Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Izaudzē divas zemeņu ražas

Mārīte Dzene

2014. gada 20. jūnijs 00:00

3917

Ierasts, ka pirmās zemenes baudām vasaras saulgriežos. Taču šogad karstais pavasaris ir steidzinājis sulīgo ogu sārtošanos. Šī ir jau otrā nedēļa, kopš Jaunalūksnes dārzkopības firma “Sprogas” pārdod zemenes.
“Pushektārs zemeņu stādījumu ir dienvidu nogāzē, kur tās nogatavojas agrāk nekā citviet. Turklāt tās bija apsegtas ar agrotīklu, tāpēc pirmā raža ir agrāk – ogas ir ēdamas kopš 6.jūnija. Taču cilvēki nav psiholoģiski gatavi jau iegādāties zemenes, lielāks pieprasījums vienmēr ir pēc Jāņiem,” spriež I.Tīcs.
Pašlaik “Sprogās” zemeņu stādījumi aizņem vairāk nekā divus hektārus. Favorītšķirne ir ‘Sonāte’, kas ir ziemcietīga, ogas ir lielas un sulīgas, turklāt to izmērs nesamazinās pēc pirmā vākuma un ir piemērotas transportēšanai. Vēl ir ‘Polka’, ‘Rumba’, ‘Salsa’ un ‘Clery’, kas ir agra šķirne.
“Ar saldētiem jeb frigo stādiem ir apstādīts jauns zemeņu lauks hektāra platībā, kas sāks ražot jūlija vidū, kad puse zemeņu, kas gatavojas tagad, būs novākta. Katru gadu maija beigās stādot frigo stādus, var paildzināt zemeņu laiku,” stāsta uzņēmējs.
Pārņemot igauņu pieredzi, zemenes tiek audzētas divu rindu slejās, kuras ir noklātas ar plēvi, pievadot apūdeņošanas sistēmu. Šāda zemeņu lauku ierīkošana ar labas kvalitātes stādiem, ko iegādājas Holandē, prasa lielas izmaksas, taču tad var gaidīt labu ražu.
“Līdz šim zemeņu raža bija piecas līdz astoņas tonnas no hektāra, bet tagad var izaudzēt pat vairāk nekā piecpadsimt tonnu ogu no hektāra,” atzīst I.Tīcs. Pašlaik ogu pārpilnie zemeņu ceri to apliecina, taču vēss laiks un mitrums, protams, var ietekmēt zemeņu gatavošanos.
Šovasar alūksnieši garšīgās ogas var iegādāties ne tikai Dārzu centrā, bet arī pie veikala “Maxima” Pils ielā. Paredzams, ka zemenes tiks vestas arī uz kaimiņu pilsētām.
māŗīte dzene

(Turpinās no 1.lappuses)

“Sprogas” ir starp
spēcīgākajiem
“Ziemā Alūksnes pusē bija neliela sniega kārta, kas paglāba zemeņu stādus no kailsala. Taču citviet izsala ziedpumpuri, tāpēc pat Zemgalē zemeņu varētu būt krietni mazāk. Pašlaik izskatās, ka mums zemeņu raža būs laba,” saka I.Tīcs. “Sprogās” no salnām cietušas vienīgi bumbieres – apmēram 80 procenti ziedu nosala. Toties plūmes paspēja noziedēt. Arī ābeles ir pārziemojušas labi. “Baidījāmies par kokaudzētavu, ka būs apsaluši uzacotie pumpuri. Tomēr varam priecāties, jo būs labi augļi koku stādi,” secina uzņēmējs.
“Sprogas” specializējas dārzkopībā, firmas darbība aptver gan puķu un augļu koku stādu, gan augļu un zemeņu audzēšanu. “Latvijas tirgus ir tik mazs, ka grūti specializēties vienā šaurā nozarē. Turklāt, ja rodas problēmas un zaudējumi, tad tos var kompensēt, kā arī plānveidīgi nodarbināt cilvēkus. Pēc Jāņiem beidzas puķu un sākas zemeņu sezona, bet pēc tās – plūmju un ābolu novākšana, kā arī augļu koku stādu sagatavošana,” atzīst I.Tīcs. Alūksnes dārzkopības firma ir starp piecām spēcīgākajām kokaudzētavām, bet pirmajā desmitā - starp puķu stādu audzētājiem. “Zemgalē ir par mums lielāki un spēcīgāki zemeņu audzētāji. Taču apbēdina, ka no Polijas ieved sliktākas kvalitātes lētas zemenes, kuras tirgo kā Latvijā vai Lietuvā audzētas. Polijā audzēšanā izmanto vairāk ķimikāliju arī ogu garša nav tik laba. Protams, savu iespaidu atstāj arī transportēšana, bet vietējās zemenes ir svaigas. Diemžēl tirgus ir tirgus, ir jārēķinās ar konkurenci,” secina uzņēmējs.

Īsteno desmit gadus lolotu ieceri
Tagad tirgus ir ļoti piesātināts, tāpēc ir ļoti jācīnās par savu vietu tirgū. “Esam izcīnījuši savu vietu, taču nemitīgi ir jādomā, ko vēl varētu darīt, lai palielinātu apjomu un samazinātu ražošanas izmaksas, kā arī paaugstinātu kvalitāti,” saka I.Tīcs. Viņš visu dara lēni, bet pamatīgi un labā kvalitātē. Nesen ekspluatācijā ir nodota ražošanas kompleksa būve, kuras iecere tikusi lolota ilgāk nekā desmit gadus. “Kompleksā ir ogu un augļu glabātava, noliktava, stādu podošanas telpa, katlumāja, kā arī telpas darbiniekiem ar labierīcībām. Tas viss bija ļoti vajadzīgs jau sen, bet ieceri varēja īstenot ar Eiropas Savienības struktūrfonda finansiālu atbalstu saimniecības modernizācijai. Protams, bija vajadzīgs arī līdzfinansējums. Apzināmies, ka ir nepieciešams ieguldīt līdzekļus attīstībā, lai uzlabotu un paplašinātu ražošanu,” stāsta I.Tīcs.
Viņš ēkas projektu, plānojumu un vietu tai iztēlē “redzēja” jau sen, bet projektētājs un būvnieki to īstenoja. Ēka ir ierakta kalnā, izmantojot dabisko reljefu, lai tā iekļautos apkārtnes ainavā, turklāt tā tiek apstādīta. “Šī ražošanas kompleksa ēka ir daļa no maniem plāniem, bet pēc dažiem gadiem te viss būs vēl citādāk,” skaidro “Sprogu” saimnieks.
Tagad firmas strādniekiem ir labāki darba apstākļi un vieglāk strādāt. Ir nodrošināti atbilstoši apstākļi zemeņu, plūmju, ābolu, kā arī augļu koku stādu uzglabāšanai. “Līdz šim no lauka nolasītās zemenes uzreiz veda uz tirgu. Pareiza tehnoloģija ir ogas vispirms atdzesēt, lai tās neturpinātu gatavoties. Tad zemenes var ilgāk uzglabāt labā kvalitātē,” uzsver I.Tīcs. Pēc zemenēm glabātavu izmantos plūmēm, bet pēc tām – āboliem un bumbieriem, kas pagrabā tiks glabāti pa ziemu. Pagaidām platības pietiek, bet ar laiku vajadzēs paplašināt. Tas nozīmē, ka šis ražošanas komplekss neatrisinās visas problēmas ilgākā periodā. I.Tīcs joko, ka dārzkopības firmas ražošanas apjomu var salīdzināt ar kolhozu. Vairāk nekā 20 gadu laikā ir izveidota stabila bāze, kas nemitīgi aug un pilnveidojas. ◆


Fakti

◆ Deviņdesmito gadu vidū tika būvētas pirmās siltumnīcas, kurās audzē vasaras puķu stādus. 

◆ Tagad vairāk nekā 3600 kvadrātmetru zemplēves platībās audzē apmēram 50 dažādu puķu stādus.

◆ Kopš 2000.gada ir sācies intensīvs darbs, iegādājoties traktortehniku un iestādot lielus augļu dārzus, kas tagad tie aizņem apmēram 20 hektārus. “Sprogās” ir viens no lielākajiem plūmju dārziem Latvijā – apmēram 10 hektāri.

◆ Izveidojusies laba sadarbība ar lielākajām apzaļumošanas firmām, kas dobēs pie Rīgas lielveikaliem stāda “Sprogās” audzētās puķes.

◆ Pārņemot igauņu pieredzi, jaunajā ražošanas kompleksā būs stādu podošanas līnija vasaras puķēm un augļu koku stādiem.

Kategorijas