Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Aitkopību attīsta mērķtiecīgi

Mārīte Dzene
Dzive laukos

2011. gada 14. janvāris 07:46

8858

Pagājuši desmit gadi, kopš Liepnas pagasta bioloģiskajā saimniecībā “Kavaci” audzē aitas. Sāka ar 23, bet tagad ir 169 aitas, no kurām apmēram puse ir aitu mātes. Tām dzimst vidēji 1,6 jēri metienā. Tas nozīmē, ka Redute un Pēteris Pugeji ir izkopuši veselīgu un augstražīgu aitu ganāmpulku.

Zemnieki nesūrojas par grūtībām
“Ja mēs nebūtu apmierināti, tad droši vien te nedzīvotu. Skrietu uz pilsētu vai varbūt citur. Bet man patīk laukos. Kādreiz aizbraucam ciemos pie radiem, tomēr prom no mājām dodamies reti. Tā pierasts,” saka Redute. Pugeji vēlas sakārtot ne tikai saimniecību, bet arī vidi, kurā dzīvo. Blakus vecajai ir uzcelta jauna dzīvojamā, kura platām, spodrām logu acīm veras apsnigušajā lauku klusumā. Tiesa, paies vēl labs laiks, kamēr ģimene tajā varēs dzīvot – palikuši visi iekšējās apdares darbi. Netālu atrodas atvieglota tipa (bez pamatiem) aitu novietnes un barības šķūnis, ko cēla saimnieks P.Pugejs. Novietnes ir plašas (12x20 metri), tajās atsevišķi nodalītas ir aitu mātes, jaunās aitiņas un auniņi, turklāt visi iet laukā arī ziemā.  “Māju cēla speciālisti, jo tai ir vajadzīga laba kvalitāte. Kokmateriālus varam iegūt savā mežā, tāpēc esam iztikuši bez kredītiem. Tiesa, reiz prasījām bankā kredītu, bet nedeva. Tagad varam secināt – labi, ka tā,” saka R.Pugeja. “Kavacos” visu dara, izmantojot pašu darbu un nopelnīto.

Izkopj veselīgu aitu ganāmpulku
Kad Pugeji iegādājās pirmās aitas, viņi par to audzēšanu zināja pavisam maz. “Atceros, ka bērnībā mani spieda mācīties cirpt aitas. Toreiz nesapratu, kāpēc man tas vajadzīgs. Tagad varu piekrist, ka dzīvē viss noder. Pirmo gadu aitas cirpu ar rokām, bet tagad ir elektriskās dzirkles,” salīdzina R.Pu­geja. Joprojām viņa to dara pati, tiesa, lielās aitas cirpt palīdz vīra māsas dēls Aivars. No Mazsalacas uz “Kavaciem” tika atvestas pirmās 23 aitas, no kurām trīs aiznesa vilks. “Tā bija mūsu kļūda – naktī ļāvām iet ganos. Turklāt aitas bija pārāk drošas,  trūka dabiska baiļu instinkta. Tagad mūsu aitas ir daudz bailīgākas,” salīdzina saimniece. Sākumā ganāmpulkā paturēja visas jaunās aitas, jo šķita – jo vairāk aitu, jo labāk. Taču izrādījās, ka tā nav. Vajag, lai ir labas aitu mātes, tad tām dzimst veselīgi jēri.

Pugeji ir ļoti daudz strādājuši, lai izkoptu ganāmpulku. Tagad audzēšanai atstāj tās aitas, kurām ir divi vai pat trīs jēri. Redute atklājusi, ka nozīme ir arī tam, ar cik jēriem reizē dzimis auns. Labs auns ir tāds, kas dzimis kā viens no trim jēriem. Zemniece seko, kā aitas izbaro jērus, kā tie saglabājas un izaug. “Aitām ir jābūt pienīgām. Ja piena trūkst, tad māte nevar izbarot divus jērus,” uzsver R.Pugeja. Tiesa, pēc pirmās atnešanās nevar secināt, cik laba vai slikta ir aitu māte. “Tikai trešajā gadā var spriest par katras piemērotību un mātes instinktiem. Labu aitu var turēt 8 līdz 9 gadus. Aunus meklēju internetā,” atklāj R.Pugeja. Tagad viņa domā, ka vajadzētu iegadāties jaunas aitas, lai pamainītu ganāmpulka sastāvu.

“Kavacos” ir arī vairākas zīdītāj­govis. Lai gan tām dzimst dvīņi, liellopu ganāmpulku nav paredzēts palielināt. “Jo lielāks lops, jo lielākas problēmas,” atzīst Redute. Viņa vēlas vairāk aitu. Tiesa, tām vajadzētu arī lielākas ganības. Liepnā lielas zemes platības ir iegādājies dāņu uzņēmējs, tāpēc nav daudz iespēju paplašināt ganības.

Aitas nevar aizstāt zāles pļāvēju
Tagad “Kavacos” apsaimnieko 63 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes.  “Ja negrib, lai kādu tīrumu noēd melnu, tad vajag lielas platības ganībām. Pirmajos gados ļāvām, lai aitas iet pa visu platību. Taču tad ātri vien ir viss nomīdīts, labākā zāle izēsta, bet sliktākā paliek un pāraug,” secina zemniece. Turpretim ar elektrisko ganu var pakāpeniski noganīt platības. Pavasarī, izlaižot ganībās jērus un jaunās aitas, jāraugās, lai tās nelēktu pāri vai nelīstu cauri elektriskajam ganam. To nedrīkst pieļaut, citādi nevarēs vairs noganīt ganāmpulku. “Tiklīdz zemē var iespraust gana mietiņus, ar  to iežogo nelielu laukumu, lai pirmajā reizē izjūt un iemācās, ko nozīmē elektriskā strāva,” stāsta Redute. Viņa secina, ka daudzi nepareizi uzskata - aitas ir kā pļaujmašīna, palaiž ganībās un viss. Bet aitas nedrīkst visu laiku ganīt vienā platībā. “Trīs līdz septiņas dienas gana vienā platībā, bet pēc tam elektrisko ganu pārceļ. Tiesa, noēsta tiek tikai tā zāle, kas aitām patīk. Atlikusī ir jānopļauj,” skaidro Redute.

Rentabilitāti nodrošina platībmaksājumi
Saimniecībā strādā tikai ģimenes locekļi – saimniece rūpējas par aitām, saimnieks gādā par tehniku, gatavo barību un bērni palīdz abiem. Ir visa lopbarības sagatavošanai nepieciešamā tehnika, tāpēc  sagatavots siens un skābsiens, lai aitas var ēst, cik vien grib. “Ja sākšu izbarot arī graudus vai miltus, tad man būs bankrots. Turklāt esmu secinājusi, ka spēkbarību ir vērts barot tad, ja to pietiekamā daudzumā var dot nepārtraukti, nevis tikai nedaudz un palaikam. Citādi nav jēgas to darīt, jo uzreiz ir lielas izmaksas, bet labuma nekāda,” skaidro R.Pugeja. Aitām nedod arī mikroelementus, tikai specializēto sāli. Tiesa, saimniecībā audzē nedaudz graudus, lai būtu jēriem, taču ne aitām. Tiklīdz jēri ir gana spēcīgi, tie var iet laukā, ēst sienu un skābsienu. “Cenšamies darīt tā, lai pēc iespējas mazāk būt jāstrādā pašiem. Nav vērts staipīt lielos rulonus novietnēs, tāpēc tie ir ārpusē. Vairāk darba un satraukumu ir tad, kad dzimst jēri.  Tad ir jūtams stress, jo gadās visādi,” atzīst Redute.  

Viņa uzsver, ka aita nav govs, no kuras katru mēnesi var saņemt piena naudu. Tāpēc ir jārēķina, kad nodot aitas. Uzpircēji par aitas dzīvsvara kilogramu maksā dažādu cenu. “Kavaciem” teicama  sadarbība izveidojusies ar SIA “Senlejas”, kas maksā labu cenu, par jēriem līdz gada vecumam - 1,25 latus par dzīvsvara kilogramu. Lai gan tiek darīts viss, lai ar minimāliem līdzekļiem gūtu lielākus ienākumus, R.Pugeja secina, ka aitu audzēšana būs rentabla tikmēr, kamēr no Eiropas Savienības varēs saņemt platībmaksājumus.

Kategorijas

Kategorijas