Stirnām atkal smaga ziema

2011. gada 7. janvāris 07:12

2639

Šīs ziemas laika apstākļos meža dzīvniekiem ir smagi gan sameklēt barību, gan pārvietoties. Visgrūtāk ir stirnām, kuras stieg sniegā un sērsnā, savainojot kājas un kļūstot par vieglu medījumu plēsoņām. Lai gan to medības Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā atšķirībā no citām dzinējmedībām ir atļautas, šobrīd medniekiem nav viegli nomedīt lūsi vai vilku.

“Mednieki cenšas piebarot stirnas un arī meža cūkas. Mūsu mežniecības teritorijā aktīvi to dara “Upmalas” un “Zelta caunas” mednieki. Pagaidām no sniega nav tīrīti laukumi, lai stirnām būtu zeme, uz kuras gulēt. Tagad prioritāte ir piesnigušie ceļi, kas jāattīra, lai varētu pārvietoties. Pēc tam varētu domāt par meža dzīvniekiem, taču jārēķinās, ka vajadzīgi līdzekļi, kuru trūkst. Padomju varas gados nebija tik grūti atrast naudu, lai attīrītu sniegu mežā. Turpretim mēs to varam atļauties tad, ja atrodas kādi lati,” spriež Bejas mežniecības mežzinis Igors Oskars Sīpols.

Stirnas apdraud lūši
Stirnām šī ir jau otra ziema ar dziļu sniegu un sērsnu, turklāt šādi apstākļi radušies krietni agrāk nekā pērn. Sasnigusi pat nedaudz biezāka sniega sega – 41 centimetrs. Vienīgais mierinājums, ka arī lūsi sērsna netur. “Ja lūsis iet tā mierīgi, tad varbūt arī sērsna viņu notur. Lapsa gan skrien pa virsu. Par suņu uzbrukumiem stirnām nav dzirdēts, jo arī tie noteikti krīt cauri sērsnai,” secina I.O.Sīpols. Viņš uzskata, ka vislielākās iespējas nomedīt stirnas tomēr ir lūšiem, tāpēc tie būtu jāmedī. Taču darbdienās medniekiem ir jāstrādā, bet brīvdienās, ja puteņo, nevar atrast zvēru pēdas. Turklāt arī viņiem ir grūti brist pa kupenām, vajadzīgas slēpes. “Visaktīvāk lūšus medī “Upmalas” mednieki, kuri jau nomedījuši piecus lūšus. Turklāt vairākas medības bijušas pa tukšo, kad lūši izlavās no ielenkuma,” saka I.O.Sīpols. Līdz 26.decembrim ir nomedīti 12 lūši, tātad vēl var medīt 18 lūšus. Arī vilku limits ir palielināts, tāpēc tos var turpināt medīt. Taču daba nav labvēlīga ne tikai zvēriem, bet arī medniekiem.

Stirnu skaits var sarukt
Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris Laimonis Kļaviņš uzsver, ka meža zvēri ir jābaro visu laiku, ja to sāk darīt. Tad dzīvnieki nemeklē barību citur, tāpēc gadījumā, kad pārstāj barot, var radīt vēl sliktāku situāciju. “Nevajag uzreiz sagāzt barību tonnām. Labāk dot mazāk, bet sistemātiski. Mednieki ir sabūvējuši ekonomiskās barotavas, kurās graudi nonāk uz pašteci. Tradicionāli tiek barotas meža cūkas, taču tām šajos apstākļos nav tik traki kā stirnām,” skaidro L.Kļaviņš. Mednieki, šķūrējot sniegu mežmalā, secinājuši, ka zeme nav sasalusi. “Pededzmalas”, “Silamalas” un Mārkalnes mednieki iespēju robežās attīra sniegu mežmalās. Ja nebūtu sērsnas, tad dziļais sniegs stirnām neradītu problēmas tikt pie barības vai attīrīt zemi guļvietai.

Pērnā gada pavasarī tika secināts, ka bojā aizgājusi apmēram trešdaļa stirnu populācijas. Tā bija uzskaites brīdī, bet, tiekot jaunajā zālē, bojā aizgāja vēl daudzas. “Stirnas bija novārgušas, tāpēc, saēdoties zāli pēc badošanās, neizturēja,” spriež L.Kļaviņš. Ja šādi laika apstākļi turpināsies, tad stirnu skaits samazināsies vairākkārt. Tādu prognozi izteicis Valsts meža dienesta Meža resursu pārvaldības departamenta medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš. Viņš iesaka gādāt par pietiekamu barības daudzumu, iesakot meža īpašniekiem nozāģēt kādu apsi, kuras zarus dzīvnieki labprāt ēd.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Stirnām atkal smaga ziema

Kategorijas