Svin pirmos Ziemassvētkus

2011. gada 7. janvāris 14:13

574

Tāpat kā visā pasaulē, arī Liepnas pravieša Elijas pareizticīgo baznīcā vakar notika Ziemassvētku vakara dievkalpojums. Šodien ir pirmie Ziemassvētki, jo pareizticīgo baznīca Kristus dzimšanas datumu nosaka pēc Jūlija Cēzara kalendāra.

Nav svētku brīvdienu

“Mūsu draudzei dievkalpojumi notiek divas reizes mēnesī. Protams, Ziemassvētku un Lieldienu dievkalpojumi ir īpaši, tāpēc tos apmeklē vairāk pareizticīgo un arī citu konfesiju cilvēki. Diemžēl starp tiem ir maz gados jaunu cilvēku, tāpēc draudzes locekļu skaits ir sarucis. Šodien beidzas gavēnis. Tas ilgst 40 dienas, lai ticīgie pirms Kristus dzimšanas dienas šķīstītos ar grēku nožēlošanu un lūgšanām, lai ar tīru sirdi un miesu godbijīgi sagaidītu Dieva dēla dzimšanu,” stāsta Liepnas pareizticīgo draudzes priestera palīgs Ivans Lega.

Viņš atzīst, ka Ziemassvētki ir nozīmīgs notikums visu cilvēku dzīvē. Lai gan pareizticīgo konfesija ir trešā lielākā Latvijā, tomēr joprojām tai šo svētku dienas nav noteiktas kā brīvdienas. Gadu no gada Saeimas deputāti par to spriež un lemj, tomēr nekas nemainās. “Protams, būtu labi, ja mums Ziemassvētkos būtu brīvdienas. Tomēr iespējams, ka likumdevējiem tas ir labāk redzams. Var piekrist, ka jau tagad ir daudz svētku dienu. Man un ģimenes locekļiem katru dienu ir jāstrādā savā saimniecībā, jākopj lopi, tāpēc lēmums par brīvdienām neko daudz nemainītu,” spriež I.Lega. Tiesa, šī iemesla dēļ būs grūti meitai un dēlam, kuri mācās Rēzeknes augstskolā. Turklāt viņiem ir jāgatavojas eksāmeniem.

Lūdz piedošanu un izturību

I.Lega secina, ka Ziemassvētku tradīcijas ir līdzīgas kā vairāku konfesiju ticīgajiem. Svētku vakarā ģimene sēžas pie galda, kurā ir jābūt 12 ēdieniem bez gaļas. Dalīties priekā par Kristus piedzimšanu tiek aicināti arī tuvākie kaimiņi vai mazturīgi cilvēki, kuriem šobrīd trūkst iespēju sagādāt svētku vakariņas. “Ziemassvētku vakara mielasts ir vēl gavēņa laika, tāpēc tajā ir tikai augu valsts produkti: vārīti kvieši, rīsi, kukurūza, pupas, zirņi, kartupeļi, sēnes, gurķi, kompoti, sīpoli un ķiploki... Tādu galdu sagatavot nav grūti, jo lauku saimniecībā gandrīz viss ir izaudzēts. Bet šodien var ēst gan gaļu, gan citus ēdienus, taču pēc gavēņa ir jābūt uzmanīgiem, jo drīkst ēst tikai nedaudz, lai nepārslogotu kuņģi,” stāsta I.Lega. Viņš nedomā, ka ir grūti ievērot mērenību pēc gavēņa. Galvenā ir ilgi gaidīto svētku sajūta, par kuru liecina skaisti izgreznota egle. Tai rotājumus gatavo no papīra un vates. Nebūs arī lielu dāvanu, jo tās nevar atļauties. “Kā vienmēr ejam pie Dievgalda pēc dievkalpojuma, lai lūgtu piedošanu viens otram un citiem. Lūdzam katru rītu un vakaru, lai Dievs dod mums visiem spēku izturēt un pārdzīvot visas grūtības,” saka I.Lega. Viņš aicina atgriezties Latvijā tos, kas devušies pelņā uz ārzemēm, lai palīdzētu iziet no krīzes savai valstij. I.Lega vēl visiem labu veselību, pacietību un grēku nožēlu. “Lūdzam Dievu, lai tas arī šogad pasargā mūs no lielām dabas katastrofām. Lai ātrāk tiek novērsti elektrības līniju bojājumi, kuru dēļ cieš daudzi Latgales zemnieki,” vēlas I.Lega.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Svin pirmos Ziemassvētkus

Kategorijas