Dievs tomēr viens

2014. gada 4. jūlijs 00:00

Kas pabijis Turcijā, tas labi zina, ka brāļu tautas pieplūdums tur ir tik varens, ka reizēm liekas, ka citu valodu kā krievu vispār nedzirdi. Acīmredzot Putina ieteikums šovasar atpūsties “pašu” Krimā daudziem palaists gar ausīm.
Parasti tūrisma braucienos interesanti iepazīsties ar dažādiem cilvēkiem, uzzināt, ko viņi domā. Tā iznāca iepazīties arī ar kādu sibīrieti. Sākumā tāda vienkārša saruna, cik auksti pie viņiem, kāda ir Baltijas jūra, vēl par šo un to. Bet te, apmeklējot senu baznīcu, Sergejs sāka runāt kā lielvalsts pārstāvim pienākas, ka pareizticība tā ir pirmā un pareizākā, pārējās jau tādas sektas vien ir!? Bet kā tad ar to, ka Dievs jau tomēr ir viens? Šādu jautājumu viņš nedzirdēja vai varbūt nesaprata? Pēc tam žurnālā “Sestdiena” lasīju interviju ar Kremlim opoziocionāro Krievijas vēsturnieku Borisu Sokolovu, kurš arī uzsver, ka krievu pareizticība ir spēcīga ideoloģija, ko izmanto Kremlis. Tā arī cilvēkiem borē - mūsu ticība labākā, mūsu nācija – īpaša! Vienkāršs puisis no Sibīrijas Sergejs tam bija uzskatāms piemērs. Interesanti, ka beigās Sergejs man pajautāja, vai mēs savstarpēji sarunājoties vāciski, nākamo jautājumu jau vairs negribēju dzirdēt...
Viesnīcā satikāmies ar kādu baltkrievu ģimeni. Mūs, protams, vienoja hokejs. Ģimenes galva mani mierināja, lai neņemot ļaunā to spēli - labākais taču esot bijis, ka tik daudz cilvēku no Latvijas atbraukuši: “Kādreiz mēs braucām pie jums ar autobusiem, tāpat arī latvieši brauca uz Minsku. Visiem bija labi, arī tagad gribētos uz Rīgu aizbraukt. Bet kas tagad brauks, ja vīza vien – 60 eiro?” Grūti viņam nepiekrist.
Katra tūrista svēts pienākums ir arī apmeklēt tradicionālo turku nakti, kur tiek prezentēta vietējā kultūra. Bet tūristu ir milzum daudz, tāpēc nav nekāds brīnums, ka pietrūkst profesionālu kolektīvu, kas patiesi var pārsteigt. Tāpēc pasākums bija nu tāds – nekāds, liekas, ka mūsu novada deju kopas latviešu kultūru noteikti pārstāvētu spilgtāk. Bet beigās bija tāds brīdis, kad skatītāji tika aicināti ņemt savas valsts karodziņu un vienoties kopējā dziesmā uz skatuves. Pirmos aicināja Ukrainas un Krievijas pārstāvjus ņemt karodziņus un ...iestājās tāds kā stindzinošs klusums. Taču pēc tam jau visi ņēma karodziņus un dziedāja par mieru. Nāca prātā skolas laiki: it kā banāli, bet tik aizkustinoši.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Dievs tomēr viens

Kategorijas