Īpašais Vecannas stāsts

2014. gada 6. jūnijs 00:00

5228

Ceļā uz Annu atrodas Vecanna, - pavisam maza vieta, kurā dzīvo aptuveni 13 iedzīvotāju. Lai arī apkārt ir daudz pamestu īpašumu, Vecannā ir kaut kas maģisks. Skumji ir vien tas, ka šī vieta var palikt tukša. “Alūksnes Ziņām” ierodoties Vecannā, šķita, ka šajā vietā ir pamestas arī tās mājas, kuras vēl nav sabrukušas. Pēc kāda brīža tomēr pamanījām puķu dobē paslēpušos sievieti, bet vēlāk arī kādu sievieti ar aitu un kazu ganāmpulku. Abās pusēs ceļam, kas ved uz Malienu, atklājās Vecannas pļavas, ēkas un dārziņi. Iesākumā pārņēma dīvainas izjūtas, it kā mēs būtu vietā, kurā cilvēku nav vai arī tie slēpjas un negrib nākt ārā. Tikai retu reizi garām pabrauca kāda mašīna. Likās, ka visa Vecanna ir pamesta. Taču pēc kāda neilga laika mums izdevās pamesto ēku aprisēs sazīmēt arī cilvēku siluetus.

Bijusi pat konfekšu fabrika
Kādreiz Vecannā bijusi skaista muiža. Netālu no muižas ēkām, kas vēl saglabājušās, sastopam rīdzinieci Silviju Zvejnieci ar aitu un kazu ganāmpulku. Viņa pastāsta, ka palaikam tiek nolīgts kāds cilvēks, kas pieskatītu ēkas, un nu jau trīs mēnešus īpašumus pieskata viņa. “Dzīvoju 18.gadsimta muižas ēkā, kura ir sliktā stāvoklī, taču to plānots atjaunot. Kādreiz no muižas vedis tiltiņš uz tējas namiņu, bet Latvijas laikos pie muižas bijusi arī konfekšu fabrika. Tur esot gatavotas “Gotiņas”. Tagad te daudz kas ir aizaudzis,” stāsta S.Zvejniece. Viņa atzīst, ka izveidot muižā kultūras centru būtu ļoti vērtīgi, jo tad Vecannu apmeklētu cilvēki. S.Zvejniece pastāsta, ka muižas saimnieks dzīvo Rīgā un viņa pieskata arī 36 saimnieka aitas. Tiesa, viņa piebilst, ka nezina, cik ilgi vēl paliks Vecannā. Ar muižas ēku saimnieku Induli Detlavu sazinājāmies telefoniski. “Vecannā skats ir drūms un kopš 1944.gada muižas ēkā nav pastāvīgu iedzīvotāju. Līdz ar to muiža ir ļoti bēdīgā stāvoklī un muižas pieskatīšanas darbā ir jānomainās cilvēkiem. Bet man padomā ir šīs 19.gadsimta muižas, kā arī piegulošo ēku un parka atjaunošana. Tas ir ļoti sarežģīts un liels darbs. Muižas vecais saimnieks, kuram ir 97 gadi, dzīvo Toronto (Kanādā),” stāsta I.Detlavs.

Noritējusi aktīva sociālā dzīve
Sastopam arī Anitu Medni, kura Vecannā dzīvo jau 72 gadus. Viņa atceras, ka agrāk Vecanna ir bijusi plaukstoša vieta, kurā noritējusi aktīva sociālā dzīve. “Agrāk muižas ēkā bija kultūras nams un tas bija ļoti skaists. Mammai tiku gājusi līdzi uz ballēm. Muižas abos galos bija divstāvu ēkas, bet pa vidu tās savienoja vienstāvu garena ēka. Tur bija skaista parketa grīda ar griestu gleznojumiem. Kolhoza laikā izdomāja, ka lopkopējiem tur taisīs dzīvokļus. Kad ēku sāka jaukt atklājās, ka ēkā ir brants (koka konstrukciju trupe). Tā nu nojauca visu un atstāja,” stāsta A.Medne. Viņa 28 gadus nostrādājusi vietējā govju fermā, darbs esot bijis bez brīvdienām. “Kolhozu “Jaunais ceļš” dibināja 1949.gadā. 29.martā bija sapulce, jo 25.martā bija izvešana. Visi bija sabijušies, tāpēc nodibināja šo kolhozu. Mums nebija atvaļinājumu. Tā vismaz 15 gadus! Kad man piedzima meita, septiņas dienas bija jānoguļ slimnīcā un tad uzreiz aizgāju strādāt,” atceras A.Medne. Kolhoza brigādē bijis ļoti daudz cilvēku, bet pamazām visi cilvēki aizgājuši. “1961.gadā šeit bija aptuveni 18 bērnu, bet pamazām visi aizbrauca. Vecie cilvēki cits aiz cita nomirst. Tagad daudzi jaunieši brauc strādāt uz ārzemēm,” atzīst A.Medne. Lai arī katru gadu cilvēku Vecannā paliek aizvien mazāk, A.Mednei pat prātā nav ienākusi doma atstāt šo vietu un pārcelties uz dzīvi citur. Viņa Vecannā jūtas ļoti labi. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Īpašais Vecannas stāsts

Kategorijas