Grupa „Aarzemnieki” ielīgo Jāņus un cep kūkas pēc dažādu valstu vasaras saulgriežu receptēm

2014. gada 19. jūnijs 17:01

271

Grupas „Aarzemnieki” solists Jorans Šteinhauers kopā ar AS „Rīgas Dzirnavnieks” maizniekmeistaru Edgaru Grāvīti piedalījās Jāņu dienai veltītā „Hercogs” meistarklasē, cepot svētku kūkas pēc dažādu valstu saulgriežu receptēm.

Meistarklasē tika apkopotas vairākas kūku receptes no citu valstu virtuvēm, kas papildinās Jāņu dienu galdu un būs svētki citās vasaras dienās. Dažas receptes iesūtījuši grupas „Aarzemnieki” fani no visas pasaules Eirovīzijas laikā. „Hercogs” meistarklasē tika ceptas kūkas no dažādu valstu virtuvēm, kā arī izveidota jauna tradīcija – līgo vainaga no mīklas cepšana.

Edgars Grāvītis, AS „Rīgas Dzirnavnieks” maizniekmeistars: „Līgo svētki ir vieni no svinētākajiem svētkiem Latvijā ar spilgtām nacionālām tradīcijām, tostarp Jāņu mielastu. Jāņu dienai veltītajā „Hercogs” meistarklasē apvienojām gan mūsu pašu, gan citu valstu nacionālās virtuves tradīcijas. Tiesa, jāmin, ka iepazīstoties ar citu valstu pieredzi, jāsecina, ka Latvijā šīs Jāņu dienas kulinārijas tradīcijas ir visizkoptākās - ar Jāņu sieru, pīrāgiem un plātsmaizēm. Tomēr līdzīgas svētku iezīmes var novērot arī citās valstīs, piemēram, arī Somijā cep rabarberu kūkas.”

Jorans Šteinhauers, „Aarzemnieki” solists: „Ar dziesmu „Cake To Bake” mēs daudzus iedvesmojām cept kūkas. Cilvēki no dažādām valstīm iesūtīja mums savas receptes un fotogrāfijas ar dažādām kūkām. Zinot, cik nozīmīgi svētki Latvijā ir Līgo, tas iedvesmoja mūs pašus uzrocīt piedurknes un piedalīties kūku cepšanā, gatavojoties vasaras saulgriežu sagaidīšanai. Ceram, ka šī meistarklase iedvesmos arī iedzīvotājus pamēģināt jaunas receptes Jāņu galdam, paralēli ierastajiem ēdieniem.”

Vasaras saulgriežu svinēšanas tradīcijas Eiropā

Vasaras saulgrieži jeb Jāņi ir vieni no svinētākajiem svētkiem Latvijā, kas godina visgarāko dienu un visīsāko nakti gadā. Šie svētki tiek svinēti daudzviet pasaulē atšķirīgos datumos starp 21. un 25.jūliju. Lai gan daudzas Eiropas valstis, it sevišķi Ziemeļvalstis, ir saglabājušas senas tradīcijas to svinēšanā ar vienojošo elementu – lielu ugunskuru, tomēr ar tādu vērienīgumu kā Latvijā šie svētki citviet netiek svinēti. Ieskats vasaras saulgriežu svinēšanas tradīcijās Eiropā.

* Ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā un Lietuvā, kā arī Kvebekā vasaras saulgriežu diena – 24.jūnijs – ir brīvdiena. Agrāk arī Zviedrijā un Somijā tā bija brīvdiena, bet šobrīd svētki ir pārcelti uz piektdienas vakaru un sestdienu starp 19. un 26.jūniju.

* Visizteiktākās vasaras saulgriežu svinēšanas tradīcijas folkloras stilā ir saglabājušas Skandināvijas un Baltijas valstis, kur viens no centrālajiem notikumiem ir ugunskuru kurināšana.

* Lietuvā vasaras saulgriežu dienu sauc Joninės, bet Igaunijā - Jaanipäev. Tie tiek svinēti līdzīgi kā Latvijā – ar dziesmām un dejām līdz rītausmām, pasaku stāstīšanu, papardes zieda meklēšanu, lēkšanu pār ugunskuru, mutes mazgāšanu rīta rasā, vainagu pīšanu un laišanu upē.

* Somijā ugunskuri tiek pārsvarā degti jūras krastos un uz ezera. Interesanti, ka tās ziemeļos tiek svinētas baltās naktis ar nakts saules pielūgšanu, jo naktī nesatumst.

* Zviedrijā līgo svētki tiek saukti par Midsommar, māju rotā no iekšpuses un ārpuses ar vainagiem un ziedu vītnēm, dzied tautas dziesmas, kā arī dedzina ugunskurus, kas pēc lieluma ir tikpat augsti kā Valpurģu naktī.

* Dāņiem Līgo vakars ir Sankt Hans aften. Šajā dienā viņi dzied savu tradicionālo „Mēs mīlam savu zemi” un dedzina salmu raganas uz ugunskuriem, kas saglabājies no 16.un 17.gs. baznīcas paražām.

* Norvēģijā šie svētki tiek saukti par Jonsok un tie tiek svinēti skandināvu stilā – ar lieliem ugunskuriem. Tie ir pagānu svētki, kas tāpat kā citviet Skandināvijā, apzīmē gaismas dieva uzvaru pār tumsu. Interesanti, ka Skandināvijā viens no nacionālajiem ēdieniem ir siļķe vai cita kūpināta zivs ar ceptiem kartupeļiem.

* Īrijā brīvdienās daudzās pilsētās notiek vasaras saulgriežu karnevāli un pat salūti. Ziemeļrietumos gan vēl saglabājušās ugunskura tradīcijas.

* Grieķijā vasaras saulgriežu svētkus sauc Klidonas (Κλήδονας) jeb zīme vai orākls, un tie saistīti ar jaunām, neprecētām meitenēm un pagānu rituāliem. Arī šajā valstī, it sevišķi salās, saglabājušās ugunskuru tradīcijas, dziesmas, dejas un lēkšanu pār ugunskuriem.

* Lielbritānijā St Johns diena ir saistīta slaveno Ķeltu uguns festivālu, kas tika svinēts jau pirms tūkstošiem gadu. Stounhendžā un Viltšīrā pulcējas druīdu pēcteči, svinot saulgriežu svētkus. Vēl joprojām līdz mūsdienām ir saglabājies viens no mazākajiem gada raganu sabatiem, bet daži okulisti svin svētkus 11 dienas vēlāk nekā mūsu kalendārā – tas iezīmē zaudētās dienas, kad Gregora kalendārs aizvietoja Jūlija kalendāru 1751.gadā.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Grupa „Aarzemnieki” ielīgo Jāņus un cep kūkas pēc dažādu valstu vasaras saulgriežu receptēm

Kategorijas