Mūsu novados nav nevienas oficiāli reģistrētas peldvietas

2014. gada 23. maijs 00:00

1175

Sākoties sezonai, Alūksnes un Apes novadu iedzīvotāji atkal dodas uz peldēšanās un atpūtas vietām, lai meklētu veldzi no karstuma. Ne Alūksnes, ne Apes novados nav oficiāli reģistrētu peldvietu – vien peldēšanās vietas, ko izveidojušas un uztur pašvaldības, atsevišķos gadījumos privātpersonas, līdz ar to par drošību tajās jāgādā pašiem. Arī ūdens kvalitātes pārbaudes netiek veiktas, izņemot Alūksnes ezeru.
Pie visiem publiskajiem ezeriem lielākās teritorijas pieder privātīpašniekiem, no kuriem tikai daļa ļauj brīvi piekļūt ūdenim. Bet arī tie, kas ļauj piekļūt, ar gadiem secina, ka piekļuve jāliedz, jo iedzīvotāji neprot kulturāli uzvesties, tādēļ līdz ar šo sezonu ir likvidēta peldēšanās vieta pie Pullana ezera, kas atrodas uz privātīpašnieka zemes. Savukārt pašvaldībām pie publiskajiem ezeriem pieder mazas teritorijas.

Analīzes veic tikai Alūksnes ezerā
Veselības inspekcijas Vidzemes kontroles daļas inspektore Evita Dmitrijeva norāda – Alūksnes un Apes novados nav nevienas oficiāli reģistrētas peldvietas, kas atbilstu Ministru kabineta noteikumiem Nr.38 par peldvietas izveidošanu un uzturēšanu kārtībā, kas ir spēkā kopš 2012.gada 10.janvāra, tādēļ monitoringu par valsts budžeta līdzekļiem ūdens kvalitātei nevienā peldēšanās vietā mūsu novados neveic. “Oficiāli reģistrētu peldvietu iekšzemes ūdeņos nav arī Gulbenes un Balvu novados. Diemžēl mūsu pašvaldības neizsaka vēlmi iekļaut savas peldvietas minēto noteikumu sarakstā, līdz ar to par ūdens kvalitāti tajās atbild pašvaldības. Gan Veselības inspekcija, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir aicinājušas pašvaldības izvērtēt savā teritorijā esošo peldvietu, ko apmeklē liels iedzīvotāju skaits, iekļaušanu sarakstā, izpildot noteikumos minētos nosacījumus. Pozitīvs piemērs ir Limbažu pašvaldība, kas nesen Limbažu Lielezera peldvietu iekļāva šajā sarakstā,” stāsta E.Dmitrijeva.
Šobrīd ūdens analīzes – gan bioloģiskās, gan ķīmiskās – tikai Alūksnes ezeram vairākas reizes vasaras sezonā veic Alūksnes novada pašvaldības aģentūra “Alja”, bet pārējiem ezeriem ne Alūksnes, ne Apes novados šādas analīzes neveic vispār. “Aljas” direktors Māris Lietuvietis norāda – tā kā nevienai vietai Alūksnes ezera krastos nav piešķirts peldvietas statuss atbilstoši noteikumiem, tās visas ir peldēšanās vietas – Vējiņā, Pilssalā, Mellumā, par kuru uzturēšanu un labiekārtošanu gādā pašvaldība. Pērn rudenī “Alja” attīrīja peldēšanas vietu Mellumā, šopavasar tur veikti krasta zonas sakārtošanas darbi. “Ūdens kvalitātei vasarā sekojam līdzi visā ezera teritorijā – ne tikai peldēšanās vietās. Pārējos novada ezeros to nedarām, jo nav bijusi tāda vajadzība,” saka M.Lietuvietis.

Zemes atdeva mantiniekiem
Alūksnes novadā lielākais ir Alūksnes ezers, kas atrodas Alūksnes pilsētas teritorijā un trīs pagastos – Jaunalūksnes, Ziemera un Mārkalnes. Lai gan Alūksnes ezers ir liels, tā krastos ir tikai dažas publiskās peldvietas, jo liela daļa zemju pieder privātīpašniekiem, kas svešiem peldēties neļauj, vai arī krasta zona nav piemērota peldēšanai. Alūksnes ezera krastos pašvaldībai pieder lielākā daļa piekrastes teritorijas, piemēram, gar Alūksnes parku, Kājnieku skolu, gar Pleskavas ielu, kas tikai vietām izmantojama peldēšanai. Agrāk puse Pullana ezera piederēja Alsviķu pagasta padomei, bet tika pārdots. Alūksnes novada domes teritoriālplānotāja Aivita Māsēna norāda – atbilstoši Zvejniecības likumam, ja ezers visā platībā nepieder vienam īpašniekam, nosaka tauvas joslu 4 metru platumā, bet publiskajiem ezeriem tauvas josla ir 10 metri. Savukārt, ja ezers visā platībā un tam piegulošā sauszemes daļa pieder vienam īpašniekam, tad tauvas josla netiek noteikta.
“Zemes reformas laikā maz domāja par to, ka ezeru krastos pašvaldībām vajag atstāt vietas, kur iedzīvotājiem brīvi piekļūt ūdenstilpei, jo uzsvars bija uz mantojuma zemju atdošanu – ja cilvēkam zeme tur bija piederējusi 20.gadsimta četrdesmitajos gados, tad vecajās robežās un ne soli sāņus tika atgriezta. Tagad, protams, daudz ko darītu citādāk. Jaunajā Alūksnes novada teritorijas plānojumā ceļš gar Alūksnes ezeru no Melluma caur atpūtas kompleksu „Jaunsētas” līdz valsts autoceļam Alūksne – Ziemeri – Veclaicene būs noteikts kā perspektīvais pašvaldības ceļš, jo šobrīd tas ir servitūta ceļš par labu privātīpašniekiem. Tas nozīmē, ka tagad būs jādomā, kā juridiski korekti šo ceļu pašvaldībai atgūt. Tā ir aktuāla problēma arī citās Latvijas pašvaldībās, tādēļ domās, kā valstiski to risināt,” stāsta A.Māsēna.

Labiekārtos Sisenīša
piekrasti
Jaunalūksnes un Ziemeru pagastos nav publiskas pieejas Alūksnes ezeram. Jaunalūksnes un Malienas pagastu teritorijas attīstības speciāliste Violeta Kļaviņa atzīst – šis vienmēr ir pirmais jautājums, ko iedzīvotāji lūdz katrā sapulcē. „Tas ir lielākais lūgums no iedzīvotājiem – pieeja pie Alūksnes ezera un publiska peldvieta Jaunalūksnē. Ir viena vieta, kur cilvēki iet, bet tā jau ir pilsētas teritorija un nav publiska peldvieta. Iedzīvotāji brauc arī uz Veistera ezeru, Dūņezeru, bet arī tur nav publiskas peldvietas. Savukārt privātīpašumā pašvaldība savus līdzekļus ieguldīt nedrīkst,” saka V.Kļaviņa. Viņa Jaunalūksnes pagastā ir nodibinājusi biedrību – ja kāds privātīpašnieks atvēlētu savu teritoriju publiskas peldvietas izveidei, varētu caur biedrību ar projektu starpniecību vieglāk piesaistīt līdzekļus, noslēgt zemes nomas līgumu, pašvaldība atvēlētu 10 procentus līdzfinansējuma sabiedrības interesēs, bet šādas iniciatīvas no privātajiem nav.
Jaunalūksnes pagasta pārvalde pērn ierakstījusi zemesgrāmatā teritoriju pie Sisenīša ezera, lielā ceļa pusē, kur arī ir peldvieta, ko iecienījuši gan blakus esošo mazdārziņu īpašnieki, gan citi. Šobrīd peldvieta nav labiekārtota, bet V.Kļaviņa atzīst –pārvalde strādā pie tā, lai rakstītu projektu un, piesaistot fondu līdzekļus, teritoriju labiekārtotu. „Teritorija pie Sisenīša ezera tikai tagad ir Jaunalūksnes pagasta pārvaldes īpašumā – tikai ar šo gadu esam sākuši to apsaimniekot, gādājam, lai tur tiek savākti atkritumi. Jārisina jautājums par tualetes izveidi, jo nepietiek tikai ar soliņiem, atkritumu urnām un pārģērbšanās kabīni,” atzīst V.Kļaviņa.

Pagastos situācija atšķirīga
Mārkalnes pagasta teritorijā iedzīvotāji brauc peldēties uz Šūpalām Alūksnes ezera krastā, bet arī tur nav publiskas peldvietas, labiekārtošanas darbi nav veikti, turklāt teritorija pieder privātpersonām. Gar Šūpalām vijas valsts autoceļš, tādēļ teritorija nav piemērota privātai apbūvei, tomēr Mārkalnes pagasta pārvalde tur regulāri savāc atkritumus. Mārkalniešu iecienīta atpūtas vieta ir arī pie Meistarīša. Mārkalnes pagastā ir daudz ezeru, bet visas atpūtas vietas pie tiem ir veidojušās dabiskā ceļā – pagasta pārvalde līdzekļus nav ieguldījusi.
Jaunannā peldvieta ir blakus Pededzes upes tiltam augšpus slūžām – katru gadu to sakopj lielajā talkā, bet ikdienā uztur pagasta pārvalde. Peldvietā ir soliņi, atkritumu urna, ir iecere par pārģērbšanās kabīni. Annas centrā iedzīvotājiem ir iespējas peldēties dīķos. Kalncempju, Annas, Jaunannas pagastu teritorijas attīstības speciāliste Vija Zaķe norāda - kādreiz bijusi peldvieta pie Umaras upes, taču slūžas izskalotas un šobrīd peldvietas tur nav. “2005.gadā pagasta pārvalde šo zemi ir iznomājusi vietējam uzņēmumam, kam bija iecere peldvietu atjaunot. Iedzīvotāji iecienījuši peldvietu arī pie Indzera ezera, kas atrodas uz privātās zemes. Savukārt Kalncempju centrā iedzīvotājiem ir iespējas peldēties tikai privātajos dīķos. Kādreiz peldējās Ates dzirnavu dīķī, bet tagad tur izveidojušies dūņu sanesumi un peldēšanās nav iespējama. Pagastā ir Sprīvuļu ezers, kur krasta zona pieder privātpersonai. Šī teritorija pamazām tiek sakopta un labiekārtota, bet nav zināms, vai tā būs publiski pieejama,” stāsta V.Zaķe. Zeltiņos ir pašvaldības iekārtota vieta pie Melnupes dambja, ko uztur pagasta pārvalde un kopā ar daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem šopavasar labiekārtoja. Ilzenē peldas Slokas ezerā, kur arī ir pagasta pārvaldes iekārtota peldvieta, ko šogad uzlabos. “Peldvietas piebraucamā daļa ir uz pašvaldības zemes, daļa pieder privātpersonai, kas līdzdarbojas teritorijas sakopšanā. Savukārt Alsviķu pagastā peldvieta ir Karvas HES teritorijā, kas pieder privātpersonai – to iedzīvotāji izmanto,” stāsta Alsviķu, Ilzenes un Zeltiņu pagastu pārvaldes vadītāja Ingrīda Sniedze.

Liepnā palīdz jaunieši
Malienā peldvietas nav, izņemot Pededzes upē pie Baltā sila, kas ir privāta teritorija. Arī Pededzes pagastā peldvietu nav – tāpat kā Malienā, to dara atsevišķās vietās Pededzes upē. Publisku peldvietu nav arī Ziemera pagastā, lai gan gar to vijas Alūksnes ezers. Ezeriem bagāts ir Veclaicenes pagasts. Publiskas peldvietas Ievas un Dzērves ezeru krastos izveidojusi Veclaicenes pagasta pārvalde uz pašvaldības zemes, piesaistot projektu līdzekļus: abas peldvietas uztur pašvaldība. Citviet Veclaicenē peldas privātīpašnieku teritorijās. Jaunlaicenieši peldas centra dīķī. Ziemera, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastu teritorijas attīstības speciāliste Iveta Veļķere norāda – Jaunlaicenē bija problēmas, jo atsevišķi iedzīvotāji dīķī mazgāja suņus un matus ar šampūnu, bet, tiklīdz izvietoja informatīvas zīmes, ka to nedrīkst darīt, problēma tika atrisināta.
Piesaistot projektu līdzekļus, arī Liepnā izveidota publiska vieta atpūtai un peldēšanai „Cālenītis”. To iekārtoja pirms gada pie Saidupītes, līdz tam Liepnā šādas publiskas vietas nebija. Tur ir soliņi, ugunskura vieta, pārģērbšanās kabīne, pludmales volejbola laukums, laipa, tualete. Liepnas un Mālupes pagastu teritorijas attīstības speciāliste Laima Kaņepe uzsver – rūpes par šo vietu uzņēmusies Liepnas pagasta pārvalde un brīvprātīgie – Liepnas jauniešu organizācija. Savukārt mālupieši peldas Pededzes upē un privātajos dīķos. „Arī Mālupei esam iesnieguši projektu atpūtas zonas labiekārtošanai pie Pededzes Mālupes salā – gaidām atbildi. Tur paredzēts pludmales volejbola laukums, basketbola grozs soda metieniem, pārģērbšanās kabīne, izveidot pakāpienus līdz Pededzei,” stāsta L.Kaņepe. Viņa atzīst – lielākās problēmas rada vandaļi, kas saplēš pudeles, kurina ugunskurus neatļautās vietās, piemēram, tualetē.

Gaujienā sadarbojas ar
privātpersonu
Līdzīgi ir arī Apes novadā. Apes novada domes izpilddirektors Viesturs Dandens norāda – novadā nav nevienas oficiāli reģistrētas peldvietas, jo Ministru kabineta noteikumi esot diezgan grūti izpildāmi. Tomēr katrā pagastā un Apes pilsētā ir vietas, kur iedzīvotāji dodas peldēties un atpūsties. Publiskie ezeri ir Zvārtavas Gaujienā un Luksta Trapenē, kā arī Gaujas upe. Arī Apes pagastā pie ūdenstilpēm zeme lielākoties pieder privātpersonām.
Veiksmīgs pašvaldības un privātpersonas sadarbības piemērs ir Gaujienas pagastā, kur jau vairākus gadus zemi pie Zvārtavas ezera pašvaldība iznomājusi Mārim Einbergam, kurš dzīvo blakus un uzņēmies peldvietu pieskatīt. M.Einbergs peldvietu ir labiekārtojis, šajos darbos viņam palīdz arī Gaujienas komunālā nodaļa. Tur ir arī volejbola laukums, soliņi, pārģērbšanās kabīnes. Šo vietu iecienījuši ne tikai gaujienieši, bet arī citu pagastu iedzīvotāji. V.Dandens uzsver - problēmas rada tas, ka nemitīgi kāds šo vietu posta. „Pēdējo piecu gadu laikā šīs atpūtas vietas labiekārtošanā ir ieguldīts daudz darba, bet katru gadu uzrodas kāds, kurš kaut ko saposta. Bija iekārtota arī neliela lapenīte - to izdemolēja, kaut kas ir nodedzināts – skumji. M.Einbergs sabiedrības labā dod lielu ieguldījumu – žēl, ka ne visi to prot novērtēt,” saka V.Dandens.
Trapenieši peldēties dodas uz Garo ezeru un Luksta ezeru - Luksta ezera krastā labiekārtotu vietu atpūtai un peldēšanai iekārtojis Austris Gailītis, kam tur pieder zeme. Vairākas peldvietas ir Apes pilsētā un pagastā Vaidavas upes krastos. Pašvaldības daiļdārzniece Anita Harju atzīst – ņemot vērā, ka šīs peldvietas apmeklē daudzi, šogad pašvaldība tās labiekārtojusi, piesaistot projektu līdzekļus. Par kārtību peldvietās gādā pašvaldība. „Izvietojam pēc iespējas vairāk atkritumu urnu, lai cilvēki neteiktu – nebija jau, kur mest, tādēļ metu zemē,” saka A.Harju.
Apes pagastā peldas arī Vītuma un Kalekaura ezeros, kas gan abi ir privāti. Virešu pagastā vairākas peldvietas ir Gaujas krastos – pie Vidagas tilta, Vidagā pie estrādes un citviet. Atkritumus tur palaikam salasa Virešu pagasta pārvaldes norīkoti cilvēki. Arī te lielākās problēmas rada tas, ka cilvēki nesavāc aiz sevis atkritumus un piedrazo Gaujas malu. Pagasta pārvalde nav ieguldījusi līdzekļus peldvietu labiekārtošanā. ◆

pieredze

◆ Atpūtas un peldēšanās vieta pie Pullana slēgta iedzīvotāju dēļ
Diemžēl ne vienmēr iedzīvotāji novērtē iespējas, ko viņiem kāds sarūpē. Gulbenietim Normundam Duļevskim pieder īpašums Pullana ezera krastā Alsviķu pagastā. To viņš iegādājās pirms vairākiem gadiem. Viņa teritorijā ir arī vieta, kur iedzīvotāji gadiem gāja peldēties un atpūsties. Īpašumu iegādājoties, N.Duļevskis „Alūksnes Ziņām” atzina – viņš uzturēs šo vietu par saviem līdzekļiem, atļaus iedzīvotājiem brīvi piekļūt ezeram, ja iedzīvotāji to pratīs novērtēt un vietu aiz sevis atstās sakoptu. Kopš šā gada pavasara šī vieta ir likvidēta, zeme pie ezera kopš maija sākuma uzarta, izvietotas brīdinājuma zīmes, jo iedzīvotāji nav attaisnojuši uz sevi liktās cerības.
„Lai cilvēki nedusmojas – tā ir loģiska mana pretreakcija. Turpmāk manā īpašumā nebūs pieejas pie Pullana ezera – to visu ir nopelnījuši iedzīvotāji ar savu attieksmi. Es piecus gadus pacietīgi kopu teritoriju, pacietīgi vedu prom konteinerus ar atkritumiem, ieguldot lielus līdzekļus – biju apkopējs savā zemē, bet man tas apnika. Apnika tajā brīdī, kad, braucot atpūsties, iedzīvotāji no Alūksnes ar automašīnām sāka vest arī savus mājas atkritumus un mest manā konteinerā. Ļoti nesmuki rīkojās arī mazdārziņu iemītnieki. Tagad tam visam ir pielikts punkts. Nebūs vairs tā, ka brauks Alūksnes iedzīvotāji un uzvedīsies kā karaļi pie privāta ezera,” stāsta N.Duļevskis.
Viņš norāda, ka šī atpūtas vieta nav oficiāli iekārtota, bet gadu gaitā to radījuši paši iedzīvotāji, arī oficiāla stāvlaukuma tur nekad nav bijis. „Tauvas josla ap ezeru ir četri metri, bet līdz tai ir jānokļūst. Šobrīd īpašumu pie Pullana pārdodu, jo pats negribu to attīstīt – ļoti smagi padodas attīstīt darbību Malēnijā, redzu, ka Alūksnē tā lieta nerullē,” saka N.Duļevskis. Ja iedzīvotāji jauno kārtību neievēros un pārvietosies pa privātīpašumu, viņš rīkosies pēc likuma, kas aizsargā privātu īpašumu, un vērsīsies Alūksnes novada pašvaldības policijā.
Alsviķu, Zeltiņu un Ilzenes pagastu pārvaldes vadītāja Ingrīda Sniedze uzsver – privātīpašumā noteikumus rada īpašnieks un pašvaldība to ietekmēt nevar. „Skumji, ka daļa iedzīvotāju bijuši negodprātīgi un tagad šīs peldvietas vairs nav. Iedzīvotājiem būtu jāsāk vairāk domāt par vietu, kur dzīvo – ja izmanto atpūtas vietu, tad jāsakopj aiz sevis, jānāk ar savu iniciatīvu, nevis tikai baudīt privātīpašnieku vai pašvaldības labvēlību. Laiki, kad daudz kas bija par brīvu, ir beigušies. Ir skumji noskatīties, ka vietas, kas tiek sakoptas, paši iedzīvotāji saposta,” saka I.Sniedze.

◆ Austris Gailītis, atpūtas vietas Luksta ezera krastā īpašnieks:
„Iedzīvotāji peldēties un atpūsties brauc pie visiem ezeriem Ādamā. Apmeklētāji pie manis ir dažādi – gan kulturāli, gan nekulturāli. Diemžēl ir arī tādi, kuri gatavi ar automašīnu iebraukt ezerā, nevis atstāt to laukumā un līdz ezeram aiziet kājām – tādiem laikam vajag trīs metrus augstu sētu! Vēlētos, lai atpūtnieki aiz sevis savāc sadzīves atkritumus, bet tā notiek reti. Tas ir mans privātīpašums, tā uzturēšanā ieguldu privātos līdzekļus. Trapenes pagasta pārvalde un Apes novada dome mani šajā jautājumā neatbalsta, lai gan atpūsties brauc novada iedzīvotāji. Reizēm nolaižas rokas, lai vispār kaut ko darītu – tā ir mana privātā iniciatīva un vēlme, lai būtu šāda publiska vieta, bet, ja to nenovērtē, pastāv jautājums par šīs peldvietas likvidāciju, jo neesmu gatavs nemitīgi aiz visiem sakopt. Ap atpūtas vietu regulāri kopju vairāk nekā hektāru – neizslēdzu iespēju to uzart un audzēt graudus, jo no peldvietas ir tikai problēmas. Turklāt, kad aizrādu atpūtniekiem, vēl tieku arī nolamāts. Kam man to vajag? Jā, Luksts ir publiskais ezers, bet visa teritorija ap to pieder privātīpašniekiem. No pašvaldības nav pretimnākšanas - pašvaldība tikai gaida iniciatīvu no uzņēmējiem, tāpat kā nodokļu maksājumus, bet tā vietā varēja nākt pretim, piemēram, ar nodokļu atlaidēm, interesi par to, kā palīdzēt uzņēmējiem.”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Mūsu novados nav nevienas oficiāli reģistrētas peldvietas

Kategorijas