Plēsējs vai zālēdājs?

2014. gada 27. jūnijs 00:00

Veģetārisma uzvaras gājienu kavē ne tikai ēstuvju «gaļainā» ēdienkarte, bet arī mīti un sabiedrības aizspriedumi.
Ja pat neesat apsvēruši lietot gaļu uzturā kaut nedaudz retāk, jūs noteikti esat viens no šo mītu upuriem

Veģetārisms ir uztura veids, kurā netiek iekļauta gaļa un zivis, līdz ar to veģetārieši gaļu praktiski nelieto un galvenokārt pārtiek no augu izcelsmes produktiem.

Daudzi pētījumi liecina par labu veģetārai diētai. Piemēram, sakarā ar aptaukošanos pierādīts, ka cilvēkiem, kas ievēro veģetāru diētu, ir mazāks ķermeņa masas indekss nekā visēdājiem. Lielbritānijā no 3350 vēža gadījumiem 2204 bija visēdāju vidū, tikai 317 peskoveģetāriešu un 829 veģetāriešu vidū. Mirstība no sirds išēmiskās slimības veģetāriešiem ir apmēram par 24 procentiem zemāka, un viņus retāk piemeklē arteriālā hipertensija, īpaši vegānus.
Lielākās ar veselības aprūpi saistītās organizācijas ir vienisprātis, ka veģetārs un vegāns uzturs uzskatāms par veselīgu, spējot nodrošināt cilvēku ar nepieciešamajām barības vielām jebkurā dzīves posmā, ieskaitot grūtniecību, laktācijas periodu, zīdaiņa, bērna, pusaudža vecumu un sportistus.

Arī veģetārismā, tāpat kā jebkurā citā diētā, būtu jāņem vērā visi veselīga uztura principi un uzturvielu attiecības. Nodrošināt sevi pilnībā ar visiem vitamīniem un minerālvielām ir grūts un plānveidīgs darbs, kas dažkārt var neizdoties, tādēļ var rasties nepieciešamība tomēr lietot papildu preparātus.
Nesabalansēta veģetāra diēta un uztura bagātinātāju neuzņemšana grūtniecēm var izraisīt dzelzs, B12 un D vitamīna deficītu. Savukārt cits pētījums apgalvo, ka mātes veģetārietes piens pēc sastāva ir līdzvērtīgs mātes visēdājas pienam. Atšķirība esot vien tajā, ka veģetāriešu piens satur mazāk piesātināto tauku, bet vairāk linolskābi un linolēnskābi.
Gatavojot ēdienu, veģetāriešiem ieteicams pievienot dažādus garšaugus, eļļas un variēt ar garšvielām, kas palīdzēs gan saņemt nepieciešamās uzturvielas, gan bagātināt maltītes garšu.
Īpaši piesardzīgiem un atbildīgiem par veselību jābūt grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī zīdaiņu, bērnu un pusaudžu vecuma posmā. Taču ir pierādīts, ka pareiza veģetāra diēta spēj nodrošināt pat zīdaiņus un bērnus ar tiem nepieciešamajām uzturvielām un veicināt normālu augšanu un attīstību. Pētījumā, kurā tika novēroti 300 bērnu (jaundzimušie un līdz pat sešus gadus veci), kas baroti ar mātes pienu, sojas pienu vai piena maisījumiem, konstatēts, ka visi attīstījās vienādi normāli.
Speciālisti uzskata, ka veģetāriešu uzturs ir pilnvērtīgs un, ja tas veidots pareizi, nekādam uzturvielu deficītam nevajadzētu būt. Veģetāra diēta var kaitēt tikai un vienīgi tad, ja tā ir izteikti vienpusīga. Galvenais, kas jāievēro, – maltītēm jābūt pēc iespējas dažādām. Lai veģetārietis spētu sevi nodrošināt ar pilnvērtīgu uzturu, jāņem vērā, ka ikdienas ēdienkartē nepieciešams iekļaut pēc iespējas dažādus produktus, kas aptvertu visu veģetāras uztura piramīdas spektru.

Senākās liecības par veģetārismu kā apzinātu izvēli un skaidru ideju, ko atbalsta ievērības cienīgs cilvēku skaits, minētas Senajā Indijā un Grieķijā. Abās civilizācijās uzturs bijis cieši saistīts ar vēlmi nekaitēt dzīvniekiem. Līdz ar Romas impērijas pievēršanos kristietībai veģetārisms Eiropā praktiski izzuda, bet atdzima Francijas teritorijā tikai renesanses laikā un izplatību ieguva 19. gadsimtā.
Indijas veģetārieši, kas galvenokārt ir laktoveģetārieši, veido vairāk nekā 70 procentu no pasaules veģetāriešu kopskaita.

1. mīts: Augos nav pietiekami daudz olbaltumvielu
Gaļai nepieder monopols pār proteīniem, jo tie atrodami praktiski visos ēdienos, izņemot alkoholu un cukuru. Puskarotē pupu ir tikpat daudz olbaltumvielu, cik 30 gramos gaļas. Lai uzņemtu visas nepieciešamās aminoskābes, jāēd pēc iespējas dažādi augi, kas satur daudz proteīna, – lēcas, pupas, rieksti, sēklas un piens (vai mandeles, ja nelietojat piena produktus). Turklāt veģetāriešu uzturā parasti ir vairāk šķiedrvielu, magnija, kālija, folskābes, karotenoīdu, flavonoīdu, C un E vitamīnu.

2. mīts: Cietīs fiziskā izturība
Tā kā daudzi sportisti ir veģetārieši, šādas blēņas jāaizmirst. Veģetārs uzturs baro šūnas tieši tāpat kā gaļa, ja vien tiek pienācīgi uzņemtas olbaltumvielas un B12 vitamīns, kas vairāk sastopams dzīvnieku produktos.

3. mīts: Zaudēsi svaru
Ne visi veģetārieši ir tievi vai veselīgi. Izslēgt gaļu no uztura, bet turpināt ēst stipri pārstrādātu barību nozīmē palaist garām augu valsts diētas priekšrocības. Svarīgi gaļas vietā lietot dārzeņus, nevis taukainus našķus.

4. mīts: Bezgaļas diētas ir bīstamas grūtniecēm
Lai gan grūtniecība nav īstais laiks, kad sākt eksperimentēt ar ēšanas ieradumiem, sievietei, kas jau pārgājusi uz augu valsts diētu, ir mazāks risks pēkšņi kļūt kuplai, kā arī mazāks diabēta un paaugstināta asinsspiediena risks. Taču vēlams mazliet pieņemties svarā, tāpēc iesaka vairāk lietot riekstus, žāvētus augļus, sojas un parastās pupas.

5. mīts: Veģetārs ēdiens ir dārgs
Protams, svaigi dārzeņi un zaļumi nav lēti, taču nevar nepiekrist, ka gaļa ir viens no dārgākajiem produktiem. Ja nav sava dārziņa, var apsvērt iespēju pirkt saldētos dārzeņus.

6. mīts: Vai nu visu, vai neko
Kaut mazliet samazinot gaļas patēriņu, palielinās cerības izbēgt no vēža, diabēta un sirds slimībām. 2009. gada pētījumā secināts, ka sievietes, kas patērēja vien deviņus gramus gaļas uz 1000 kalorijām, par 21 procentu retāk mira no sirds slimībām. Pat ja savas veselības dēļ esat nolēmis ievērot vegānu diētu, nav nekas īpašs, ja viesībās pamielosieties ar gaļas kumosiņu. Kādā aptaujā secināts pārsteidzošs fakts, ka divas trešdaļas veģetāriešu regulāri ēd arī gaļu un tomēr ir veselīgāki.

7. mīts: Man visu laiku gribēsies ēst
Ja, nelietojot gaļu, moka izsalkuma sajūta, cilvēks kaut ko dara nepareizi –
neuzņem pietiekami daudz šķiedrvielu, tauku vai olbaltumvielu. Šķiedrviela jeb augu nesagremojamā daļa burtiski tur vēderu pilnu, kā arī stabilizē cukura līmeni. Ja rūc vēders, nopērciet riekstus, kas ir varens enerģijas avots, jo satur olbaltumvielas, veselīgus taukus un šķiedrvielas.

8. mīts: Tad būs jāēd gaļas aizvietotāji
Gaļas aizvietotājos bieži vien ir daudz sodas, konservantu un piedevu, tā ka dažkārt veselīgāk ir ēst īstu gaļu (svarīgi atcerēties, ka veģetārisms nav reliģija, ko nedrīkst pārkāpt), bet ir atrodami arī veselīgi gaļas aizvietotāji. Katrā ziņā vērtīgi vienmēr uzmest acis produkta sastāvdaļām.

9. mīts: Man būs mazāk spēka
Patiesībā daudzi, kas pievēršas veģetārismam, jūtas ņiprāki. Ja zūd enerģija, varbūt netiek uzņemts pietiekamā daudzumā B12 vitamīns vai dzelzs, kas lielā vairumā ir gaļā, taču tie uzņemami arī ar piena produktiem un olām un daudziem augu izcelsmes produktiem. Lai organisms gūtu vairāk labuma no dzelzi saturošajiem spinātiem, lēcām, zirņiem, pupām un Indijas riekstiem, iesaka tos ēst kopā ar C vitamīna avotiem, piemēram, apelsīniem, tomātiem un brokoļiem, jo C vitamīns palīdz organismam uzņemt dzelzi.

10. mīts: Maltīte būs garlaicīga
Var būt grūti pierast, ka šķīvī nav gaļas. Ja ir garlaicīgi, nevajag ēst tikai salātus, bet kombinēt un eksperimentēt ar veģetārajām receptēm, kuru internetā ir ļoti daudz, kā arī apmeklēt veģetārā uztura kursus, kur iemācīs rīkoties ar dažādajiem sojas produktiem un pākšaugiem.

Vairāk: health.com

Ētisku apsvērumu dēļ
Veģetārieši neatbalsta dzīvnieku kaušanu, to dzīvošanas un barošanas apstākļus un, atsakoties no gaļas, parāda savu nostāju.

Cilvēka anatomijas dēļ
Veģetārieši ir pārliecināti, ka cilvēka gremošanas trakts ir piemērots zaļbarībai, nevis gaļai, jo cilvēkam ir garš zarnu trakts un nav smailu zobu kā visēdājiem un plēsējiem.

Baiļu mākti
Bail saindēties ar dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu toksīniem, šīs bailes saistītas ar putnu gripu mājputnu gaļā, dzīvsudrabu zivīs, mākslīgo augšanas hormonu, antibiotiku un govju trakumsērgas ierosinātājiem liellopu gaļā.

Reliģijas un alternatīvās medicīnas vārdā
Iestājoties par «zaļo» dzīvesveidu: «ekoloģiskos» veģetāriešus motivē globālās sasilšanas radītie draudi, viņuprāt, mūsdienu dzīvnieku audzēšanas metodēm ir būtiska ietekme uz ūdens un gaisa piesārņojumu, klimata pārmaiņām un sugu daudzveidību.

Ekonomisku apsvērumu dēļ
«Ekonomiskie» veģetārieši uzskata, ka gaļas lietošana ir neizdevīga, jo, lai saražotu
kilogramu gaļas, nepieciešami aptuveni astoņi kilogrami graudu. Daudzi veģetārieši uzskata, ka šā iemesla dēļ gaļas ēšanai ir liela nozīme bada problēmas saasināšanā visā pasaulē.
Vairāk: ldusa.lv

Laktoveģetārieši – uzturā lieto piena produktus un medu, neēd olas, gaļu un zivis
Ovolaktoveģetārieši – lieto piena produktus, medu un olas, neēd gaļu un zivis
Ovoveģetārieši – lieto olas un medu, nelieto piena produktus, gaļu un zivis
Vegāni – lieto tikai augu valsts produktus, atsakoties no gaļas, zivīm, olām, medus un piena produktiem
Peskoveģetārieši – lieto zivis un citus ūdens dzīvniekus
Polloveģetārieši –
lieto putnu gaļu
Frutārisms – lieto tikai augļus, riekstus, sēklas, ko var iegūt, nekaitējot augam, turklāt parasti svaigā veidā

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Plēsējs vai zālēdājs?

Kategorijas