Dzīvē visu panāk ar mērķtiecību

2014. gada 20. jūnijs 00:00

3141

Apes novada domes priekšsēdētājas vietnieks Jānis Liberts, tāpat kā viņa vectēvs, ir latviskākā vārda īpašnieks un atzīst, ka vasaras saulgrieži ir vieni no viņa mīļākajiem svētkiem. J.Liberts Trapenes pagasta pārvaldē un nu jau Apes novadā strādā gandrīz 30 gadus, bet par politiķi sevi nedēvē, lai gan vienmēr ir klāt vietējās politikas veidošanā.
J.Liberts ir dzimis un audzis Alūksnē. Savulaik absolvējis Alūksnes 1.vidusskolu, pēc tam - Mālpils sovhoztehnikumu, iegūstot celtnieka profesiju, bet 2002.gadā - Juridisko koledžu, apgūstot jurista zināšanas. Pēc celtnieka prasmju apgūšanas darba gaitas viņu aizveda uz Trapeni, kur dzīvo joprojām, bet uztur arī vecāku māju Alūksnē.
- Kā nokļuvāt darbā Trapenē?
- Atbilstoši valsts sadalei man bija izvēle – palikt Alūksnes SCO, sākt strādāt padomju saimniecībā “Alūksne” vai braukt uz Trapeni. Izvēlējos pēdējo, jo tur solīja lielāku darba algu. Trapenē bija labs kolhozs – viens no labākajiem Alūksnes rajonā. Tur darba gaitas sāku kā aprīļa joku – 1982.gada 1.aprīlī. Savukārt Alūksnes SCO jau kopš 8.klases strādāju vasaras brīvlaikos, piemēram, kā palīgstrādnieks piedalījos siltumtrases ierīkošanā no Šķūņu ielas uz kotedžām Alūksnē; biju klāt, kad cēla vienu no daudzdzīvokļu mājām Apes kalnā Alūksnē, tāpat arī Ilzenes attīrīšanas iekārtu izbūvē. Bet pati pirmā darbavieta man ir Alūksnes pasts: kad mācījos 4. līdz 8.klasē, nēsāju Alūksnē pastu - tā kopā ar draugu Viesturu Ķerānu piepelnījāmies vasarās. Nekur citur mazus bērnus darbā neņēma, turklāt mums, knēveļiem, uzticēja ne tikai pastu iznēsāt, bet arī pensijas! To es apbrīnoju!
- Ciema, vēlāk pagasta, pārvaldē strādājat jau kopš astoņdesmitajiem gadiem.
- Sākumā piecarpus gadus nostrādāju Trapenes kolhozā par būvdarbu vadītāju. Tad mani pierunāja kandidēt ciema izpildkomitejā par deputātu. Toreiz Trapenē vien bijām 27 deputāti! Tiesa, sistēma bija pavisam citādāka nekā tagad – tad deputāti tikās tikai reizi ceturksnī, lai pieņemtu formālus lēmumus par saražotajiem apjomiem graudkopībā, gaļas ražošanā, izslaukumiem un to, cik daudz līdzdarbojas iedzīvotāji, jo visu saimniecisko dzīvi organizēja kolhozs. Arī ciema izpildkomitejas ikdienas darbs bija pavisam citādāks nekā pašlaik. Kāpēc piekritu kandidēt? Nevar jau stāstīt, bet man kā jaunam cilvēkam ļoti kārojās savu auto – tolaik iegādāties jaunu mašīnu bija nereāli. Laukos traktoristi, slaucēji, kombainieri varēja par labu darbu dabūt auto, bet speciālisti - nē. Iekārdināja, ka gada laikā varēšu iegādāties jaunu auto! Tomēr auto tā arī nedabūju... Pie savas mašīnas tiku vēlāk: Trapenē bija mednieku kolektīvs no Rīgas “Autoremontrūpnīca”, kas remontēja automašīnas “Volga” - caur tiem pa lēto dabūju “Volgu”!
- Laikam esat tautā iemīļots politiķis, ka tiekat ievēlēts atkal un atkal – līdz pat šim brīdim!
- Es neesmu politiķis (smejas)! Nekad nesolu to, kas nav izdarāms – vienmēr esmu pirms vēlēšanām solījis tikai reālas lietas. Cilvēki arī vērtē, vai solītais ir izdarīts, uzticas, jo vienmēr cenšos visu paveikt pēc iespējas labāk. Protams, nekad nevar būt ideāli un varbūt kāds cits var vairāk, bet vienmēr esmu centies. Ir jābūt godīgam un jāstrādā ar lielu atbildības izjūtu.
- Kad bija vieglāk strādāt - kolhozu laikos, pagastu pārvalžu vai tagad novadā?
- Kad sāku strādāt ciema izpildkomitejā, darbs bija ļoti neinteresants un vienmuļš, turklāt nekādus procesus nevarējām ietekmēt. Deviņdesmitajos gados palika interesantāk, varas kļuva vairāk un daudz kas bija no paša atkarīgs. Ciema izpildkomiteja diemžēl nevarēja ietekmēt privatizāciju kolhozos – manuprāt, pirmais privatizācijas vilnis nebija veiksmīgs, jo lielākā daļa bijušo fermu tagad ir tukšas. Toties tagad nevar teikt, ka zeme nebūtu apstrādāta, arī cena zemei palielinās, jo zemnieki, kas ir palikuši un izturējuši visus šos laikus, kļūst spēcīgāki - tas sākās pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Šobrīd darbs pašvaldībā ir ļoti radošs – daudz kas ir atkarīgs no pašiem. Man ļoti nepatīk princips: ja neesi “pareizajā partijā”, nedabū finansējumu novada vajadzībām. Skumji, ka mūsu valstī nav plāna, kā tērēt līdzekļus, bet skatās politisko piederību.
- Jūs pārstāvat vēlētāju apvienību “Mēs savam novadam”. Nav bijusi vēlme iestāties kādā partijā?
- Savulaik iestājos Aināra Šlesera partijā “LPP/LC”, lai gūtu labumu Trapenei, jo tolaik biju Trapenes pagasta padomes priekšsēdētājs. A.Šlesers, būdams Satiksmes ministrs, man solīja noasfaltēt ceļu no Līzespasta līdz Trapenei. Toreiz, kad valdīja Tautas partija, citiem iegūt finansējumu mērķu īstenošanai bija nereāli, tāpēc ne jau pārliecības, bet vajadzības spiests iestājos partijā. Tiesa, solījums par ceļa asfaltēšanu tā arī neīstenojās, bet tika cits labums – saņēmām finansējumu un Trapenē tapa sociālās aprūpes centrs kādreizējā bērnudārza ēkā pēc tam, kad nodega pansionāts Apē. 2011.gada nogalē nolēma “LPP/LC” likvidēt, kopš tā laika neesmu bijis citā partijā. Partijās viss notiek vienkārši – tu izsaki savu vēlmi, bet viņi uzreiz jautā, cik tev ir vēlētāju.
- Novadu pašvaldības strādā jau otro sasaukumu. Kādi ir secinājumi par darbu Apes novadā?
- Salīdzinot pirmā un otrā Apes novada domes sasaukuma darbību, daudz kas ir mainījies. Sākumā novada struktūrā veicām tikai formālas izmaiņas, bijušie pagastu vadītāji kļuva par priekšsēdētājas vietniekiem un turpināja atbildēt par savā pagastā notiekošo. Finansējumu novadā dalījām, ņemot vērā iepriekšējā gada ieņēmumus, savstarpēji nejaucāmies cits cita darbā. Tagad viss ir kardināli mainījies, Apes novadā ir vienoti budžeta sadales kritēriji. To, vai būs labāk – sliktāk, ar laiku redzēsim. Pieļauju, ka izmaiņas vēl nepieciešamas pagastu pārvalžu struktūrā, jo šobrīd pagasta pārvaldes vadītājam ir maz teikšanas. Pagastos uz vietas vairs nav tik lielas saiknes starp iestādēm, kā bija agrāk, jo tagad visas iestādes ir pakļautas novada domei. Ir jādomā, kā to mainīt, lai katrs nebūtu pats par sevi. Pagastu pārvaldes turpina rūpēties par teritorijas sakopšanu, komunālo saimniecību, dzīvokļu jautājumiem un pašvaldību autoceļiem, bet par kultūru, medicīnu, izglītību tagad atbild novada dome.
- Vai iestāžu, iedzīvotāju intereses pēc centralizācijas tiek pietiekami pārstāvētas?
- Domāju, ka nav cietusi neviena iestāde. Daudzas iestādes šogad pat saņem vairāk līdzekļu nekā pērn. Iedzīvotājiem pagastā uz vietas ir pieejami visi tie paši pakalpojumi – var veikt maksājumus, saņemt pabalstus un izziņas, jo kasieris strādā pagastā, bet novadā – grāmatveži. Līdz šim neviens nav sūdzējies. Daudz ko esam samazinājuši, bet ar tādu domu, lai pagastmājā būtu dzīvība, nevis strādātu tikai viens darbinieks. Ja pagastā aizslēgs pagastmāju un skolu, tad tur arī nekā vairs nebūs.
- Kopš izveidots Apes novads, visas izglītības iestādes esat saglabājuši.
- Jau pirmā sasaukuma laikā vienojāmies, ka darīsim visu, lai skolas novadā pastāvētu - pašreizējā finansējuma ietvaros to arī turpināsim darīt. Tiesa, katru gadu Apes novada dome no pašvaldības budžeta dotē pedagogu algu izmaksu, jo ar valsts piešķirto finansējumu pēc principa “nauda seko skolēnam” mums nepietiek. Turklāt katru gadu mūsu dotācijas daļa palielinās. Alūksnes novadā skolēnu skaits ir lielāks, tādēļ dotēšanu var veikt, noņemot finansējumu lielākajām skolām un pārdalot mazākajām, bet mēs esam spiesti to darīt no pašvaldības līdzekļiem, jo skolām ir jāpastāv. Kas būs ar 2015.gadu, ir atklāts jautājums, jo pēc pašreiz iecerētajām izmaiņām par minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs Apes novadā varam palikt bez nevienas vidusskolas.
- Par ko ir karstākās diskusijas starp Apes novada domes deputātiem?
- Lielākā viedokļu dažādība parasti ir pie naudas dalīšanas! Tas ir normāli, ka katram ir savs redzējums. Finanšu komitejas sastāvā ir visi Apes novada domes deputāti un diskutējot politiskā piederība nav svarīga, jo risinām saimnieciskus jautājumus iedzīvotāju labā. Domes priekšsēdētāja arī prot visus deputātus vienot un pārliecināt.
- Kad novadā darbi padarīti, kā vislabprātāk atpūšaties?
- Man patīk strādāt dažādus ikdienas darbus mājās Trapenē, šobrīd arī remontēju vecāku māju Alūksnē. Fizisks darbs ir lieliska atslodze no garīgā darba. Savulaik, kad kā pilsētnieks sāku dzīvot laukos, nemācēju zāli pļaut, sienu kraut vārtos – dzīve visu iemācīja! Uzskatu – ja vēlas, cilvēks visu var iemācīties. Savulaik pat lopus turējām, bet nu jau sen kūts vietā ir iekārtota pirts. Patīk sports, sekoju līdzi spēlēm, pats uzspēlēju hokeju, jo tas ir mans mīļākais sporta veids. Savulaik Alūksnē spēlējām hokeju, šo tradīciju mēģinu ieviest arī Trapenē.
- Jums patīk svinēt svētkus?
- Nosacīti. Tas atkarīgs no kompānijas un ko svin.
- Vai vasaras saulgrieži ir starp jūsu mīļākajiem svētkiem?
- Protams! Tad parasti sabrauc bērni un mazbērni, draugi. Man patika, kā astoņdesmitajos gados Trapenē kolhozā svinējām Jāņus. Toreiz tie bija aizliegti svētki, bet, lai varētu svinēt, pasākumu nodēvēja par gada atskaišu sapulci – bija alus, siers, šašliks, apbalvoja labākos darba darītājus, bija pašdarbnieku koncerts, balle. Visi bija saliedēti. Līdz pat šim brīdim Trapenē pašvaldība rīko bezmaksas koncertu un balli Līgosvētkos, kas parasti ir labi apmeklēta un beidzas līdz ar pēdējo dejotāju.
- Kādas Līgosvētku tradīcijas ievēro jūsu ģimenē?
- Es vienmēr sakrauju ugunskuru – lielu, lai deg arī nākamajā dienā. Agrāk sieva sēja sieru, bet, kopš pašiem vairs nav lopu, dabūjam sieru no trapenietēm, kas arī to lieliski prot gatavot. Alu nedzeru. Vienmēr uzdziedam līgodziesmas, kā arī citas dziesmas. Līgovakarā vienmēr noteikti ejam pirtī, jo saulgriežos jābūt tīriem.

Vizītkarte

◆ Vārds, uzvārds: Jānis Liberts.
◆ Dzimis: 1961.gada 21.jūlijā Alūksnē.
◆ Izglītība: 2002.gadā absolvējis Juridisko koledžu tiesību zinātnēs.
◆ Nodarbošanās: Apes novada domes priekšsēdētājas vietnieks.
◆ Ģimene: Sieva Inga ir skolotāja Gaujienas internātpamatskolā. Meitai Kristīnei ir maģistra grāds vadības zinībās, dzīvo ar ģimeni Rīgā. Dēls Edgars studē celtniecību Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Ir mazdēls Ernests un mazmeita Elza.
◆ Vaļasprieki: sports, mūzika, darbi mājās. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Dzīvē visu panāk ar mērķtiecību

Kategorijas