piepilsētas feldšeru” problēma ir vismaz 15 gadus veca, un līdz novada izveidei pagasti bija visu vairāk vai mazāk sakārtojuši. Nedaudz statistikas un ekonomikas. Rakstā piesauktajos feldšerpunktos slimību dēļ tiek pieņemti līdz 20 pacientiem mēnesī, t.i., mazliet mazāk kā viens pacients dienā. Viena pacienta pieņemšana prasa līdz 20 minūtēm laika. Vai uzņēmējs A.Melders savā firmā kādam darbiniekam par 20 minūšu darbu dienā maksā 78 latus mēnesī? Valsts feldšeriem maksā. Ārstiem gan neviens tik daudz nemaksā, vismaz ne Alūksnē. Lūdzu nepārprast – es nesaku, ka feldšeri vairāk neko nedara. Dara, turklāt ļoti daudz, bet par šo darbu viņi arī saņem finansējumu no citiem avotiem – par pacientu mājas aprūpi valsts maksā papildus, par injekcijām un procedūrām maksā paši pacienti, par sociālo darbu, kas bieži vien aizņem lielāko feldšera darba laika daļu, jāmaksā būtu pašvaldībai. Pagasti to arī darīja, līdz atnāca novads ar deputātu Melderu. Un nu samaksas vietā tiek piedāvāta demagoģija.
Arī par ģimenes ārstu izbraukumiem uz pagastiem šā gadsimta sākumā presē ir daudz diskutēts, tāpēc neatkārtošos. Aizejiet uz bibliotēku, Meldera kungs, gan jau tur vecās avīzes ir saglabājušās. Ja nu sāks mūs „dzenāt”, visticamāk, gados vecākie kolēģi aizies pensijā, bet jaunākie – uz lielajām pilsētām, ārzemēm, vai vienkārši pilnībā pāries uz maksas pakalpojumiem. Kas no tā būs ieguvējs? Ārsti lauku reģionos sāk kļūt par retumu, tāpēc priecājaties, deputātu kungi un dāmas, ka mēs vispār esam tur, kur esam. Sava politiskā kapitāla vairošanai, Meldera kungs, labāk izvēlieties kādu citu sfēru – medicīna ir diezgan riskanta nozare.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Par ārstu pieejamību

Kategorijas