Humoreska: Vecie, labie gabali

2011. gada 15. janvāris 08:20

1199

“Uguns sārtiem ziediem zied mežrozīte jaukā...” dungoja mans mazdēls. Viņš bija pārsteigts, es turpināju turēt meldiņu: “Ja man dažreiz skumji kļūst, paraugos, kā lauk....” Nekādi sīkais nespēja iedomāties, ka šī ir manas jaunības dziesma. Šim likās, ka tā ir viņējā. Nekā nebija, mana!

Ak, vai! “Sens, tik sens ir šis stāsts”... Tā bija “Savāda vasara”, kad “Tai pilsētai” bija manas jaunības krāsas, kad spīdēja “Baltā saule” un kad es jutos vajadzīgs “Manai Dzimtenei”. Protams, arī par mani “Raudāja māte”, tāpat kā par mazdēlu viņējā. Un tad, pirms 50 gadiem, kādā “Zilā” vakarā es satiku meiteni un manā sirdī iemājoja “Mēmā dziesma”. Tā meitene bija mana “Mežrozīte”. Mana izredzētā. Mums abiem matos iepinās “Zilie lini”. Un... “Dāvāja Māriņa” mums meitu, kura savukārt pēc daudziem gadiem iepriecināja ar mazdēlu. Tā nu sanāk, ka “Viss nāk un aiziet tālumā”. Nekas vairs nav tā, kā bija, taču cilvēkam ir dotas atmiņas. Tās uzrunā mani un mudina - “Atziedi, dvēsele”! Piedod, mana meitene, “Nepārmet man”! Mums taču vēl, “Virši zied”. Vēl tālu tālumā ir mūsu “Baltā dziesma”, kad izmisuši jautāsim viens otram: ““Kam ziedi, mežābele”?”

Komponists Raimonds Pauls ir tas, kurš, klausoties viņa dziesmas, mums abiem ar mazdēlu liek justies kā vienaudžiem. Maestro šonedēļ svin 75. dzimšanas dienu! Starp paaudzēm, starp dažādu valstu prezidentiem (ja ticēt presei, Valdis ar Dmitriju esot sacentušies, kurš pirmais jubilejā apsveiks maestro) un starp dažādām sabiedriski politiskajām iekārtām, starp bagātajiem un nabagiem, starp veiksminiekiem un dzīves atstumtajiem viņš – mūžam mainīgais – joprojām ir tas pats. Nekad neesmu varējis saprast, kā viņam izdodas sacerēt dziesmas, kas ir domātas tieši man un ir par mani. Lai maestro laba veselība, lai ”Dziesma nenosalst”! Viņējā un mana ar.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Humoreska: Vecie, labie gabali

Kategorijas