Top Fītinghofu pāra tērpi

2011. gada 21. janvāris 07:03

1410

Ja vien negadīsies neparedzēti šķēršļi, tad, iespējams, jau šīgada akcijas “Muzeju nakts” laikā Alūksnes muzeja apmeklētājus sagaidīs viesi no pagātnes. Tie ir Oto Hermanis fon Fītinghofs un viņas dzīvesbiedre Anna Ulriha, pateicoties kuru pēctečiem uzcelta muzeja tagadējā mājvieta – Alūksnes Jaunā pils.

Alūksnes muzeja direktore Inita Veismane atklāj, ka tuvāko mēnešu laikā plānots izveidot Fītinghofu pāra vizuālos tēlus, kas turpmāk sagaidīs muzeja apmeklētājus pie tā ieejas. Tas saistīts ar Alūksnes pilsētai veltīto izstādi “Krustpunkti”, kurā īsi un kodolīgi sniegts ieskats pilsētas vēsturē no 18.gadsimta beigām līdz 20.gadsimta pirmajai pusei. “Izstāde vairāk domāta jauniešiem. Tajā izcelti galvenie fakti, kas saistīti ar pilsētas attīstību,” viņa skaidro. Kaut gan “Krustpunktos” netrūkst bagātīga ilustratīvā materiāla, lai raisītu jauniešos vēl lielāku interesi, to nolemts papildināt ar spilgtiem vizuāliem tēliem, ko varēs ne tikai apskatīt, bet arī aptaustīt. “Apskatīt fotogrāfijas ir viens, bet pavisam kas cits, ja tavā priekšā stāv telpiski tēli,” akcentē direktore.

Pievērš uzmanību niansēm
Fītinghofu pāra tērpu veidošana uzticēta skolotājai Guntai Tučai no Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas, kas palīgos piesaistījusi 9.b klases skolnieces Diānu Ruciņu – Vējiņu un Aneti Stepanovu. Katra jauniete skolotājas piedāvājumam piekritusi savu iemeslu dēļ. Anetei tā ir interese par rokdarbiem, bet Diāna aizrāvusies ar modi un ne reizi vien sadarbojusies ar skolotāju citu projektu laikā. Kopīgiem spēkiem viņas uzsākušas darbu pie sava uzdevuma: izstrādāt skici 18.gadsimta otrās puses sievietes un vīrieša tērpam, kā arī to uzšūt.

Darbs pie materiālu izpētes sācies pagājušajā vasarā, taču konkrēti apveidi iespējamajiem tērpiem izveidojušies tikai tagad.
G.Tuča atklāj, ka 18.gadsimts skaitās rokoko laiks, taču īstais rokoko bijis tikai līdz 18.gadsimta vidum. “Pēc tam tērpos parādījās klasicisma ietekme, līdz ar to izzuda tīra stila robeža. No vienas puses, ir saglabājies rokoko laika siluets – kupla tērpa apakšdaļa un tievais viduklis, bet, no otras, mainījusies tērpa būtība,” viņa skaidro. “Ja rokoko laikā tērpam bija sistēma, kas uzturēja tērpu kuplu, tad vēlāk tas tika panākts ar audumu dažādību, kur virsējā ir zīda kārta, odere veidota no linu auduma un vēl tika iestrādāta vates kārta.”

Šīs nianses uzzinātas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, uz kurieni visas devās pēc materiālu apkopošanas no grāmatām un interneta resursiem. Rezultātā tērpu veidošanas koncepcija mainījusies par 180 grādiem. Nu atliek skici pārvērst realitātē, taču, kā norāda Anete, savulaik šāda tērpa radīšana prasījusi vairāk nekā gadu, turklāt ar nosacījumu, ka tiek strādāts vismaz astoņas stundas dienā. “Tolaik viss tika darīts ar rokām. Mēs izmantosim šujmašīnu, tāpēc jācer, ka mums tā lieta veiksies ātrāk,” atzīst G.Tuča.

Plāno tērpu kolekciju
I.Veismane informē, ka līdzekļi tērpiem un materiālu izpētei piesaistīti no Valsts Kultūrkapitāla fonda, kas atbalstījis viņu iesniegto projektu “Alūksnes muzeja krājuma un vēsturiskās izstādes “Krustpunktā” vizuālā un informatīvā satura papildināšana”. Šim nolūkam piešķirti 600 lati. Pastāv cerība, ka, taupīgi rīkojoties ar saņemtajiem līdzekļiem, papildus varētu tapt Fītinghofu pāra kalpu tērpi. “Ja viss izdosies, kā iecerēts, tad, iespējams, ar laiku mēs varētu radīt citu alūksniešu tērpus dažādos vēstures posmos,” ar nākotnes plāniem iepazīstina I.Veismane. “Vienkārši muzejs ir bagāts ar rakstiskām liecībām un zinātniskajiem darbiem, taču pietrūkst lietišķo materiālu. Gluži autentiskus materiālus mēs vairs neatradīsim, tāpēc šis varētu būt labs risinājums.”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Top Fītinghofu pāra tērpi

Kategorijas