Latvijai draud Eiropas Komisijas izmeklēšana un soda sankcijas par atbalstu elektrības ražotājiem

2014. gada 9. jūnijs 12:28

Latvijai var draudēt Eiropas konkurences komisāra veikta izmeklēšana un iespējams pat soda sankcijas par atbalstu elektrības ražotājiem. Mazo HES, vēja, biomasas un biogāzes staciju īpašnieki uzskata, ka valsts kropļo konkurenci. Ar dabasgāzi darbināmo turbīnu ražotā elektrība Latvenergo termostacijās pielīdzināta mazo staciju saražotajai “zaļajai”. Tas Latvenergo ļauj saņemt papildus piemeksas jeb obligāto iepirkuma komponenti. Saīsinājumā – OIK.

Par negodīgo konkurenci mazie ražotāji sūdzējušies Eiropas komisijai un Brisele par to sākusi padziļinātu izpēti. Ja tās laikā atklāsies, ka valsts sev piederošajam uzņēmumam šādu atbalstu sniegt nedrīkstēja, komisija Latvijai var piespriest apjomīgas soda naudas. Tikmēr Ekonomikas ministrija vēršas pret sūdzības rakstītājiem – ierēdņi grib samazināt peļņu, ko, pateicoties iepriekšējo valdību lēmumiem, no subsidētās elektrības ražošanas saņem mazo staciju īpasnieki.

Obligāto iepirkuma komponenti jeb OIK ieviesa, lai stimulētu zaļās elektrības ražošanu no vietējiem resursiem. Likumā valdība ierakstīja formulas, pēc kurām aprēķina piemaksas “zaļiem” ražotājiem. Megavatstundu tarifs piesaistīts dabas gāzes cenai. Arī tiem ražotājiem, kuru turbīnas kustina nevis gāze, bet vējš vai ūdens. Izdevīgie noteikumi bijuši peļņu nesoši gan ar Andra Šķēles ģimeni saistītajiem vēja ģeneratoru parkiem, gan arī mazajiem HES, kur saimieko ekspremjera Aigara Kalvīša kundze. Tur saražoto elektrību valstij ir pienākums iepirkt par paaugstināto maksu. Tā savukārt iekļauta gala tarifos, ko maksā visi elektrības lietotāji. Šobrīd Ekonomikas ministrijas ierēdņi sākuši formulas pārskatīt, jo Eiropa dīvainos Latvijas aprēķinus nesaprot.

JURIJS SPIRIDONOVS

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra

Atbalsta maksājums, ko mēs maksājam konkrētas elektroenerģijas lietotājam, nevar pārsniegt kaut kādu saprātīgo līmeni. Un saprātīgais līmenis - tas ir ražošanas izmaksas plus noteikta peļņa. Tas nozīmē, ka virs tā nevajadzētu maksāt. Šobrīd mums šādas sasaistes nav. Šobrīd mums ir sasaiste – cik mums maksā gāze. Ražošanas izmaksas var mainīties – pieaugt, samazināties. Bet gāzes cena ir tāda kāda viņa ir noteikta gada sākumā. Un tas ir tas, ko mēs gribam mainīt. Es nevaru šobrīd atbildēt, vai tas būs uz leju. Bet tas, ka mēs izdarīsim visu, lai tas nav uz augšu – tas ir viennozīmīgi.

Ievērojami lielāko daļu no OIK saņem ar Krievijas GAZPROM gāzi darbināmās Latvenergo termoelektrocentrāles, kas ražo gan siltumu, gan elektrību.

Lielākie valsts atbalsta saņēmēji ir

TEC 2 (109 432 534 eiro);

TEC 1 (44 991 878 eiro),

Rīgas siltuma centrāle “Imanta” (10 680 215 eiro),

SIA Fortum Jegava (3 638 327 eiro) un

SIA Liepājas Enerģija (3 613 580).

Šiem pieciem ražotājiem vien valsts atbalsts ir 172 356 540 eiro. Kopā visiem - arī tiem, kas elektrību ražo mazajos HES, vēja, biomasas un biogāzes stacijās - 250 010 224 eiro.

(Dati: Ekonomikas ministrija 2012.g.)

Uz Ekonomikas ministrijas iecerētajām reformām atbildes soli spērusi Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija. Kamēr ministrija mēģina apcirpt ievērojamo peļņu par politbiznesu dēvētajiem mazajiem HES un vēja stacijām, federācijas biedri sūdzas Eiropas Komisijai par valsts nepamatotu atbalstu Latvenergo. Viņuprāt Latvenergo termostacijās saražotajai elektrībai nevar piešķirot tās pašas piemaksas, ko viņiem, jo tas kropļo konkurenci. Brisele sūdzību pieņēmusi un nolemts sākt padziļinātu izpēti. Drīzumā paskaidrojumus Konkurences komisāra birojs prasīs Latvijas valdībai.

SANDIS BĒRTAITIS

Latvijas atjaunojamās enerģijas federācijas advokāts

Jūs uzskatāt, ka ar šdu soli ir iespējams panākt arī zemāku elektrības gala tarifu lietotājiem?

Protams, tāpēc, ka šīs summas ir iekļautas obligātā iepirkuma komponentē, ko maksā visi elektrības lietotāji Latvijā un šīs summas no OIK kopumā sastāda aptuveni pusi lielajām dabasgāzes stacijām. Līdz ar to tas, protams, būtu liels atvieglojums gan mājsaimniecībām, gan industriālajam sektoram, ja samazinātoes OIK.

Ekonomikas ministrija, lai mēģinātu izvairīties no tiesvedības un soda naudām - ministrija pati līdz jūnija beigām Konkurences komisāram sūtīs plašu skaidrojumu par visiem atvieglojumiem un piemaksām, kas kopš 2007.gada novembra ieviesti zaļās elektrības razotājiem.

JURIJS SPIRIDONOVS

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra

Vai pieļaujat iespēju, ka EK varētu vērsties pret Latviju saistībā ar šo atbalstu?

Es teiktu, ka nē. Jo mēs esam paši tie, kuri iniciē šo sarunu. Es domāju, ka tas, ka mēs EK pateicām, ka mums ir šādas atbalsta shēmas, tas jau diezgan skaidri parāda, ka mēs gribam šo sistēmu sakārtot. Un parasti komisija nevēršas pret tiem cilvēkiem pret tām valstīm, kuras pašas iesniedz informāciju un ka grib sakārtot sistēmu.

ROBERTS ZĪLE

Eiroparlamenta deputāts, bijušais ekonomikas ministrs (Nacionālā apvienība)

Ko vajadzētu darīt premjerei un ekonomikas ministram pievērst tam uzmanību, lai Latvija nenonāk nepatikšanās ar šo lēmumu.

Vai var būt kaut kādas ziepes?

Es domāju, ka var. Domāju, ka var. Es negribu, bet domāju, ka var. Līdz ar to varētu līdzēt vienkārši novērst šīs ziepes un kā es saprotu Ekonomikas ministrija vizmaz valsts sekretāra vietnieka līmenī – viņi to šo jautājumu saprot un meģinās to darīt, jo tas mazinātu negatīvās sekas, ja mēs laikus starp iesniegto lietu un lietas pabeigšanu Eiropas komisijā, ka mēs izdarām zināmus soļus. Noveršot šo nelikumīgo atbalstu.

REINIS ĀBOLTIŅŠ

Energotirgus pētnieks (Providus)

Ja nonāk līdz pārkāpumu procedūrai un nonāk līdz konkrētiem juridiskiem lēmumiem, kas uzliek saistošas soda naudas, tad, ja tās ir pietiekami lielas, runāsim atklāti – tad Latvenergo varētu būt ļoti sliktā situācijā, jo Latvenergo šobrīd ir pēc vairākām lielām investīcijām savā infrastruktūrā, ja nemaldos, tad Latvenergo ilgtermiņa saistības šobrīd ir aptuveni 1 miljards ASV dolāru, kas ir ļoti liela summa. Un pārfrāzējot klasisko teicienu – jebkādas investīcijas un jebkādas izmaksas, kas saistītas ar enerģētikas sektora attīstību, vienmēr tiek liktas uz patērētāju pleciem. Un, ja patērētāji to nespēj celt, tad ir jāiesaistās valstij.

Latvenergo, kura peļņa aizvadītajā gadā bijuši 46 miljoni eiro, no jebkādiem komentāriem Nekā Personīga atteicās. Uzņēmuma uzraugs ekonomikas ministrs par bristošo skandālu dzirdējis vien no preses virsrakstiem. Kamēr nav saņemta prasība no komisijas, nesatraucas arī ministru prezidente.

LAIMDOTA STRAUJUMA

Ministru prezidente (Vienotība)

Gaidīsim, ko Eiropas Komisija mums jautās un ja jautās, tad gatavosim atbildi.

21.jūnijā Laimdotai Straujumai Tallinā būšot tikšanās ar Eiropas Komisijas līdzšinējo prezidentu Barrozu un neformāli viņa sola aprunāties arī par šo sūdzību un ar ko tā varētu draudēt Latvijai un Latvenergo.

Āboltiņš uzskata, ka valsts, būvējot Latvenergo TEC2 stacijas, ir būtiski veicinājusi Krievijas dabasgāzes patēriņa pieaugumu un palielinājusi Latvijas atkarību no tās. Mūsu aptaujātie politiķi, kuri piedalījušies lēmumu pieņemšanā gan neviens atbildību neuzņemas.

DZINTARS ZAĶIS

Bijušais ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs

Man šķiet, ka tās normas nominījās ka tik ne Kalvīša premjerēšanas laikā. (...)

AIGARS KALVĪTIS

Bijušais ministru prezidents

Manā valdībā nekāds atbalsts koģenerācijas stacijas saņēma atbalstu iepriekšējā vēl Saeimā. Nevis manā valdībā. Un konkrēti par TEC2 kaut kas tika lemts un viņi atbilda tiem nosacījumiem, kas jau iepriekš bija pieņemti. Es neko tādu neatceros, ka mēs kaut ko speciāli būtu lēmuši par koģenerācijas stacijām. Tas jau bija atbalsta politika atjaunojamiem resursiem un koģenerācijas stacijām.

Ar savu parakstu zaļo gaismu TEC 2 otrai kārtai deva ministrs Artis Kampars. Viņš taisnojas, ka valdība apturēt Latvijai neizdevīgo tikai uz gāzi darbināmās stacijas būvēšanu nevarēja. Tai naudu deva Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka, kas spiedusi valdību projektu turpināt. Ja tas būtu apturēts, banka nepalīdzētu valdībai glābt PAREX.

ARTIS KAMPARS

Bijušais ekonomikas ministrs (Vienotība)

Tas bija brīdī, kad tenderi bija jau beigušies, investori – bankas bija gatavi finansēt. Tas bija krīzes laiks, kad viens no finansētājiem ERAB, kas investēja tai skaitā arī PAREXĀ – līdz ar to – komplekss risinājums. Tai brīdī apturēt šo projektu – tas būtu atstāt ļoti nopietnu iespaidu arī uz Parex bankas restrukturizāciju, uz Latvijas kredītreitingu.

Šī nav vienīgā lieta, ko aizdomās par nepamatotu Latvijas valsts atbalstu izmeklē Eiropas komisija. Pirms pusotra mēneša padziļināta pārbaude sākta par iespējamiem pārkāpumiem Parex pēcteces Reverta uzturēšanā, jo valsts nav turējusi solījumu banku pārdot. Pārbaude turpinās arī par valsts finansējuma piešķiršanu grimstošajai aviokompānijai AIRBALTIC.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Latvijai draud Eiropas Komisijas izmeklēšana un soda sankcijas par atbalstu elektrības ražotājiem

Kategorijas