Bišu māte atkuģo no Dānijas

2014. gada 11. jūlijs 00:00

1000

Alūksniešu Modra un Brigitas Mālkalnu saimniecībā “Vidzemnieki” ir 29 bišu saimes. Dravā ir arī somu-itāļu bišu šķirne - tās ir daudz mierīgākas nekā latviešu bites. Pērn Modris iegādājies “Buckfast” šķirnes bišu māti, kura ar kuģi vesta no pašas Dānijas. Dravā dzīvo arī latviešu “krūmu bites”, un visas trīs bišu šķirnes savā starpā var krustoties.

Ne visiem krustošana šķiet pozitīva
Bitenieks Modris stāsta, ka šī ir ciltsmāte, no kuras ataudzē nākamās bites un tādējādi tās krustojas ar latviešu bitēm. Modris atzīst, ka ne visiem biteniekiem šada krustošana šķiet pozitīva, taču viņš uzskata, ka tieši tādā veidā bites var kļūt izturīgākas. Bišu māšu ataudzēšana arī pozitīvi atsaucas uz spietošanu. “Ataudzētās mātes mazāk spieto. Šogad spietoja tikai sešas saimes no visām. Jaunās bišu mātes es aizvedu uz laiku pie sievas tēva, lai tās būtu citā vidē un nebūtu tajā pašā dravā. Kad atvedu atpakaļ, tad viņas sāk dzīvot tajā stropā, kurā ielieku,” stāsta Modris. Mālkalnu saimniecībai ir sertifikāts bišu māšu audzēšanā, un tieši tādēļ arī saimniecībā tika iegādāta bišu māte no Dānijas. Visvecākā bišu māte Mālkalnu druvā ir pašu latviešu bišu māte, kurai jau ir četri gadi. Modris uzsver, ka bišu mātes tiek iezīmētas ar speciālu krāsas punktiņu un katram gadam šī krāsa esot citādāka. Tas tiek darīts tādēļ, lai bišu māšu tirgotāji nevarētu šmaukties un kādam pārdot vecāku bišu māti, nekā tā patiesībā ir.
Šī lietainā vasara arī Mālkalnu ģimenes bišu dravu ir ietekmējusi negatīvi. Mitrajā laikā rodas arī apsēklošanas problēmas, jo bitēm ir samirkuši spārni un tās nedodas laukā. Tiesa, itāļu šķirnes bites esot izturīgākas pret mitrumu. Modris stāsta, ka Latvijā ir jau divi bišu instrumentālās apsēklošas speciālisti. “Tas ir ļoti smalks darbs, bet nu jau arī Latvijā ir šādi cilvēki. Bišu māti palaiž telpā izlidoties, tad viņu noķer un var sākt smalko mehānisko apsēklošanu,” saka Modris.
Vienā reizē sadzeļ pat 100 bites
Modris ir aizrāvies ar biškopību jau 17 gadus. “Ilgu laiku nevarēju sadūšoties to uzsākt. Man jau bija pat iegādāti bišu stropi. Tad pēkšņi mārkalnietis Aldis Līcis mums atveda pirmo spietu. Viņš tik noteica, ka stropi man esot, lai tik strādāju. Tā nu tas viss sākās,” stāsta Modris. Tajā laikā neesot vēl bijis mobilo telefonu un Modrim nācies ar jautājumiem skriet pie mājas telefona un vien cerēt, ka kāds zinošs bitenieks būs mājās, nevis savā druvā tajā brīdī. “Mums palīdz arī mālpilietis Andris Paukšins, kurš ir pabeidzis biškopības augstskolu. Viņš visu dzīvi ir bijis militārs cilvēks, un, pat dodoties dienēt uz Afganistānu, viņam līdzi bijuši pāris bišu stropi. Tik ļoti bites cilvēkam bija mīļas. Andris atzina, ka smagajos kara apstākļos tieši bites bija vismaz kaut kāda nervu atslodze. Viņam pat tagad ir dzīvi stropi, kuri bijuši līdzi Afganistānā. Šis cilvēks mums ir ļoti palīdzējis gan ar zināšanām, gan praktiski,” stāsta Brigita. Pašu Modri vienā reizē sadzēlušas pat 100 bites, bet medicīniskā palīdzība neesot bijusi vajadzīga, pieticis vien ar pasēdēšanu piemājas dīķītī.
“Vidzemnieku” medus tiek realizēts draugu un paziņu lokā. Mālkalnu bišu saime medu ievāc pārsvarā no meža puķēm. Medus ir dabisks, un Mālkalnu ģimenei ir svarīgi, lai medus būtu kvalitatīvs. “Melo tie, kuri saka, ka viņiem ir tīrs liepziedu medus vai tīrs āboliņa medus. Katrā dravas bišu mājā ievāktais medus pat var atšķirties. 100 procenti kādas šķirnes tīru medu dabā nemaz nav iespējams iegūt,” uzsver Modris. Viņš stāsta, ka ļoti interesants ir latvāņu medus, kuru vāc arī Mālnieku dravas bites. Modris iesaka šo medu noteikti pagaršot. Citiem biteniekiem viņš iesaka turēt bišu stropu šūnas pēc iespējas tīrākas, jo tad arī dzimst jaunākas bites. “Jo vecāka šūniņa, jo mazāka bitīte dzimst. Lai bite izaugtu vesela, tai jāaug piemērotā vidē,” uzsver Modris. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Bišu māte atkuģo no Dānijas

Kategorijas