Katram ir tiesības uz tīru gaisu

2014. gada 18. jūlijs 00:00

787

Saeimas deputāti jūnija sākumā atbalstījuši Ārstu biedrības ierosinājumu likumā skaidri un gaiši ierakstīt, ka nesmēķētāju tiesības dzīvot nepiedūmotā vidē stāv augstāk par smēķētāju interesēm. Likums paredzētu arī to, ka smēķēšana citas personas klātbūtnē būs aizliegta, ja šim cilvēkam pret to būs iebildumi. Tādā veidā tiesības uz nepiesārņotu gaisu būs stingri jāievēro un smēķētājiem būs aizvien grūtāk atrast vietu, kur baudīt savu mazo netikumu, nepārkāpjot likumu.

Traucē smēķētāji uz balkona
Daudzos daudzdzīvokļu namos sasāpējusi problēma ir smēķēšana uz balkoniem vai māju kāpņu telpās. Gaida Lāce ir mājas vecākā daudzdzīvokļu namam Pilsētas bulvārī 1. “Nav tā, ka cilvēki nāktu pie manis un sūdzētos par smēķētājiem, bet uz balkoniem smēķē. Lielākā problēma ir pelni un izsmēķu mešana zemē, jo ir tādi, kuri neizmet izsmēķus pelnu traukā, bet met tos vienkārši uz zemes. Katram jau balkons ir privātīpašums, bet mums taču ir kopīpašums. Tā, piemēram, koridors, mājas pagalms. Mūsu mājās gan neesmu redzējusi, ka cilvēki smēķētu kāpņu telpā. Tagad jau var tikai aizrādīt, ja kādam traucē smēķētāji uz balkona. Ja pieņemtu jaunos aizliegumus, tad kaut kas vismaz mainītos,” saka mājas vecākā. Viņa uzskata, ka arī pie daudzdzīvokļu mājām vajadzētu izvietot uzrakstus, ka aizliegts smēķēt 10 metrus no ieejas. Tiesa, šādus uzrakstus Ministru kabinets ir noteicis izvietot pie valsts un pašvaldību iestādēm un kapitālsabiedrībām. SIA “Alūksnes nami” juriste Leontīne Miķelsone skaidro, ka “Alūksnes namu” daudzdzīvokļu namos ir norādes, ka kāpņu telpās nav atļauts smēķēt, taču tik un tā ir cilvēki, kuri to dara. “Pie katra cilvēka jau policists nevar stāvēt. Pie daudzdzīvokļu namiem nav arī noteikts izvietot šo zīmi – nesmēķēt 10 metrus no ieejas,” skaidro L.Miķelsone. Viņa informē, ka tagad, pirms likums tiek pieņemts, vienīgais, ko var izdarīt, ir ziņot pašvaldības policijai, kura var atbraukt un aizrādīt, taču nevienu nevar sodīt. “Būtu labi, ja šos aizliegumus pieņemtu, jo tie, kuri elpo šos dūmus, kļūst par pasīvajiem smēķētājiem. Dzīvokļa īpašniekam jāatceras, ka likumā jau tagad ir noteikts, ka savā privātīpašumā īpašnieks var darīt ko grib, bet tas nevar aizskart citu dzīvokļu īpašnieku intereses,” uzsver L.Miķelsone.

Citiem sabiedrības locekļiem nav jācieš
Alūksnes novada pašvaldības policijas priekšnieks Ardis Tomsons stāsta, ka pašvaldības policijā palaikam vēršas kāds, kuram traucē kāda smēķētāja radītie dūmi. “Ir cilvēki, kuri piezvana un paprasa, ko darīt. Ir jau cita lieta, ja kaimiņam aizrāda kaimiņš vai tomēr atbrauc policijas pārstāvis,” atzīst A.Tomsons. Viņš atbalsta jauno aizliegumu ieviešanu, bet arī atzīst, ka ar katru gadu sabiedrība kļūst saprotošāka un publiskajos pasākumos cilvēki pārtrauc smēķēt jau pēc pirmā aizrādījuma. “Ar laiku aizliegumi un normas iedzīvosies. Nevar cerēt, ka tas notiks ar pirmo dienu, bet pēc kāda laika tas notiks,” ir pārliecināts A.Tomsons, norādot, ka citiem sabiedrības locekļiem nav jācieš no tā, ka kāds izvēlas smēķēt. Viņš arī piebilst, ka tiem vecākiem, kuri smēķē bērnu klātbūtnē, nav vēlāk jābrīnās par to, ka arī viņu bērns izvēlas uzsākt smēķēt.
Jaunais likums paredzētu arī to, ka tabakas izstrādājumus varēs iegādāties tikai no 21 gada vecuma, nevis 18, kā tas bijis līdz šim. A.Tomsons uzsver, ka šāds lēmums būtu tikai atbalstāms. “Arī aizliegumu pārdot alkoholu visu diennakti daži uztvēra negatīvi. Cilvēki uzskatīja, ka tie, kuri gribēs dzert, tie jau tik un tā atradīs, kur dabūt alkoholu, taču tā nebūt nav. Tie krājumi kaut kad izsīkst, un nav tā, ka vari dabūt alkoholu visu nakti. Tas pats attiecas arī uz cigaretēm. Es uzskatu, ka alkohola un tabakas izstrādājumu pārdošanā varētu ieviest sistēmu, kāda ir dažviet ārzemēs. Kad cilvēks iegādājas kādu no šīm precēm, tad tas tiek ievadīts datu bāzē. Ievadīti tiek arī viņa personīgie dati. Tā varētu vieglāk arī izsekot, ja kāds pirktu alkoholu vai cigaretes nepilngadīgajiem. Atliktu vien identificēt konkrēto preci, kur tā iegādāta, un tā saukt pie atbildības to cilvēku, kurš šo preci iegādājies. Tur ir vajadzīga tikai valsts griba. Sabiedrība no tā tikai iegūtu,” uzskata A.Tomsons.

Soliņi parkā smēķētājiem
Lai arī utopiska ideja, “Alūksnes Ziņas” vērsās Alūksnes novada pašvaldībā ar jautājumu, vai pilsētvides iekārtojumā kādreiz varētu tik izveidotas vietas, kuras būtu paredzētas smēķētājiem, kā, piemēram, soliņi parkā specifiski smēķētājiem. Alūksnes novada domes ainavu arhitekte Līga Strode uzsver, ka pašvaldība, visticamāk, šādas vietas neveidos, jo smēķētājiem īpaši paredzētu vietu izveidošana norādītu uz to, ka dome atbalsta smēķēšanu. “Es šaubos, ka pašvaldība varētu veidot šādas vietas,” uzsver L.Strode. Viņa norāda uz Jelgavas pilsētas piemēru, kur pie centrālā pilsētas parka ir novietotas zīmes, ka parkā ir aizliegts smēķēt. “Tie cilvēki, kuriem traucē cigarešu dūmi, vismaz šajā parkā var justies brīvi no šīm smakām,” stāsta L.Strode.
Tiesības uz tīru un nepiesārņotu gaisu ir mūsu katra tiesības, un, ja Saeima pieņems likuma grozījumus galīgajā lasījumā, nesmēķētājiem būs instruments, ar kuru aizstāvēt savas un citu cilvēku tiesības, bet vai tiešām smēķētājiem paredzētu vietu izveidošana norādītu uz to, ka valsts atbalsta šo netikumu vai gluži otrādi – ka cenšas situāciju kaut kā atrisināt? Par piemēru varam ņemt daudz skaļākus gadījumus, kad ārvalstīs ir izveidotas vietas, kurās var nākt atkarīgie no narkotikām un tīrā vidē sev veikt injekcijas. Vai šāda prakse ir netikuma atbalstīšana vai arī valsts nostāja vismaz kaut kā kontrolēt attiecīgo situāciju un neignorēt cilvēkus ar kaitīgajiem ieradumiem?

Mums visiem ir jāsadzīvo
Alūksnietis Zigmārs stāsta, ka smēķēt sācis pirms 15 gadiem kompānijas pēc. “Nu jau divus mēnešus nesmēķēju. Pirms tam biju vairākas reizes mēģinājis atmest, bet neveiksmīgi. Noturējos tikai desmit dienas. Šoreiz motivācija ir arvien pieaugošās cigarešu cenas. 3 eiro par paciņu - tas ir daudz. Atmest ir grūti. Īpaši, ja blakus kāds smēķē. Kad vēl smēķēju, neviens nekad nebija aizrādījis, ka to daru. Parasti to darīju, ejot pa ielu, arī savā automašīnā un mājās pie loga. Kaimiņi neko neteica, ka traucētu. Es neatbalstu, ka neļaus smēķēt uz balkoniem. Tā tomēr ir cilvēka privāta teritorija, un tur viņš var darīt, ko vēlas. Par aizrādīšanu piekrītu daļēji - ja aizrāda, jāpārtrauc smēķēt, bet tad vajadzētu būt vietām, kur to var darīt, nesaņemot aizrādījumu. Uzskatu arī, ka gadiem nav nozīmes, kas gribēs, tāpat smēķēs un atradīs iespēju, kā iegādāties cigaretes un uzsmēķēt,” saka Zigmārs.
Toties alūksniete Santa uzskata, ka, ja kādu arī sodīs, tad tie būs parastie cilvēki. “Bet kas notiks ar daudzajiem bezpajumtniekiem te, Alūksnē? Viņi sēž, kur grib, un dūmo, man ar bērnu ir jāiet garām, bet, pat ja es viņiem aizrādītu, vai viņi pārtrauktu? Un kurš viņiem uzliks sodu? No kā tādi cilvēki maksās? Es pati, piemēram, smēķēju uz balkona, jo, kur gan citur man to darīt? Man ir bērns, ar kuru eju pastaigāties, un tad es nesmēķēju, balkons ir vieta, kur es varu droši to darīt,” uzsver Santa. Viņa pauž, ka balkoniem vajadzētu dūmu nosūcējus vai arī sākt celt mājas smēķētājiem un nesmēķētājiem. “Mums visiem ir jāsadzīvo, un arī man ir tiesības smēķēt. Kad izeju sabiedriskā vietā, es cenšos paslēpties, lai nesmēķētu tuvu cilvēkiem, bet tas man vēl vairāk pievērš uzmanību, jo citi var sākt domāt, ko tā sieviete tur stāv tajos krūmos. Lielākās pilsētās ir vairāk bāri vai kafejnīcas, kā arī zonas, kur var smēķēt, bet kur tādas ir Alūksnē? Tādas būtu jāizveido, pirms domā par ierobežojumu ieviešanu. Kāpēc smēķētājiem tikai uzliek ierobežojumus, bet nedomā par to, ka mums varētu piedāvāt pāris vietas, kur droši varam smēķēt? Varbūt likumdevēji uzskata, ka ar bargākiem likumiem cilvēki sāks domāt vai nepārstāt smēķēt pavisam, bet man negribas atmest smēķēšanu un nedarīšu to arī tad, ja tiks pieņemti lielāki ierobežojumi un sodi. Nezinu nevienu, kurš tikai šī iemesla dēļ izdomātu pārtraukt smēķēt,” saka Santa. Viņai ir gadījies, ka cilvēki pārmet par smēķēšanu, bet reiz pārmetumus par to, ka viņa smēķē uz balkona, Santa saņēmusi no kāda, kura radinieks parasti smēķē kāpņu telpā. “Man jau nav grūti paprasīt sev apkārt esošajiem, vai es drīkstu uzsmēķēt, bet vismaz uz sava balkona es varētu to darīt bez pārmetumiem. Likumus jau vienmēr var apiet, un, ja aizliegs smēķēt uz balkona, tad cilvēki sāktu smēķēt pie loga, jo logs jau nav balkons vai lodžija,” uzskata alūksniete.
Savukārt alūksniete Lāsma ir kategoriski noskaņota pret smēķētājiem. “Man ļoti nepatīk smēķētāji, un man ir nācies arī aizrādīt. Vienreiz autoostā vīrietis gados smēķēja tieši pie zīmes, bet tajā dienā gan nesaņēmos aizrādīt. Vēl ir gadījies tā, ka sēdējām ar draudzenēm uz soliņa parkā un no visiem brīvajiem soliņiem tieši uz tā, kurš mums bija vistuvāk, apsēdās kāds opis un sāka smēķēt, visi dūmi nāca tieši mums virsū. Tad gan aizrādīju un viņš pārsēdās tālāk. Vienreiz nācās aizrādīt kādā estrādes ballītē, jo meitene sāka smēķēt pašā deju plača vidū. Meitene tikai kaut ko nomurmināja un aizgāja, pēc tam draudzenēm kaut ko par mani teica, bet tas jau mani vairs netraucēja,” stāsta Lāsma. Viņai nešķiet pieņemami, ka smēķē blakus svešiem cilvēkiem. Ja likums noteiks, ka drīkst aizrādīt smēķētājiem, ja viņi traucē, tad aizrādīt varēs daudz drošāk. “Tad es zinātu, ka likums ir manā pusē un man nav jābaidās ko teikt,” pauž Lāsma. ◆

Likuma pieņemšana neatrisina problēmu
Par grozījumiem likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” trešais lasījums Saeimā noritēs 22.augustā. Tieši tad būs zināms, vai kāds no šiem aizliegumiem stāsies spēkā. Ja tā notiks, tad būs aizliegts smēķēt publiskās vietās un citu personu klātbūtnē, kuras pret to iebilst. Ja kādas mājas iedzīvotājiem būs pamatoti iebildumi, smēķēt nedrīkstēs arī uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju balkoniem vai lodžijām.
Pagājušā gada 4.jūlijā Latvijā stājās spēkā likums par aizliegumu smēķēt bērnu klātbūtnē. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 48.pants noteic bērna aizsardzību no smēķēšanas un alkoholisko dzērienu ietekmes. Pirmkārt, bērns pats nedrīkst smēķēt un lietot alkoholiskos dzērienus. Noteikts arī tas, ka bērnam ir aizliegts strādāt darbus, kas tieši saistīti ar tabakas izstrādājumu ražošanu, izmēģināšanu, glabāšanu, lietošanu, kā arī tirdzniecību vai reklāmu. Bērns ir arī aizsargājams no smēķēšanas un alkoholisko dzērienu ietekmes. Noteikts, ka bērns nedrīkst atrasties tabakas dūmu ietekmē un bērnam ir jānodrošina vide, kura ir brīva no dūmiem. Par šo noteikumu neievērošanu Administratīvo pārkāpumu kodeksa 172.pantā ir paredzēta administratīvā atbildība par fizisku vardarbību pret bērnu. Policija šādos gadījumos ir tiesīga izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 70 eiro. Ja pārkāpumu izdara atkārtoti gada laikā, tad sods var sasniegt pat 213 eiro. Ar likuma stāšanos spēkā nu arī vecākiem ir tiesības aizrādīt, ja viņu bērnu klātbūtnē kāds smēķē. Būtisks faktors ir tas, ka, ņemot vērā šo likumu, ikviena persona var arī ziņot bāriņtiesā par pārkāpumu.
Bet kā gan likums darbosies dzīvē? Likuma pieņemšana nebūt neatrisina problēmu, jo, pat ja bērna klātbūtnē kāds smēķē, tad, izsaucot policiju, šis cilvēks sen būs savu cigareti izsmēķējis un, ja vien vecākiem nebūs liecinieku, šī cilvēka vainu tik un tā nevarēs pierādīt.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Katram ir tiesības uz tīru gaisu

Kategorijas