Vai mammas luteklītis der ģimenes dzīvei?

2014. gada 18. jūlijs 00:00

Sievietes nereti sūkstās, ka grūti sadzīvē ar vīriešiem, kas ir vienīgie, jaunākie vai ļoti vēlu dzemdētie bērni ģimenē, kā arī ja puiku audzinājusi vientuļā māte. Mīlestību jaucot ar lutināšanu, zēns pieņem kā normu, ka mamma visu “pasniedz uz paplātes”, aiz viņa visu vienmēr savāc.

Patriarhāta astes
“Šī problēma pastāv ļoti daudzās pasaules valstīs, un tās veidošanos nosaka dažādi faktori,” norāda psihoterapeite Vineta Drāzniece un uzsver, ka vīrišķīgu vīrieti veido sievišķīga sieviete un otrādi. Saprast, kā formējusies sabiedrība, kādi faktori ietekmējuši dažādus procesus, arī to, kā veidojušies tā saucamie “memmesdēliņi”, palīdz atskatīšanās vēsturē. Vairākus gadsimtus sabiedrībā dominēja patriarhāts un tikai pagājušā gadsimta vidū sieviete sāka cīnīties, lai iegūtu brīvību, pašnoteikšanos. Izveidojās feminisma kustība, kas radīja būtiskas izmaiņas sabiedrībā. “Sieviete daudzviet ir izkonkurējusi vīrieti, piemēram, biznesā, politikā. Tikmēr sievišķība zaudējusi savas pozīcijas un sievietes ir savas darbības upuri,” konstatē speciāliste.
Pasaule piedzīvo karus, kuros vīrieši tiek izkauti, tautas pārdzīvo represijas. Parasti tieši sievietes ir tās, kuras turpina dzīvot, izdzīvot, salabot un veidot visu no jauna. Arī latviešu sievietes bija ar spēcīgu raksturu, stingru tvērienu, izkomandēja saimi, nereti arī vīru. Vai PSRS laikos sieviete, traktorā un fermā strādājot, varēja būt sievišķīga? Šķiet, ka izpratne par “būt sievietei” un “būt vīrietim” tika apzināti deformēta, vienlīdzināta.
“Nozīmīgi, ka skolās un bērnudārzos strādā pārsvarā sievietes. Zēni redz, ka sievietei pieder vara, kuru bieži viņa pauž dažādos veidos, lai panāktu disciplīnu. Ja nav stabila, psiholoģiski vesela ģimene, kur tēvs ir vīrietis un māte - sieviete, var izveidoties nepareizi stereotipi, attiecību modelis,” uzskata psihoterapeite.

Pārāk stipra sieviete?
Nākamais faktors – sievišķības un vīrišķības izpratne Rietumu cilvēkā. “Sievietes maigums, bezpalīdzība, mīlestība spēj vīrieti mainīt, darīt labāku, savukārt vīrietim būtiska ir vēlme aizsargāt, rūpēties, būt noderīgam. Tā ir kā saspēle, kā deja, kur divi partneri viens otru papildina. Vai vīrietim ir vieta blakus spēcīgai sievietei? Vai viņa vīrišķība šādai sievietei ir nepieciešama? Spēcīgā, patstāvīgā taču lieliski pati spēj organizēt, risināt savas dzīves situācijas un to arī demonstrē,” aizdomāties liek psihoterapeite. Reiz sarunā ar kādu klientu V. Drāzniece jautājusi, kā viņš jūtas blakus bezpalīdzīgai sievietei, vai viņu netracina fakts, ka sieviete prasa, lai viņš atrisina daudzas viņas dzīves situācijas. Uz to vīrietis atbildējis: “Tieši otrādi, es jūtos kā kings, jo varu to izdarīt. Es jūtos vajadzīgs!”
Mammas, mātes mēdz būt dažādas, dažas bērna, dēla klātbūtnē noniecina savu vīru, sakot: “Tu tak neko nevari: ne naudu nopelnīt, ne saimniecībā ko izdarīt, kas tu par vīrieti?” vai arī “Paskaties, kaimiņu Pēteris var, bet tu!?”
Vai vīrs, dzirdot šādus sievas izteicienus, jutīsies uzmundrināts, atbalstīts, savas dzīvesbiedres cienīts? Vai dēls, dzirdot šādu mātes valodu, arī neapzināti neattiecinās uz sevi, ka viņš kā vīrietis ir nevērts? Māte savā aklajā mīlestībā un rūpēs appuišo dēlu, daudz ko izdara viņa vietā, žēlo, kur tas nav nepieciešams, turklāt neļauj partnerim runāt ar dēlu “vīru valodā”. Šādi māte neļauj zēnam morāli un emocionāli pieaugt, un viņš veidojas par vīrieti, kurš partnerattiecībās būs infantils, nespējīgs uzņemties ne atbildību, ne rūpes par ģimeni.
Vēl būtisks psiholoģisks faktors: ja stiprai sievietei vīrs kā vīrietis nav labs, tad, piedzimstot dēlam, viņa tajā saskata ideālo vīrieti. Jo viņš māti mīl ar beznosacījuma mīlestību. Bet dēls, šādi augot, paliek bērna lomā visu mūžu. Ja ideālajā gadījumā šāds vīrietis ir izvēlējies un apprecējis sievieti – mammu, partnerattiecības var būt labas. Pretējā gadījumā – ne. ◆

VIEDOKLIS
VINETA DRĀZNIECE,
PSIHOTERAPEITE

Vispirms sievietei jāizvērtē, kādas attiecības ar vīriešiem viņa pati veido: kā izturas pret savu partneri, dēlu – noniecina, salīdzina, pazemo vai izturas ar cieņu, atbalstu, sapratni. Sieviete vīrieti var gan celt, gan gremdēt. Ļoti prasmīgi to dara ar vārdiem.
Sievietei būtiski ir saprast: dēls nevar būt pats svarīgākais, jo sieviete dzīvo attiecībās ar vīrieti, nevis dēlu. Dēlam būs jāaiziet no vecāku ģimenes, jāspēj izveidot savas partnerattiecības. Un to, cik tas veiksmīgi izdosies, gribam vai ne, ietekmē māte. Šķirtās ģimenēs svarīgi, lai zēniem būtu kāds cits vīrietis – paraugs, piemēram, vectēvs, krusttēvs, mātes brālis u.c. Ideāli, ja ar šo vīrieti var satikties, komunicēt par “vīriešu lietām”.
Nereti mātes attieksme pret dēlu ir citādāka nekā pret meitu: meita pati tiks galā ar visu, bet dēla vietā daudz ko izdarīšu. Mīļās māmiņas, ļaujiet saviem dēliem pašiem iegūt pieredzi un pārliecināties, ka viņi veiksmīgi spēj atrisināt savas situācijas! Iesaistieties tikai tad, kad tiešām nepieciešama palīdzība!
Ļaujiet dēlam sev palīdzēt! Biežāk lūdziet viņam palīdzību nest smagākus priekšmetus, lūdziet padomu jautājumos, kur viņš ir zinošs! Tādējādi jūs palīdzēsit viņam iegūt pašapziņu, veidot pozitīvu pašvērtējumu. Biežāk uzslavējiet un pasakiet paldies dēliem, jo vīriešus mēs varam motivēt ar labiem vārdiem, nevis nopēlumiem, pārmetumiem, salīdzināšanu! ◆

PIEREDZE

To pamanīju tūlīt pēc kāzām, kad sākām dzīvot kopā – Aldis bieži atstāja uz grīdas nosviestas drēbes, “aizmirsa” pēc ēšanas nolikt izlietnē traukus, kategoriski atteicās noskalot pat kafijas krūzīti, izlikās nezinot, kurā plauktā atrodas viņa veļa, zeķes. Lika noprast, lūdza, pieprasīja, lai pasniedzu, izdaru viņa vietā. Kad atteicos pildīt apteksnes, mājkalpotājas lomu, izcēlās ķīviņi. Ilgi nevarēju saprast, kāpēc mīļotais tā rīkojas, par viņa jūtām pret mani it kā nešaubījos. Vienubrīd prātā pazibēja doma, ka viņš grib mani pakļaut un pazemot, jo viņa draugs reiz citēja Nīči: “Ejot pie sievietes, ņem līdzi pātagu!” Maniem vecākiem bija cita konstitūcija. Tēvs gan ēst labprāt gatavoja, gan traukus mazgāja. Neatceros, ka mamma būtu gludinājusi tēta kreklus un bikses. Nolēmu nopietni aprunāties ar vīramāti, neiztika bez asumiem. Vārdu pārmaiņas laikā atklājās, ka “vīrene” šo piespiedu brīvprātīgo pakalpošanu uzskata par dabīgu un pašsaprotamu. Sak, sievai sievas vieta, vai tad tev grūti? Vīra tēvs ģimeni bija pametis, un ar vienīgā bērna audzināšanu nodarbojās tikai mamma.
Mana un Alda vēlēšanās būt kopā izrādījās stiprāka par egoismu. Pēc abu bērnu piedzimšanas vīra attieksme pamazām mainījās. No puisīša mammas luteklīša viņš lēnām pārtop par cilvēku, kas spēj rūpēties ne tikai par sevi. ◆
Gita (38 gadi)

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vai mammas luteklītis der ģimenes dzīvei?

Kategorijas