Viesojas Valsts prezidents

2014. gada 23. maijs 00:00

Vakar Alūksnes novadā darba vizītē viesojās Valsts prezidents Andris Bērziņš, tiekoties ar pašvaldības pārstāvjiem, iedzīvotājiem, sveicot skolēnus un pedagogus par sasniegumiem mācībās un interešu izglītībā, kā arī apmeklējot vairākas Alūksnes novada iestādes.
Vizītes sākumā Jaunajā pilī, tiekoties ar Alūksnes novada domes deputātiem, prezidents pārrunāja novada attīstību, problēmas un plānus. A.Bērziņš pauda prieku, ka Alūksnes novads attīstās. Viņš atzina, ka Alūksnē nav bijis piecus gadus un tagad secina, ka “dzīve iet uz augšu.” “Ar deputātiem galvenokārt runājām par izglītību un veselības aprūpi, jo tās ir lietas, kas cilvēkiem svarīgas, lai viņi paliktu tur, kur savu dzīvi sākuši. Alūksnes novadam ir ļoti laba nākotne, bet tā ir pašu iedzīvotāju rokās, jo neviens no pasaules vai Eiropas klāt neatnesīs. Man ir prieks par Alūksnes novada veselības aizsardzību. Dzirdot, ka uz Alūksnes slimnīcu brauc arī pacienti no Balviem, Gulbenes - tas liecina par jūsu labo līmeni un nākotni. Runas par kaut kā likvidāciju būs vienmēr, bet, ja uz vietas būs stipri cilvēki, neviens jūs nespēs ietekmēt negatīvā virzienā. Alūksnes novadam daba ir devusi krietni vairāk, kā citviet – izmantojiet arī to!” sacīja A.Bērziņš.

Sumina skolēnus un
pedagogus
A.Bērziņš piedalījās arī Alūksnes novada valsts mācību priekšmetu olimpiāžu uzvarētāju, interešu un profesionālās ievirzes izglītības konkursu un sacensību laureātu, pedagogu godināšanas pasākumā. Prezidents pauda prieku par mācību sasniegumiem un uzsvēra, ka tieši skola ir nākotnes spogulis. “Tas, ka Alūksnes novadā ir šādi sasniegumi, apliecina – nav svarīgi, kur tu esi. Sveicu visus uzvarētājus un novēlu tiem, kam tas vēl nav izdevies, arī būt viņu godā,” sacīja A.Bērziņš.
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis, uzrunājot klātesošos, atzina, ka ir liels gods sumināt izcilniekus. “Kopš Alūksnes novada izveides, katru gadu labākajiem skolēniem un skolotājiem, bet no šā gada – arī interešu izglītībā – pašvaldība sveic labākos ar naudas balvām. Šogad naudas balvas saņem 72 skolēni. Prieks, ka apbalvošanas pasākumā piedalās arī vecāki. Manuprāt, tā ir laba tradīcija. Mācību process parasti saistās ar skolēniem un skolotājiem, bet, ja iesaistām vecākus, to saprot sabiedrība, tad sasniegsim arvien labākus rezultātus un mūsu skolēni iegūs ne tikai labu izglītību, bet arī iemaņas interešu un profesionālās ievirzes izglītībā, būs vairāk sagatavoti dzīvei. To cilvēku, kuri māca mūsu jaunatni, lielākais nopelns ir tas, ka caur viņiem mēs jaunajai paaudzei parādām, ka galvenais ir darbs un ar to var sasniegt visu,” sacīja A.Dukulis, paužot cerību, ka nākamgad sumināmo pulks būs vēl lielāks, jo pašvaldībai šim mērķim naudas pietikšot. A.Bērziņš kopā ar pašvaldības pārstāvjiem pasniedza apbalvojumus skolēniem un pedagogiem par sasniegumiem valsts mērogā, pēc tam turpinot savu vizīti citviet, bet apbalvošanas pasākums ritēja tālāk savu gaitu.
(Turpinās no 1.lappuses)
Alūksnē ēdiens smaržo
citādāk
Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā Valsts prezidenta tikās ar iedzīvotājiem, kuri gan darbdienas vidū bija ieradušies mazā skaitā. A.Bērziņš atzina, ka pierobežai ir liela nākotne un lielākas iespējas kā valsts iekšienē. Viņš uzsvēra, ka sliktais ir vienmēr, bet aicināja parunāt arī par dzīvi. “Notikumi Krievijas un Ukrainas starpā šobrīd ietekmē negatīvi, bet esmu pārliecināts, ka tas mainīsies uz labo pusi. Dzīve gar robežu attīstīsies ļoti strauji. Alūksnes novadā ir laba bāze attīstībai - skaista daba un robežas tuvums. Kad Alūksnē tev noliek priekšā ēdienu, tas smaržo citādāk – tas ir reāls ēdiens, un tā ir milzīga bagātība, kā nav visur pasaulē. Iedzīvotāju skaits samazinās arī citās valstīs un nav saistīts tikai ar materiālo nodrošinājumu, bet arī pieeju un attieksmi pret dzīvi,” sacīja A.Bērziņš.
Iedzīvotāji taujāja, kādi prezidentam ir lielākie mērķi attiecībā uz Latviju, esot amatā. Viņš atzina – Latvija gan Baltijā, gan Eiropā esot iekarojusi savu vietu, tādēļ var doties ārpus šiem ietvariem. “Mēs esam notēmējuši uz zemēm, kas nav tuvu – drīz atkal brauksim uz Uzbekistānu un Poliju, Tadžikistānu, Mongoliju. Nākamais gads būs veltīts tam, lai veidotu kontaktus ar zemēm, kam ir lielas dabas dotas bagātības, bet viņiem nav tā, kas ir mums, piemēram, izglītības, veselības aizsardzības jomā. Ja viņi var eksportēt dabas resursus, tad mēs – zināšanas un arī kokmateriālus, lauksaimniecības produkciju, kas ne visur pieejami.”

Jauniešu bezdarbs un
izglītības kvalitāte
Iedzīvotāji jautāja, vai uzņēmējdarbībai pierobežā nevajadzētu piemērot nodokļu atlaides, par ko valstī ik pa laikam diskutē. A.Bērziņš norādīja – kad runāja par atbalsta programmu Latgalei, no Alūksnes novada bija priekšlikums par atbalstu pierobežai, ko arī sniedza. “Šobrīd atbalsts jau ir. Viss ir pašu rokās. Šeit pierobežā var izveidot brīvo zonu, kur ir paredzēti ļoti labi nodokļu atvieglojumi. Tās lietas nav tik viegli izvērtējamas. Uzņēmējdarbībai Latvijā ir tik daudz dažādu atbalsta formu, ka mēs jau sen esam paši sajukuši un sev iekāvuši caur atjaunojamo enerģiju. Alūksnes novadā ir izplatīta lauksaimniecība, kokapstrāde – Rīgā neviens par zemkopību neko nedabū klāt,” sacīja A.Bērziņš.
Rīgas Pedagoģijas un izglītības akadēmijas Alūksnes filiāles vadītāja Anita Pētersone pauda atbalstu valsts izglītības politikai par augstāko izglītību un augstskolu filiāļu esamību novados, rosinot šādu pieeju atbalstīt arī prezidentam. A.Bērziņš pauda – runa nav par vietu, bet to, ko students iegūst. “Tagad arī Eiropa skaidri norāda, ka jauniešu bezdarba problēma ir izglītības kvalitātes jautājums. Ja jaunietim ļauj iegūt izglītību, kas nav labāka kā esošajiem nozares speciālistiem, jaunietis paliek bez darba. Latvijā augstākās izglītības līmenis ir zemāks, nekā jauniešu izglītības līmenis līdz augstskolai. Perfekta ir tikai Mūzikas akadēmija un Mākslas akadēmija,” sacīja A.Bērziņš. Prezidentam arī taujāja viedokli par to, vai Latvijā augstākā izglītība pakāpeniski varētu pāriet uz bezmaksas izglītību? Viņš atzina – šobrīd valstī tam pieiet pārāk mīkstsirdīgi. “Šobrīd Vidzemes ārstu saietā pulcējas gados vecāki ļaudis, nekā pensionāru saietā – vai tas ir normāli? Arī Latvijai jātiecas uz sistēmu, kas ir citās valstīs – ja valsts apmaksā augstāko izglītību, tad speciālistam jāstrādā savā valstī,” sacīja A.Bērziņš.

Vajag doties pasaulē
Kāda jauniete vēlējās zināt, kā veicināt jauniešu nodarbinātību pierobežā? A.Bērziņš atzina – atomfiziķim Alūksnē darba nebūtu, bet daudz agronomu nevajag Rīgā. “Tie, kas grib un spēj – vajag doties pasaulē, jo Latvija ir par mazu, lai pašai būtu tāda tirgus ekonomika. Laimīgi ir tie bērni, kuru vecāki Latvijā uzsākuši biznesu – ja nav, tad jaunietim ir stipri jādomā, ko dzīvē darīt,” pauda A.Bērziņš. Savukārt uz jautājumu par to, kādus speciālistus šobrīd valstij vajag un ko viņam studēt, prezidents publiski neatbildēja, bet pārrunāja to ar jaunieti individuāli. “Ja skaidri pasaka, ko vajag, tas vairs nav brīvais tirgus – pašam jāprot novērtēt, ko vajadzēs, tas ir pašrisks. Arī es dzīvē esmu darījis vairākas lietas – galvenais ir pamatzināšanas,” pārliecināts A.Bērziņš. Privātā muzeja vadītāja Ilze Baltais jautāja prezidenta redzējumu, kā attīstīties privātam muzejam, ja teju visi iesniegtie projekti dažādos fondos tiek noraidīti. A.Bērziņš norādīja – ja mērķis ir vajadzīgs cilvēkiem, tam ir nākotne, pretējā gadījumā ir grūti vai jāuztur par saviem līdzekļiem. Tika taujāts arī, kādi šobrīd ir trīs svarīgākie pasākumi nacionālās identitātes veicināšanai? A.Bērziņš uzsvēra - nav fabulas, pēc kā kļūt īstam, visa pamatā ir godīgums, apzinīga rīcība un cieņa pret citiem cilvēkiem. ◆

FAKTi

Alūksnes novada skolēni, kuri ieguvuši 1.vietu novadā un vietu valstī, un pedagogi, kuri viņus sagatavojuši Valsts izglītības satura centra organizētajām mācību priekšmetu olimpiādēm:

Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija:
Artūrs Kalašņiks, 11.klase – 3.vieta valsts olimpiādē bioloģijā (skolotāja Meta Lerha), 1.vieta novada olimpiādēs bioloģijā un ekonomikā (skolotāja Inguna Vilemsone). Atzinība novadā fizikā un ķīmijā, 3.vieta matemātikā.
Olīvija Tuvi, 11.klase – 1.vieta novadā krievu valodā un 3.pakāpe valstī (Tatjana Sjomkina).
Nauris Kristofers Gailītis, 12.klase – 1.vieta novadā latviešu valodas olimpiādē (Daina Černomirdina), 2.vieta novadā angļu valodā.
Estefanija Bogdanova, 12.klase – 1.vieta novada olimpiādēs krievu valodā (Dace Bībere) un bioloģijā (Meta Lerha).
Līva Toka, 9.klase – 1.vieta novada olimpiādēs fizikā (Irēna Bērziņa) un ķīmijā (Inese Ločmele). 3.vieta bioloģijā.
Kristiāna Ilva Langrate, 10.klase – 1.vieta novadā ķīmijas olimpiādē (Inese Ločmele).
Nadīna Bērtulsone, 11.klase – 1.vieta novadā ķīmijas olimpiādē (Inese Ločmele). 2.vieta matemātikā, 3.vieta bioloģijā, Atzinības ekonomikā un latviešu valodā.
Roberts Āboliņš, 10.klase – 1.vieta novadā matemātikas olimpiādē (Irina Gailīte).
Artūrs Baikovs, 10.klase – 1.vieta novadā matemātikas olimpiādē (Irina Gailīte).
Līga Gradovska, 10.klase – 1.vieta novada matemātikas olimpiādē (Irina Gailīte). Ģeogrāfijā un ķīmijā Atzinības.
Anna Bērzabinde, 11.klase – 1.vieta novada matemātikas olimpiādē (Irina Gailīte).
Ilzenes pamatskola:
Ernests Mednis, 8.klase – 1.vieta novadā latviešu valodas olimpiādē (Agita Līdumniece) un Atzinība gēogrāfijā.
Anete Salmiņa, 9.klase – 1.vieta novadā latviešu valodas olimpiādē (Agita Līdumniece).
Bejas pamatskola:
Līva Marta Roze, 9.klase – 1.vieta novadā bioloģijas olimpiādē (Inese Ločmele).
Alūksnes pilsētas sākumskola:
Una Koliste, 6.klase – 1.vieta novada matemātikas olimpiādē (Maija Vociša).

Kolektīvi un viņu vadītāji, kuri guvuši sasniegumus interešu izglītībā un profesionālās ievirzes izglītībā 2013./2014.mācību gadā:

Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija:
1.vieta valstī orķestrim (diriģents Sandors Līviņš).
1.vieta valstī orķestra defile (horeogrāfe Ilze Līviņa).
1.pakāpe reģionā 5.līdz 9.klašu koris (vadītāja Ingrīda Pilskalne).
Alūksnes pilsētas sākumskola:
1.pakāpes reģionā jauktajam korim, 5.-6.klašu korim un vokālajam ansamblim (Ina Perevertailo).
Ziemeru pamatskola:
1.vieta valstī skatuves runas konkursā (Elvīra Aizupe).
Ilzenes pamatskola:
1.pakāpe reģionā konkursā “Lakstīgala” (Olīvija Jēģere).
Jaunannas pamatskola:
1.pakāpe reģionā konkursā “Lakstīgala” (Ināra Kravale).
Jaunlaicenes pamatskola:
1.pakāpe reģionā konkursā “Lakstīgala” (Inga Ārste).
Alūksnes Bērnu un jauniešu interešu centrs:
1.vieta valstī teātra pulciņam (Daiga Bētere).
1.pakāpe reģionā vokālajā dziedāšanā (Inese Krūmiņa).
Medaļa starptautiskās sacensībās lego robotikā (Ivars Vīksna).
Alūksnes Mūzikas skola:
1.pakāpe reģionā vojolspēlē (Inese Petrikalne).
Alūksnes sporta skola:
1.vieta valstī biatlonā (Sergejs Sverčkovs).

Skolēni, kuri ieguvuši 1.pakāpes diplomus par sasniegumiem interešu izglītībā un profesionālās ievirzes izglītībā 2013./2014.mācību gadā:

Alūksnes Bērnu un jauniešu centrs:
Elvita Keita Ķikute - 1.pakāpe novadā skatuves runas konkursā.
Nauris Kristofers Gailītis – 1.pakāpe novadā skatuves runas konkursā.
Roberts Briediņš - 1.pakāpe novadā skatuves runas konkursā.
Ziemeru pamatskola:
Sanija Cīrule – 1.pakāpe valstī skatuves runas konkursā.
Alūksnes Mūzikas skola:
Klaudija Kļava – Būmane - 1.pakāpe novadā stīgu instrumentu spēlē (vijolspēle).

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Viesojas Valsts prezidents

Kategorijas