Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Pamani narkomānu!

Ernests Treijs

2014. gada 6. jūnijs 00:00

7


Atkarība ir primāra, hroniska un progresējoša slimība, kas grauj ne tikai cilvēka fizisko un psihisko veselību, bet arī personību kopumā, ietekmē viņa sociālo statusu un palielina mirstības risku.
Atkarību izraisa gan psihoaktīvo vielu lietošana, gan arī aizraušanās ar azartspēlēm un jaunajām tehnoloģijām (datoratkarība).
Psihoaktīvās vielas, kas rada atkarību, iedala dažādi, taču populārākais dalījums ir legālās (alkohols, tabaka, daži medikamenti, inhalanti u.c.) un nelegālās, kuru lietošana, glabāšana un pārdošana ir aizliegta (heroīns, efedrons, ekstāzī, marihuāna u.c.). Tās rada tik spēcīgas un neparastas sajūtas, ka rodas vēlme mēģināt vēl, kas īsā laikā noved pie lielākām devām un nespējas justies labi bez vielas lietošanas.
Slimnīcas «Ģintermuiža» narkoloģijas nodaļas vadītājs Genādijs Vih­ņēvičs atzīst, ka šobrīd topā ir augu maisījumu vilnis (tos smēķē pat 12 gadu veci bērni), tad amfetamīni un metamfetamīni, kā arī opiāti – visvairāk heroīns, bet arī dažādi medikamenti. Pēdējā laikā ir maz narkomānu, kas lieto tikai viena veida vielas, tādēļ izplatīta diagnoze ir polinarkomānija, teic G.Vih­ņēvičs.
 
Kā pazīt atkarību?
Vielu atkarība ir psihiski un uzvedības traucējumi, kurus izsauc psihoaktīvu vielu lietošana un kurus raksturo: stipra tieksme vai nepieciešamība lietot vielu; grūtības kontrolēt vielas lietošanu: uzsākšanu, pārtraukšanu vai biežumu un daudzumu; vielas lietošana netiek pārtraukta, neskatoties uz acīmredzamām kaitīgām sekām, piemēram, depresīvu garastāvokli; lielāka prioritāte tiek dota vielas lietošanai, salīdzinājumā ar citām nodarbēm vai pienākumiem; pieaugoša tolerance, kuru apstiprina tādi simptomi, kā nepieciešamība pēc psihoaktīvās vielas devas pieauguma lai sasniegtu līdzšinēju efektu. Atkarība ir slimība, kas nav ārstējama, bet, izprotot tās dabu un attīstības likumsakarības, atkarīgais var visu atlikušo mūžu nodzīvot skaidrā.

Problēma aizvien sarežģītāka
«Eiropas 2014. gada ziņojums par narkotikām – tendences un aktualitātes» liecina, ka situācija ar narkotiku izplatību Eiropā kļūst aizvien sarežģītāka, parādās jauni izaicinājumi, kas rada bažas par sabiedrības veselību. Jaunus draudus rada sintētiskās narkotikas, tostarp stimulanti, jaunās psihoaktīvās vielas un medikamenti, kas kļūst aizvien populārāki mainīgajā Eiropas narkotiku tirgū.
Eiropas iekšlietu komisāre Cecīlija Malmstroma bažījas, ka tās narkotikas, kuras Eiropā tiek lietotas pašreiz, veselībai var būt daudz bīstamākas nekā iepriekš populārās. Ir pazīmes, ka ekstazī un kaņepes kļūst arvien stiprākas. Vielu skaits un dažādība turpina strauji palielināties, kas ir liels apgrūtinājums uzraugošajiem dienests. Šogad atklātas jau četras jaunas vielas, kas saistītas ar akūtas intoksikācijas un nāves gadījumiem dalībvalstīs.
Eiropas tiesībaizsardzības iestādes aizvien biežāk saskaras ar faktu, ka mazas, viegli transportējamas paciņas ar šķietami nekaitīgiem pulverīšiem var saturēt vairākus tūkstošus individuālu devu, norāda Eiropas iekšlietu komisāre. Narkotiku lietošana ir viens no galvenajiem jauniešu mirstības cēloņiem Eiropā – gan tiešā veidā pārdozēšanas dēļ (narkotiku izraisīti nāves gadījumi), gan netieši, proti, no narkotiku lietošanas dēļ iegūtām slimībām, ar to saistītiem nelaimes gadījumiem, vardarbību un pašnāvībām. Kopumā nāves gadījumu skaits samazinās, 2012. gadā Eiropā ziņots par aptuveni 6100 pārdozēšanas (galvenokārt opio­īdu) izraisītiem nāves gadījumiem. 
Augstākais rādītājs reģistrēts tepat Igaunijā – 191 gadījums uz miljonu. No jauna reģistrētu, ar narkotiku injicēšanu saistītu HIV diagnožu vidējais rādītājs 2012. gadā bija 3,1 uz miljonu iedzīvotāju, savukārt Latvijā ikgadējie rādītāji kopš 2009. gada palielinājušies – no 34,5 gadījumiem uz miljonu 2009. gadā līdz 46 gadījumiem uz miljonu 2012. gadā. Pakāpeniski pieaug arī ar kaņepju glabāšanu un lietošanu saistītu pārkāpumu gadījumu skaits.
Kokaīns joprojām ir visbiežāk lietotā stimulējošā narkotika Eiropā, lai gan lielākā daļa lietotāju atrodas nelielā skaitā ES rietumvalstu. Aptuveni 14,1 miljons Eiropā kaut reizi ir lietojuši šo narkotiku.
Pastāv bažas par augstas kvalitātes ekstazī pulveru un tablešu atkārtotu parādīšanos. Konfiskācijas gadījumi un ziņojumi par nevēlamām blakusparādībām ir mudinājuši Eiropolu izplatīt kopīgu brīdinājumu par augstas bīstamības MDMA saturošu produktu pieejamību.
Vislielākās sabiedrības veselības problēmas ir eiropiešiem, kuri lieto narkotikas katru vai gandrīz katru dienu (aptuveni procents pieaugušo eiropiešu 15 – 64 gadu vecuma grupā). Kaņepes 2012. gadā bija narkotikas, kuras visbiežāk bija par iemeslu pacientu pirmreizējai ārstēšanās uzsākšanai. ◆

Augu maisījumi
T.s. «legālās narkotikas» ir aktuālas kopš 2009. gada, visbiežāk gan šajos herbārijos vismaz viens augs iekļauts Latvijā kontrolējamo vielu sarakstā. Šo «vīraku» psihoaktīvā iedarbība ir neprognozējama un nestabila. Bieži vien sekas ir psihozei līdzīgi stāvokļi, baiļu un citas sajūtas, kas grūti pakļaujas terapijai. Ņemot vērā tajā esošo augu īpašības, augu maisījumi var izraisīt nekontrolētu nervu sistēmas stimulāciju (cilvēks izskatās uzbudināts, savā darbībā paātrināts, viegli aizkaitināms, paviršs un egocentrisks) vai arī nekontrolētu nervu sistēmas atslābināšanos – samazinās lietotāja spēja izvērtēt savas objektīvās fiziskās un emocionālās vajadzības, palēninās reakcija uz apkārt notiekošo. Citi maisījumi rada halucinācijas vai izmainītu realitātes uztveri, līdz ar to uzvedība var kļūt neprognozējama un pat bīstama sev un apkārtējiem. Halucinācijas ir saistītas ne tikai ar vizuālās uztveres izmaiņām, bet arī ar skaņas, smaržas, taustes un garšas uztveres izmaiņām, tiek izmainīta emocionālā sajūta un reakcija. Attiecības ar apkārtējiem kļūst virspusējas vai pat konfliktējošas, jo citu cilvēku norādījumi par uzvedības izmaiņām tiek uztverti kā uzbrukums vai nepatiess apvainojums.

Kanabiss (Cannabis sativa)
Indijas kaņepju auga sveķus sauc par hašišu, bet ziedus un lapiņas par marihuānu. Marihuānu visbiežāk sauc par «zālīti». Sākumā lietotājs izjūt jautrību, smieklu lēkmes, možumu, pļāpīgumu, reizēm atslābumu vai miegainību. Aug pašpārliecinātība, lai gan patiesās cilvēka spējas pavājinās. Var sākties uzbudinājums un agresivitāte. Izmainās telpas, krāsu, skaņu un smaržu uztvere. Domas bieži kļūst nesakarīgas, novēro patvaļīgu asociāciju un fantāziju plūsmu, kas dzīvē nav pielietojama. Ar augstu THC koncentrāciju sākas ilūzijas, halucinācijas, trauksme, apjukums, var sākties ārprāta lēkmes. THC intoksikācijā paplašinās acu zīlītes, sākas sārtums acu baltumos, sausums mutē un kaklā un nepatīkamas sajūtas degunā. Reibumā pastiprinās apetīte. Kļūst neskaidra runa, traucētas precīzas kustības un to koordinācija. Ievērojami paātrinās sirds ritms. Reibums beidzas ar noslēgtību un miegainību. Bez marihuānas vai hašiša pieradušais novēro uzbudināmību, neiecietību, apetītes pasliktināšanos, svara zaudēšanu, miega traucējumus, drebuļus, svīšanu, žāvāšanos, nepatīkamas sajūtas muskuļos, nelielu tūci izstieptu roku pirkstos. Cieš koncentrēšanas spējas, operatīvā atmiņa un sekmes mācībās, smēķētājs zaudē interesi par skolu, ģimeni un draugiem, kļūst nesabiedrisks, aizdomīgs, nelīdzsvarots un vienaldzīgs. Smēķētāji kļūst neapķērīgi. THC var izraisīt saslimšanu ar garīgām slimībām. Bieži novēro hormonālus traucējumus, samazinās augšanas hormona izdalīšanās, kas ir īpaši bīstami nepilngadīgajiem. Cieš dzimumdziedzeri. Kanabisa smēķētājus moka sauss klepus, hroniski kakla iekaisumi, augšējo elpošanas ceļu infekcijas, apgrūtināta elpošana caur degunu, hroniski bronhīti, kuri var komplicēties ar astmas lēkmēm. Kanabisa dūmi satur vēl vairāk vēzi izraisošas vielas nekā tabakas dūmi. Novājinās imunitāte.
 
Opiāti
Ar opiātiem apzīmē miega magoņu (Papaver somnifemm) produktu grupu – morfīnu, kodeīnu, opiju, kā arī citus depresantus. Ievadot heroīnu vēnā, sākas fiziski patīkamas sajūtas – karstuma vilnis, ādas tirpas (iesācējiem var būt nelabums, nieze). Daudzi šo sajūtu salīdzina ar orgasmu. Fizisko sajūtu stāvoklis ilgst tikai dažas minūtes, to nomaina eiforija, viegluma, lidojuma, svētlaimes un atslābuma sajūta. Apreibušie kļūst sapņaini, it kā aizdomājušies, nedaudz miegaini, periodiski aizkrīt plakstiņi. Domāšana un runa izteikti tēlaina. Izzūd sāpes un klepus reflekss, ievērojami samazinās gremošanas sekrētu izdalīšanās, pazeminās asinsspiediens un ķermeņa temperatūra. Pēc 3 – 6 stundām miegainība pāriet miegā, kuram raksturīgs lēns elpošanas ritms. Pārdozējot elpošana var pilnīgi apstāties. Izteikti šauras acu zīlītes, kas nereaģē uz gaismu. Opiāti, īpaši heroīns, ātri izsauc tieksmi aizvien biežāk atkārtot to ievadīšanu. Opiātu trūkuma gadījumā sākas paģiru stāvoklis – šķaudīšana, pastiprināta siekalošanās, iesnas, acu asarošana, nemiers, nepatīkamas sajūtas muskuļos, kas pāriet lauzošās sāpēs. Narkomāns nekur nespēj atrast sev vietu, rīvē sāpošās muskuļu grupas, bieži sākas nelabums un vemšana, kam pievienojas arī caureja. Pilnīgi izzūd miegs. Neārstēta atturēšanās vissmagākā ir līdz ceturtajai dienai. Zūd ētiskie principi, var apkrāpt vai pat laupīt, lai iegūtu naudu, vai arī paši kļūst par narkotiku izplatītājiem. Nereti uznāk depresija, domas par pašnāvību. Hroniska intoksikācija izsauc izteiktu novājēšanu, priekšlaicīgu novecošanu, zobu bojāšanos. Sejas āda kļūst sausa, pelēcīgi dzeltenīga, vēnas sarētojušās, pigmentētas, gaiši brūni rētojumu celiņi vēnu vietās. Ir manāmas svaigu dūrienu pēdas, pat uz vissīkākajām vēnām. Bieži atrod mirušus tualetēs, stacijās, parkos vai jvietās. Mirstība opiomānu vidū ir 10 – 15 reizes augstāka.
Amfetamīni
Pieder stimulatoru grupai. Var būt tablešu, kapsulu un injekciju šķīdumu formā. Ievadīšanas sākumā novēro psihisku un fizisku labsajūtu, pat eiforiju, pieaugošu možumu un enerģiju. Pieaug fiziskās un intelektuālās spējas, pašpārliecinātība, kustību aktivitāte, nemiers, brīžiem haotiska darbošanās un runīgums. Var būt arī pārlieku uzbudināti un nesavaldīgi. Niecīgu iemeslu dēļ var sākties agresivitāte. Reibuma stāvoklī izzūd apetīte, nogurums. Nav iespējams iemigt. Amfetamīni pastiprina dzimumtieksmi. Seja kļūst bāla, parādās acu spīdums un paplašinās zīlītes, kas nereaģē uz gaismu, paātrinās sirds darbība un ritma traucējumi, arī paaugstinās asinsspiediens, var parādīties stenokardiskas sāpes krūtīs. Izstieptu roku plaukstās var pamanīt trīci. Var būt muskulatūras krampji un pat epilepsijas lēkmes. Novēro pastiprinātu urīna izdalīšanos, caureju un vemšanu. Paaugstinās ķermeņa temperatūra. Pārdozēšanas gadījumos vai garīgi nestabilām personām var sākties paranoja, uztveres un apziņas traucējumi, redzes, ožas un taustes halucinācijas, paniskas bailes, aizdomīgums un agresivitāte. Psihotisko traucējumu laikā saglabājas atmiņa un orientācija, tāpēc narkomāni šos stāvokļus ilgstoši atceras un cenšas atkarību pārtraukt. Īpaši ātri izteiktu atkarību izsauc metamfetamīni. Lai izjustu iepriekšējo reibumu, jāpalielina devas. Amfetamīnu trūkums organismā izpaužas kā viegla uzbudināmība, nospiestība, depresija. Depresiju nomaina nogurums un izsmeltība. Pirmās fāzes ilgums – no deviņām stundām līdz četrām diennaktīm. Otrajā fāzē (līdz desmit nedēļām) novēro nospiestību, trauksmainību, miega uzlabošanos. Pēc 3 mēnešiem var atkārtoties izteiktas tieksmes viļņi. Ilgstošas intoksikācijas iespaidā novēro garīgo spēju izsīkumu, ātru nogurdināmību, domāšanas izmaiņas – iedziļināšanos detaļās, sīkos iespaidos, izklaidību, koncentrēšanās grūtības, līdz ar to pavājinātu atmiņu. Rodas grūtības mācībās. Atkarīgie kļūst emocionāli pazemināti, kaunīgi, bailīgi, uzvedība kļūst savāda, sāk atgādināt garīgi slimus cilvēkus. Pēc ilgstošiem miega traucējumiem var sākties tā saucamās «amfetamīnu psihozes». Tās izpaužas ar spilgtām dzirdes, redzes, ožas, taustes halucinācijām un murgainu apkārt notiekošā interpretāciju. Viņiem šķiet, ka kāds seko, vajā. Viņi sāk meklēt apslēptus mikrofonus, cenšas noskrāpēt no sava ķermeņa ložņājošus kukaiņus. Šādā stāvoklī viņi var būt bīstami apkārtējiem. Dažkārt pavīd pašnāvnieciskas domas. Nepietiekamas ēšanas un slāpju sajūtas pavājinājuma dēļ amfetamīni izraisa izteiktu ķermeņa masas samazināšanos, novēro vitamīnu deficītu. Sejas krāsa bāli dzeltenīga, gļotādas sausas un tāpēc viegli ievainojamas. Bieži novēro zobu bojājumus no košanās muskuļu krampju laikā reibuma stāvoklī. Novājinātības dēļ viņiem ir grūti strādāt un mācīties. Amfetamīnu kā dopingu dažkārt izmanto sportisti un noziedznieki. Pie stimulatoriem pieder arī LSD, kas ir viena no visspēcīgākajām narkotikām, Latvijā nav pārāk izplatītas. Parasti izplata mazu pilulu vai piesūcinātu cukurgraudu veidā.

Kokaīns
Iegūst no kokas krūma (Erythroxylon coca). Izplatītākā forma ir kokaīna hidrohlorīds – balts, rūgts pulveris. Kokaīns ir dārgākā narkotiskā viela, vairāk izplatīta rietumvalstīs. To lieto iešņaucot vai arī injekciju veidā. Reibuma sajūta pāraug izteiktā eiforijā un darboties gribā. Rodas sajūta, ka tu esi pats labākais, skaistākais un varenākais. Izzūd bada, slāpju un noguruma izjūta. Eiforiju pēc nepilnas stundas nomaina depresija ar koncentrēšanas grūtībām, vainas apziņu, pašnāvības domām, apātiju un nespēku. Ar laiku pilnīgi izzūd miegs. Uzbudinājuma un haotiskās darbošanās dēļ nonāk līdz spēku izsīkumam. Kokaīns izraisa asinsspiediena, temperatūras paaugstināšanos, sirds ritma, elpas paātrināšanos, perifēro asinsvadu sašaurināšanos, acs zīlītes paplašināšanos, svīšanu, urīna aizturi un vēdera aizcietējumu. Pēc 24 stundām var sākties kokaīna delīrijs, kas izpaužas ar taustes halucinācijām – «kokaīna vaboles, skudras», kuras it kā lodā zem ādas. Rādās dažādi priekšmeti, kas izstaro gaismu, dzirdamas balsis. Var sākties dezorientācija un domāšanas traucējumi, agresīva uzvedība. Bieži novēro vajāšanas māniju, kura sākumā izpaužas ar aizdomīgumu, trauksmi, bailēm un domāšanas traucējumiem – murgiem, kas var izraisīt agresiju. Nereti piemeklē krampju lēkmes. Depresiju dēļ nosliece uz pašnāvību. Kokaīns izsauc asinsvadu spazmas, tāpēc novēro sirds išēmiju un miokarda infarktus, veidojas trombi asinsvados. Ātrāk attīstās koronāro artēriju ateroskleroze. Lielās sirds slodzes dēļ attīstās kreisā sirds kambara palielināšanās. Bieži novēro sirds aritmijas un miokardītus, kā arī aortas atslāņošanos, tromboflebītus. Bieži seksuālo funkciju traucējumi. Šņaucējus bieži piemeklē deguna gļotādas bojājumi, blakusdobumu iekaisumi.

Kategorijas