Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Lielisks grūdiens uz priekšu

Loreta Jargane

2014. gada 4. jūlijs 00:00

29

Ilona Ķirule: “Vieglākais ir nolaist rokas un pateikt - es bankrotēju.”

Alūksniete Ilona Ķirule neslēpj, ka sava uzņēmuma dibināšana ir ļoti sarežģīts process, taču par spīti visam ir uzsākusi savu biznesu, Alūksnē atverot kafejnīcu “Kamēlija”.
“Pēc profesijas esmu pavāre, esmu strādājusi vairākās kafejnīcās, piemēram, “Elvi”, “Saulē” un citur. Situācijā, kad paliku bez darba, Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) sāku apmeklēt komercdarbības kursus, arī konditorejas. Tad man apsolīja darbu, protams, nopriecājos. Tomēr galu galā mani nepaņēma. Biju ļoti dusmīga, jutos apkrāpta,” stāsta Ilona.
Tomēr apņēmīgā sieviete nenolaida rokas un pēc NVA piedāvājuma uzrakstīja bezdarbnieku projektu, lai iegūtu 2000 eiro sava uzņēmuma izveidei. “Ideja bija, bet patiesībā jau necerēju uz panākumiem. Nebija ko darīt, tāpēc pamēģināju. Kad pērn 18.jūnijā aizsūtīju projektu, jau pēc pusotra mēneša atnāca atbilde ar apstiprinājumu. Tas bija lielisks grūdiens uz priekšu, uzreiz bija jāsāk domāt, ko darīt tālāk,” viņa stāsta.
I.Ķirule neslēpj, ka sava uzņēmuma dibināšana ir ļoti sarežģīts process. “Man ir 44 gadi, bet darba joprojām nebija, šķita, ka nevienam neesi vajadzīgs. Tad sapratu, ka savam biznesam ar vienu projektu ir par maz, jo viena iekārta jau maksāja aptuveni 1500 latus. Arī projekta apstiprinātāji nebija gaidījuši, ka es uzreiz uzsākšu kaut ko tik lielu. Tomēr sāku darboties tālāk - augustā nodibināju firmu. Un tad jau atpakaļceļa vairs nebija, tāpēc sāku rakstīt otru projektu, jo bija vajadzīga nauda. Katram projektam ir savas prasības, tāpēc nācās pārrakstīt vairākas reizes, taču tāpat nepadevos - uz Ziemassvētkiem jau tika apstiprināts otrs projekts,” pieredzē dalās I.Ķirule.
Vispiemērotākās un izdevīgākās šķita agrākās kafejnīcas-veikala “Kvēpītis” telpas, turklāt tuvumā ir  skolas un tranzītiela. “Septembrī sākām darboties telpās. Vecākais dēls palīdzēja ļoti daudz, visu atjaunojot un izveidojot. Pēc profesijas viņš ir galdnieks, tāpēc arī bija spējīgs ļoti palīdzēt. Vēlāk pie darba ķērāmies viss kolektīvs: kopā strādājām, špaktelējām, krāsojām. Kolektīvs ir ļoti labs, meitenes ir pazīstamas, jo jau iepriekš strādājām kopā. Zinu, ka varu uz viņām paļauties,” saka I.Ķirule.
Uzņēmēja atzīst, ka sava biznesa uzsākšana bijis liels pārbaudījums, bet tajā pašā laikā arī neizsakāma pieredze. “Tas bija tāds kā spīta variants, kad ašākās idejas arī rodas. Pie sevis domāju: “Ak, tad nenovērtējat? Skatieties - parādīšu!” Bez šaubām, bailes un uztraukums ir vēl joprojām, bet atkāpties jau vairs nevar. Vieglākais ir nolaist rokas un pateikt - es bankrotēju. Bet ko darīt? No Latvijas mani prom nevelk. Ar pašu spēkiem esam izdarījuši milzum lielu darbu! Ir sava vieta, ir cilvēki, kas strādā, pašas cepam, vārām un darbojamies. Nu jau pieņemam pasūtījumus un rīkojam banketus. Viss notiks, vajag tikai ticēt!” saka I.Ķirule.

Kategorijas