Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Trīs svētki vienā dienā!

Līga Vīksna

2014. gada 20. jūnijs 00:00

10

Starp Latvijā reģistrētajām 10 496 Līgām ir arī veclaiceniete Līga Pjuse. Viņa 23.jūnijā svin vasaras saulgriežus, vārdadienu un arī dzimšanas dienu!

Palīdzēja tēvam alu darīt
“Īsti nezinu, kādēļ vecāki man izvēlējušies vārdu Līga – varbūt tādēļ, ka 23.jūnijā man ir arī dzimšanas diena un, lai visi svētki būtu vienā dienā, nolēma mani saukt par Līgu. Bērnībā šķita, ka esmu apdalīta, jo citiem ir gan vārda, gan dzimšanas diena, bet man – viss vienā dienā un dāvina tikai pļavu ziedus. Tagad par to vairs it nemaz neuztraucos un esmu priecīga par katru sveicienu,” saka veclaiceniete.
L.Pjuse atminas, ka bērnībā Līgosvētkos vienmēr ciemos nāca kaimiņu tantes un meitenes, kalna galā dedza ugunskuru. Tēvs darīja alu, mamma sēja sieru. “Tēvs alu vienmēr darīja no rudziem, nevis miežiem, kā ierasts. Tas bija ļoti garšīgs! Arī es palīdzēju mazos darbiņos. Rudzu graudus viņš apgrauzdēja katlā ar cukuru, līdz graudi bija karamelē. Lēja virsū ūdeni, pievienoja apiņus, uzvārīja līdz pirmajam burbulim, nokāsa. Uzlējumus viņš veidoja vairākās kārtās, tad visu samaisīja, pievienoja raugu un lika raudzēties. Sākumā - istabā, kur siltāks, lai ātrāk sākas rūgšana, pēc tam nonesa pagrabā. Tēva darītais alus pagastā bija iecienīts – daudzi pēc tā nāca uz mūsmājām. Ja vajadzētu, domāju, es arī tagad pēc šīs receptes varētu pagatavot alu,” viņa stāsta.

Vainags – no sarkanā āboliņa
Līgosvētkos L.Pjuse vienmēr cep pīrāgus, bet sieru gan pati vairs nesienot. “Pirms svētkiem katru gadu izravēju dārzu – lai neaplīgo! Tiek atnestas meijas, uzkopta māja – dzīvoju savu senču mājās Veclaicenē. Katru gadu pinu vainagu, bet iepriekšējā gada vainags tiek sadedzināts jāņugunī. Pēdējos gados vainagu pinu no sarkanā āboliņa. Dedzam ugunskuru. Ciemos atnāk kaimiņi un draugi. Bērni jau ir lieli - katram sava dzīve, tādēļ katru gadu ciemos neatbrauc. Katru gadu viņiem arī nav jābūt ciemos, jo viņiem ir savi draugi,” viņa saka. Svētku noskaņu jau labu laiku pirms pašiem svētkiem radot Jāņu laika dziesmas, ko atskaņo radio un ko viņa labprāt klausās. “Līgovakarā arī mēs uzdziedam – tiesa, parasti jau zina tikai dziesmas pirmo pantiņu... Liela dziedātāja neesmu,” saka L.Pjuse.
Brīvajā laikā viņa labprāt min krustvārdu mīklas un strādā dārzā. “Katrai sievietei dārzā ir jābūt puķēm, jo kaut kas ir vajadzīgs arī dvēselei, ne tikai vēderam. Man nav mīļāko ziedu – priecājos par katru jaunu ziedu, kas manā dārzā uzplaucis, īpaši par pirmajiem,” viņa saka. ◆

Kategorijas