Jūlija ogu karaliene – avene

2014. gada 25. jūlijs 00:00

“Tas ir mans pedagoga vaļasprieks!” - tā par ogu audzēšanu Alsviķu pagasta bioloģiskajā zemnieku saimniecībā “Vējiņi” smaidot saka saimniece Antra Paegle. Šobrīd “Vējiņos” darba netrūkst visai ģimenei, jo jāsteidz vākt aveņu raža, kas šogad padevusies īpaši laba.
Antra ar ģimeni turpina saimniekošanu vecāku saimniecībā 12 hektāru platībā, kas, kā atzīst Antra, savulaik bijusi pedagoga, ģeologa Jāņa Grestes vasaras māja. Antras mamma Ārija Spruģe savulaik kopā ar Gunitu Virku no Veclaicenes “Mauriņiem” bija pirmās, kas toreizējā Alūksnes rajonā uzdrošinājās sākt saimniekot bioloģiski. Šobrīd “Vējiņos” avenes iestādītas pushektāra platībā, upenes – 1,2 hektāru platībā. Ir arī ābeļdārzs trīs hektāru platībā, kur ražu vāks jau trešo gadu, bet kopējā platība ar augļukokiem ir pieci hektāri. Ābolus “Vējiņi” realizē caur skolām Lejasciemā, piegādājot tos kopgaldam, jo Alūksnes novada skolas piedāvājumam nav atsaukušās.
“Pirmās sākām audzēt upenes. Vairumā mums ir šķirnes ‘Zagadka’ un ‘Titania’. Upenes mēslojam tikai ar zaļo masu, ko iegūst, nopļaujot un sasmalcinot zāli. Upenēm šis nav ražas gads – acīmredzot tām skādējis kailsals. Ogas ir mazas, to nav daudz. Iepriekšējos gados mums upenēm bija ļoti lielas ogas – kā ķirši! Audzējam arī zemenes, bet no šīm ogām atteikšos, jo bioloģiski tās nevar izaudzēt viegli uzglabājamas un transportējamas. Avenājus iestādījām 2007.gadā. Pirmie gadi bija pa tukšo, jo tad avenes neražo, ražu lasām dažus gadus. Šogad aveņu raža ir ļoti laba. Šīs vasaras lietus avenēm ir nācis par labu. Trīs nedēļu laikā jau esam nolasījuši nepilnu pustonnu aveņu, bet būs vēl. Bioloģiskajās saimniecībās ir noteikts, ka no hektāra jādabū tonna ražas. Mums no pushektāra ir pustonna - iekļaujamies!” stāsta A.Paegle.
“Vējiņos” avenes mēslo tikai caur lapām ar bioloģisko mēslojumu no uzņēmuma “Fertibalt”, kas to ieved no Vācijas. Tas ir pulverveida mēslojums, kas jāšķaida. “Šogad avenes mēslojām intensīvi un rezultāts neizpalika. Līdzko avenes ir veselīgas un leknas, tajās metas maz tārpu – ogas ir skaistas, lielas. Bez mēslojuma nevar dabūt labu ogu. Par savām esam atzinuši aveņu šķirnes ‘Sputņica’, ‘Polka’, ‘Oktavia’. Mums vislabāk patīk ‘Sputņica’, kas ražot sāk agri un ogas ir saldas, bet šai šķirnei Latvijā stādus vairs nevar iegādāties. Šobrīd vispār aveņu stādi maksā ļoti dārgi – kad mēs sākām, tā nebija, tādēļ tagad stādījumus paplašināsim, izmantojot tikai savus stādus,” saka A.Paegle.
Ogu raža tiek novākta saviem spēkiem, iesaistot ģimeni un radiniekus. “Vējiņi” jau daudzus gadus sadarbojas ar Gundegu Sauškinu, uz SIA “Lienama Alūksne” vedot upenes un avenes. “Tur tās pārstrādā sīrupā un sulā pēc mūsu receptes, pudelēm uzlīmē “Vējiņu” etiķeti un tad paši tirgojam. Dēla draudzene mācās par pārtikas tehnologu un kopā ar pasniedzējiem izstrādāja receptūru. Lai izveidotu savu ogu pārstrādes telpu, izmaksas ir pārāk lielas, naturālo saimniecību projektā ceram pēc diviem gadiem iegādāties savu sulu spiedi,” atzīst A.Paegle.
Avenes tirgo Alūksnes tirgū un ved arī uz bioloģiskās pārtikas veikalu “Zaļā govs”, kas ir lielākais dabīgo produktu veikals Rīgā. “Vējiņiem” pirms trim gadiem izstrādāts arī savs produkcijas zīmols – to veidojis dizainers no Rīgas atbilstoši katram produkcijas veidam. Aveņu un upeņu sīrups ir “Vējiņu” ziemas prece, ar ko brauc uz zaļajiem tirdziņiem. Saimniecībā ir arī sertificēta ogu māja. Tajā ogas pako dažāda izmēra – sākot no 250 gramiem līdz kilogramam - kastītēs, uz kā uzlīmē savu emblēmu, kā arī simbolu, ka tā ir bioloģiski audzēta produkcija. A.Paegle uzsver, ka Rīgā trūkst bioloģiski audzētas pārtikas, pieprasījums pēc “Vējiņu” avenēm ir liels. “Šovasar bija brīdis, kad katru otro dienu uz Rīgu vedām avenes!” saka A.Paegle.
Šovasar “Vējiņus” apmeklēja zemnieki pieredzes apmaiņas braucienā, ko organizēja Lauku konsultāciju un izglītības centrs no Kārsavas. A.Paegle semināra laikā dalījās pieredzē, izrādīja saimniecību, piedāvāja degustēt produkciju. “Tas man ļoti patika, jo man vispār dzīvē patīk dinamika, nemitīgi meklēt ko jaunu, lai būtu interesanti man pašai. Dalījāmies ar savām zināšanām, jo uzskatu, ka bioloģiskajiem zemniekiem Latvijā ir jāsaņemas, viņiem vajag atspērienu, jo šobrīd tieši bioloģiskajiem zemniekiem klājas visgrūtāk, ir daudz prasību, kas jāizpilda,” saka A.Paegle.
A.Paegle kopš 2003.gada strādā par angļu valodas skolotāju Lejasciema vidusskolā. Viņa atzīst – dzīvē bijuši visādi darba piedāvājumi, savulaik pati izbaudījusi arī jaunā zemnieka grūto darbu ārvalstīs, strādājot pie saimniekiem, un atzīst, ka viņas īstā vieta ir “Vējiņos”. “Ja varētu strādāt par pašizmaksu un gūt vēl nelielu peļņu, es ar ogu biznesu vien nodarboties – man tas patiesi patīk! Mūsu ģimenes bizness top lēni, jo ieguldām tikai savus līdzekļus, kredītus ņemt neuzdrošināmies. Nekad nevar paredzēt, kāda būs raža, tādēļ ņemt kredītu ir riskanti,” viņa saka un atzīst, ka daudz ieceru ir arī nākotnei, bet par tām – citreiz! ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Jūlija ogu karaliene – avene

Kategorijas