Darboties un neapstāties

2014. gada 4. jūlijs 00:00

Māriņkalniete Jausma Paula vada Ziemeru pagasta pensionāru kopu vairāk nekā desmit gadus un uzsver, ka galvenais cilvēkam ir neiesēdēties mājās, bet aktīvi darboties ikdienā.
J.Paula ir dzimusi Māriņkalnā. Pēc Alūksnes vidusskolas pabeigšanas Liepājā apguvusi pedagoga izglītību. Tad darba gaitas aizvedušas uz Jēkabpili. “Strādāju bērnudārzā gan par audzinātāju, gan vadītāju, gan arī par metodiķi. Arī skolā mācīju pirmās četras klases,” viņa stāsta.

Māriņkalnā J.Paula atgriezās deviņdesmitajos gados, kad tika atdoti nepamatoti atņemtie īpašumi. Darbu gan te nebūt nebija tik viegli atrast. “Vienu gadu nostrādāju Alūksnes slimnīcā, ķirurģijas nodaļā par sanitāri. Toreiz daktere Gaida Jansone vēl man prasīja, ko es ar augstāko izglītību te nākšu un darīšu. Jā, es apzinājos – kopšu cilvēkus. Tikšana uz darbu pamatā bija vai nu kājām, vai ar balsošanu, jo sabiedriskais autobuss tik agri negāja. Pēc gada iesniedzu atlūgumu, kaut gan slimnieki bija mani ļoti iecienījuši un jautājuši, kur gan tā sieviņa ar balto galvu palikusi,” viņa atceras.
Jaunlaicenes pamatskolā J.Paula nostrādāja 14 gadus par 1.-4.klases skolotāju. Vienai klasei viņa bijusi audzinātāja līdz pat 9.klasei. “Bērni, kurus es mācīju pēdējos, tagad mācās ģimnāzijas 12.klasē,” viņa saka.

Pēc darba gaitu beigšanas skolā J.Paula sāka darboties pensionāru kopā. “Pati uz savu roku to uzsāku, jo zināju, ka citos pagastos šādas kopas darbojas. Pagasta priekšnieks gan sākumā bija skeptisks un teica, ka diez vai no šīs idejas kas izdosies, taču – izdevās! Tagad Ziemera pagasta pensionāru kopā uz pasākumiem nāk aptuveni 30 cilvēku. Cilvēki jāizkustina no mājām! Pašlaik gan mūsu rīkotie pasākumi ir apsīkuši, jo aktīvi esam aicinājuši pie sevis citu pagastu pensionārus. Nu citi pagasti aicina mūs,” viņa saka.
J.Paula spēlē teātri jau kopš tā laika, kad zīvojusi Jēkabpils pusē. Atgriežoties Māriņkalnā, viņai bija svarīgi sevi turpināt izpaust, tieši tāpēc viņa jau vairākus gadus piedalās Ziemera pagasta amatierteātrī. “Šogad gan mazliet pievīlusi veselība, bet nākamgad gribētos atkal darboties. Ir vērts citus pasmīdināt un lieku reizi pašam pasmieties,” saka J.Paula.

Kopā ar teātra vadītāju Ilgu Voropajevu viņas min arī krustvārdu mīklas. J.Paula pērk piecus krustvārdu mīklu žurnālus. Ar laimestiem gan viņai īpaši nesokas - lielākais bijis 50 latu, taču nesen viņa palīdzējusi atminēt krustvārdu mīklu savam kaimiņam, kurš ieguvis 145 eiro. “Tur, visticamāk, ir kāda cūkas laime, jo iesūtīto atbilžu ir daudz!” viņa prāto.
J.Paula uzsver, ka ir svarīgi saglabāt aktīvu dzīvesveidu. “Ir jādzīvo šodienā un reāli jāskatās uz dzīvi, jādarbojas, cik vien var. Man ir arī trīs trušu mātes un divpadsmit vistiņas. No rīta kāds mani gaida, tāpēc ir pienākums celties augšā no gultas, nevis vāļāties,” saka pensionāre.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Darboties un neapstāties

Kategorijas