Alūksnes tautas namu rekonstruē pilnā sparā

2014. gada 27. jūnijs 00:00

13897

Novada domei drīzumā jāpieņem izšķirošs lēmums, ko darīt ar blakus esošajām laivu novietnēm

Alūksnē šobrīd pilnā sparā rit Alūksnes muižas brūža ēkas jeb pilsētas tautas nama rekonstrukcija, ko veic būvniecības uzņēmums “Arčers”. Darbus pabeidzot, būs atjaunota valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa ēka un izbūvēta jauna piebūve. Darbi rit pēc grafika, bet to laikā ir aktualizējies jautājums par to, ko darīt ar blakus esošajām laivu novietnēm “Iekšezers 3”.

Remontdarbi ēkā rit jau divarpus mēnešus un šobrīd notiek visā būvlaukuma teritorijā – gan ēkā, gan vietās, kur būs stāvlaukumi. Ir pabeigti demontāžas darbi ēkā, vēl atlicis demontēt transformatora būvi. Tiek attīrītas jumta konstrukcijas un apstrādātas pret degšanu un pūšanu, izbūvētas kanalizācijas akas, ūdensapgādes un apkures sistēma, elektrolīnijas.
SIA “Arčers” projektu vadītājs Andris Priede norāda – vairums darbu šobrīd rit pēc grafika, taču ir nianses, ko iepriekš, apsekojot objektu, nevarēja paredzēt un kuras atklājās tikai tad, kad uzsākta demontāža. “Atklājās, ka ezera pusē ir grunts, uz kuras nevar liet jaunbūves pamatus, izmantojot būvprojektā paredzēto risinājumu. Būvprojekta izstrādes brīdī objekta teritorijā atradās vairāki malkas šķūņi, tādēļ, veicot urbumus, nebija iespējams precīzi izzondēt grunts sastāvu. Vēsturiski Alūksnes ezera krasts ir bijis daudz tuvāk tautas nama ēkai un savulaik šajā vietā veidots uzbērums, tāpēc mums bija nepieciešams mainīt grunti un atsūknēt ūdeni, kas savukārt aizkavēja jaunās piebūves pamatu būvniecības darbus. Šobrīd aptuveni ceturtā daļa pamatu jaunajai piebūvei ir ielieta – ja nebūtu šādas aizkavēšanās, pamati būtu ielieti pilnībā,” stāsta A.Priede.

Būvobjektā ir nodarbināti 45 strādnieki. Ģenerāluzņēmējs ir SIA “Arčers”, kas nolīdzis arī apakšuzņēmējus – SIA “Maritec” no Alūksnes (kādreizējais SIA “MCD” - red.) un SIA “Vidzemes energoceltnieks” no Valmieras. “Cenšamies pēc iespējas vairāk nodarbināt vietējos uzņēmumus un strādniekus, lai rekonstrukcijai atvēlētie līdzekļi paliktu Alūksnē, kā arī lai vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu darbs. Objektā strādā arī SIA “Arčers” strādnieki – paši saviem spēkiem veiksim stikloto konstrukciju, jumta un fasādes izbūvi, jo stikloto konstrukciju ražošana un uzstādīšana ir viens no uzņēmuma pamatdarbības veidiem,” saka A.Priede.
Viņš uzsver, ka daudzās vietās, ēku apsekojot, nedrīkstēja lauzt grīdas un terasi, savukārt, veicot rekonstrukciju, atklājās, ka zem grīdām padomju laikā ir sabērti būvgruži. “Kad šīs neparedzētās lietas būs novērstas, darbi ritēs raitāk. Jāatzīst, ka, uzsākot rekonstrukciju, brūža ēka bija sliktā stāvoklī, īpaši ēkas daļa pretī mākslas skolai, kurā bija izpuvuši griesti un caur jumtu tecēja lietusūdens. Ēkas fasādes daļā sienas ir ļoti trauslas – vien nedaudz pieskaroties ķieģeļiem, tie jau drūp. Ēkas centrālajā daļā nebija pilnvērtīgi nodrošināta lietusūdens notece, tādēļ ūdens sūcās gar pamatiem un sienām, gadiem ilgi uzturot tajās mitrumu un bojājot. Vienā vietā tikai ar ķieģeļiem bija aizkrauta vecā logu aile, citur tā bija aizsista ar skaidu plati,” norāda A.Priede. Ēkas daļā pretī ezeram, kur savulaik bijis pagrabs, tiks ierīkots siltummezgls.

A.Priede norāda, ka Alūksnes muižas brūža ēkas rekonstrukcija ir interesants objekts, jo būvuzņēmējs vienā objektā gan atjauno valsts nozīmes arhitektūras pieminekli, gan būvē tam piebūvi, kas, savukārt, ir pilnībā jauns objekts. Piebūves būvniecības apjoms ir nedaudz lielāks par esošās ēkas rekonstrukcijas būvapjomu. “Turklāt abas celtnes vēlāk būs arī jāsavieno, un, iespējams, šā procesa laikā atklāsies vēl kas neparedzēts, jo būvprojektā pilnībā nekad nevar visu paredzēt. Vēl viena interesanta nianse, ko atklājām būvniecības gaitā - tautas nama ēkas pamati nav tikai zem pašas kādreizējā brūža ēkas, bet vietām izvirzīti arī uz āru,” viņš saka.
Darbu vadītājs Dmitrijs Muriņins piebilst – pēc rekonstrukcijas būs restaurētas arī divas no ēkas vērtībām: apļveida kāpnes, kas būs jaunā ieeja ēkas galvenās fasādes daļā uz Alūksnes Tautas teātra “Slieksnis” telpām, un kamīns blakus kādreizējām administrācijas telpām. Telpām, kas ir ap to, pēc vēsturiskā parauga izgatavos jaunas durvis.
“Tik tuvu ezeram kā Alūksnē SIA “Arčers” līdz šim nav veicis būvdarbus. Patīkami, ka ir izveidojusies laba sadarbība ar būvdarbu pasūtītāju – novada pašvaldību, kas izrāda pretimnākšanu, jo saprot, ka būvdarbu laiks ir ierobežots. Rekonstrukciju paredzēts pabeigt nākamgad vasarā. Darbu sākšanu traucēja un aizkavēja brūža ēkas iepirkuma pārsūdzības. Tagad visiem kopā cītīgi jāstrādā, lai iekļautos noteiktajā termiņā un paspētu apgūt Eiropas Reģionālās attīstības fonda piešķirto finansējumu. Strīdi un intrigas pārsūdzību laikā bija lieki, jo zaudētāja no tā bija pilsēta – tagad jāstrādā steigā. Līdz rudenim gribam pagūt visus āra darbus, dabūt ēku zem jumta, lai ziemā varētu strādāt telpās, jo arī veicamo iekšdarbu apjoms būs liels,” atzīst A.Priede.

Darbi notiek arī brūža ēkas teritorijā, ierīkojot stāvlaukumus. Lielākais stāvlaukums būs starp tautas namu un mākslas skolu ezera krastā, kur savulaik nojauca garāžas. Mazāk stāvvietu būs laukumā, ko veido daļā no skvēra starp tautas namu un luterāņu baznīcu. Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova uzsver, ka šobrīd visi darbi rit pēc grafika un nav pamata bažām, ka nevarētu iekļauties termiņā. “Ēkas vecajā daļā demontāža jau veikta un sāk darbus pie jaunās piebūves būvniecības. Lai izveidotu stāvlaukumu, skvērā starp tautas namu un baznīcu nogriezīs tikai dažus kokus, tur paredzēti arī jauni stādījumi. Stāvlaukuma vajadzībām izmantos tikai apmēram pusi skvēra,” saka J.Čugunova.
Kad tautas nams 2000.gadā svinēja 70 gadu jubileju, uz jumta uzstādīja vēja rādītāju – metāla zirgu, jo kādreiz ēkā bija zirgu stallis. Tagad iedzīvotāji jautā, kas notiks ar vēja rādītāju? A.Priede norāda – būvnieks to ir saudzīgi demontējis un nodevis pašvaldībai. Tautas nama direktore Sanita Bērziņa atzīst – vēl nav domāts par to, vai vēja rādītāju liks atpakaļ uz jumta. Remonta laikā tas glabājas Alūksnes muzejā.

Alūksne ir viena no retajām pilsētām Latvijā, kur ezerā ir laivu novietnes. Vienas no tām - “Iekšezers 3” - atrodas pretim tautas namam. 2012.gada janvārī tautsaimniecības komitejas sēdē un domes sēdē Alūksnes novada domes deputāti izskatīja jautājumu par laivu novietnēm Alūksnes ezera krastā. Toreiz nolēma, ka nojaucamas “Iekšezers 1” (tautā sauktās “policistu būdas”) un “Iekšezers 17” (pie Bērzu birzs), kuras arī nojauca. Toreiz par divu minēto korpusu nojaukšanu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija uzsāka procesu. Kontekstā ar to inspekcija Alūksnes novada domei prasīja vērtējumu arī par visām pārējām laivu novietnēm, tādēļ komitejā deputāti nobalsoja, ka arī novietņu korpuss “Iekšezers 3” degradē kultūrvidi un nākotnē rosināma tā nojaukšana, jau toreiz paredzot tautas nama rekonstrukciju. Tagad par korpusa “Iekšezers 3” novietnēm atkal raisās diskusijas, bet konkrētu lēmumu pašvaldība vēl nav pieņēmusi. Par šo jautājumu ir runāts arī Alūksnes novada domes izveidotajā vides dizaina padomē. Tās sastāvā ir arī pašvaldības ainavu arhitekte Līga Strode. Viņa atzīst – nav jābūt speciālistam, lai pateiktu, ka novietnes aizsedz skatu uz ezeru un tautas namu. “Visi padomes pārstāvji bija vienisprātis, ka šīs novietnes ir vidi degradējošs elements, ko vajadzētu likvidēt. Padomei vairāk ir informatīvs raksturs – jārod citi risinājumi,” viņa saka.

Pretī ezera daļai, kur ir minētās laivu novietnes, atradīsies jaunā piebūve ar skatītāju zāli. Piebūves fasāde gar ezeru būs stiklota un ar terasi. A.Priede domā, ka novietnes jānojauc. “Privātīpašniekiem būtu jābūt lojāliem pret Alūksni un jānojauc pretī tautas namam esošās laivu novietnes, jo, kad būs uzcelta piebūve, tās aizsegs ainavu uz ezeru,” viņš saka.
Novada dome vēl nav izlēmusi, kā rīkoties. Domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis atzīst, ka jāizvērtē visi aspekti, pirms pieņemt lēmumu. Pašvaldība jau ir apzinājusi, kas lieto laivu novietnes “Iekšezers 3”, bet lietotāji vēl uz sarunām nav aicināti. “Tā ir problēma, kas jārisina. Ja novietnes paliks, tad, no jaunās piebūves raugoties, ezeru redzēt nevarēs – vien novietnes un novietņu šīfera jumtu. Viens no risinājumiem ir, ka pašvaldība atvēl citu zemes gabalu, kur pārcelt laivu novietnes. Laikam vieglāk būs rekonstruēt tautas namu, nekā atrisināt jautājumu par šīm laivu novietnēm tā, lai visi būtu apmierināti,” saka A.Dukulis. Viņš norāda, ka pašvaldība jau tikusies arī ar kādreizējās VEFa teritorijas īpašniekiem, jo arī šī teritorija blakus tautas namam noteikti būs jāsakārto.

Kad pirms dažiem gadiem pašvaldība rīkoja sapulci ezera laivu novietņu turētājiem, lai diskutētu par jau nojauktajām laivu novietnēm, no pašvaldības izskanēja doma, ka mērķis nav nojaukt, bet sakārtot pilsētas vēsturisko centru. Tas lika sarosīties blakus esošā korpusa “Iekšezers 3” laivu novietņu turētājiem – viens no viņiem, alūksnietis Jānis Skulte, uzņēmās iniciatīvu, apzināja visus korpusa 28 novietņu turētājus un 2013.gada jūnijā nodibināja biedrību “Iekšezers”, lai pārņemtu saistības no likvidētās kooperatīvās sabiedrības, kas agrāk gādāja par laivu novietnēm, un lai sakārtotu korpusu “Iekšezers 3”. Par novietnēm to turētāji maksā nekustamā īpašuma nodokli Alūksnes novada domei.
Biedrības “Iekšezers” biedri savā korpusā ir veikuši nelielus remontus. Laivu novietņu “Iekšezers 3” turētāji ir gatavi ieguldīt vēl līdzekļus, lai novietņu korpuss būtu vizuāli pievilcīgāks, bet šobrīd nogaida, kāda būs Alūksnes novada domes nostāja un lēmums, ko darīt ar “Iekšezeru 3”. “Kad Alūksnes novada dome uzzināja, ka tautas nama remontam piešķirti līdzekļi, palaikam sāka izskanēt informācija, ka vajadzētu nojaukt arī “Iekšezeru 3”, jo nav smuki, bet skaidrības šobrīd nav. Tādēļ nogaidām arī mēs, jo kāda nozīme šobrīd mums tur ieguldīt naudu, ja pēc kāda laika pašvaldība varbūt nolems, ka tās tomēr nojaucamas? Ja novietnes paliek, esam gatavi rīkoties un kopā ar pašvaldību domāt, kā būtu labāk un skaistāk. Esam gatavi novietnes ierakstīt arī zemesgrāmatā, ja pašvaldība kā zemes īpašnieks tam piekristu,” saka biedrības “Iekšezers” valdes priekšsēdētājs J.Skulte.

J.Skulte uzskata, ka šobrīd pašvaldībai ir tikai viens iemesls, kādēļ novietnes “Iekšezers 3” varētu nojaukt – tās aizsegs ainavu uz tautas namu, jo novietņu korpuss ir sakopts un vidi nedegradē. “Kā alūksnietis apzinos, ka skaisti būtu arī tad, ja novietņu “Iekšezers 3” tajā vietā nebūtu, bet tad esam gatavi uz kompromisu, ka pašvaldība ierāda un uzbūvē novietnes citā vietā – mēs labprāt pārvāksimies. Esošajās laivu novietnēs cilvēki savulaik ir ieguldījuši līdzekļus, tādēļ nevar tā vienkārši nojaukt tikai tādēļ, ka nav tik skaisti, kā kāds ir iedomājies. Ja cilvēks nav smuks, tas nenozīmē, ka viņš ir slikts. Var sapucēt, bet ir jābūt pārliecībai un mērķim, kādēļ to dara,” uzskata J.Skulte.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Alūksnes tautas namu rekonstruē pilnā sparā

Kategorijas