Prioritāte – sortimenta daudzveidība

2014. gada 25. jūlijs 00:00

Jaunalūksnes pagasta piemājas saimniecībā “Tereški 9” saimnieko Briltu ģimene, plašā sortimentā audzējot dažādus dārzeņus, zemenes, arī puķes un zaļumus. Ir grūti pārdot lielu apjomu produkcijas, tādēļ “Tereški 9” nemitīgi domā par dažādību un sortimenta daudzveidību.
Jaunalūksnes pagasta “Tereškos 9” Brilti saimnieko jau vairāk nekā desmit gadus. Šobrīd lielākie darba darītāji ir tētis Ilmārs, mamma Vita, Edgars, brālis Gatis un māsa Linda. Lai audzētu dārzeņus, tiek apsaimniekotas zemes platības ne tikai Jaunalūksnē, bet arī Malienā. Ikdienā ģimene dzīvo Alūksnē, bet katru dienu brauc strādāt uz laukiem. Kad dēls Edgars (21) pēc gada absolvēs augstskolu, vecāki saimniecību nodos viņam. Edgaram patīk dzīvot Alūksnē un saimniekot Jaunalūksnē, jo šeit ir mierīgāka dzīve nekā lielpilsētās. “Ja ir darbs, tad nav vajadzības nekur bēgt projām. Tiem, kas vēlas, tepat pietiek darba un iespēju,” viņš saka.

Patīk tiešā tirdzniecība
Šogad saimniecībā iestādīti četri hektāri kartupeļu, hektārs kāpostu, aug arī bietes, burkāni, sīpoli, zirņi, zemenes pushektāra platībā, kāpostu stādi. Puķes ir mammas pārziņā, šogad pirmo reizi tirdzniecībā sākuši piedāvāt arī grieztos ziedus, jo līdz šim tirgoti tikai stādi. Pavasarī piedāvā dažādus zaļumus, redīsus. Saimniecībā izaudzēto pārdod tiešajā tirdzniecībā Alūksnē – tirgū, pie lielveikala “Maxima” Pils ielā, brauc uz Zaļajiem tirdziņiem Gulbenē un Balvos, bet lielāko daļu dārzeņu piegādā novada izglītības iestādēm, pansionātam, slimnīcai, piedaloties izsludinātajos iepirkumos.
“No kartupeļu šķirnēm galvenokārt audzējam ‘Vinetu’, ir arī agrās šķirnes ‘Ariella’ un ‘Solists’, kam jau vairākas nedēļas rokam jauno ražu un pārdodam tirgū. Ņemot vērā Alūksnes novada ģeogrāfisko novietojumu, uzskatu, ka piemērotākā ir tiešā tirdzniecība,” saka jaunais saimnieks.
“Terešku 9” produkciju slavē pircēji arī ārpus novada robežām, īpaši skābētos kāpostus. Edgars atklāj - ziemā veic kāpostu pārstrādi un gatavo skābētus kāpostus, izmantojot tikai sāli, ķimenes un rīvētus burkānus. “Varbūt tik iecienīti tie ir tādēļ, ka pārdodam svaigi skābētus kāpostus – pirms nedēļas ieskābējam un uzreiz pārdodam,” saka E.Brilts.

Veic pētījumu par zemenēm
Edgars pats vairāk pievērsies zemenēm, ko sācis audzēt pērn. Viņš šobrīd studē Latvijas Lauksaimniecības universitātē, lai kļūtu par agronomu – dārzkopi. “Caur Vītola fondu saņemu Jevgenija un Olgas Petričeku piemiņas stipendiju. Tas ir liels atbalsts, kas jānopelna ar labām sekmēm,” viņš saka. Bakalaura darba gaitā Edgars jau tagad veic pētījumu par zemeņu audzēšanu. “Zemenes esmu iestādījis uz baltās plēves, uz melnās plēves, agrotīkla, ģeotekstila un bez mulčas. No katra audzēšanas veida zemenes tika atsevišķi nolasītas, nosvērtas, izskaitīts ogu daudzums. Pērn bija karsta vasara, tādēļ labākā raža bija uz baltās plēves un ģeotekstila. Izmantojot dažādus materiālus, var ietekmēt ražas sākšanos, piemēram, uz melnās plēves vienmēr nogatavojas pirmās ogas,” novērojis E.Brilts.

Divu vienādu ražas gadu nav
Zemenes Edgars sasaldēja un veda uz Jelgavu, kur universitātes laboratorijā pats veica ogu struktūras pētījumus, nosakot C vitamīna un cukuru daudzumu, kā arī organiskās skābes. Šie dati vēl jāapkopo. “Audzēju šķirnes ‘Polka’, kam ir tumši sarkanas, saldas ogas, ‘Sonata’ un ‘Rumba’, kas Latvijā ir salīdzinoši jauna šķirne un manā dārzā aug gadu. No katras šķirnes iestādīju 20 stādus, bet kopumā to ir daudz vairāk. Ziemā ‘Rumba’ diezgan stipri apsala, bet pavasarī stādi atdzīvojās. Šogad zemeņu raža nebija laba lietainā laika dēļ – daudz ogu sapuva jau uz lauka, savukārt pērn daudz zemeņu izdega saulē. Visu laiku ir jāmācās pašam līdzi, jo ražas ziņā divu vienādu gadu nav,” secina E.Brilts. “Tereški 9” zemenes audzē uz lauka. Tām ir ierīkota pilienveida laistīšanas sistēma, ko pērn aktīvi lietoja, bet šogad – ne reizi.

Ir Jauno zemnieku klubā
Saimniecībā galvenokārt iztiek ar pašu nopelnītajiem līdzekļiem, vienīgi pirms vairākiem gadiem ar Eiropas fondu atbalstu iegādāts traktors. “Visu laiku sekoju informācijai, kāds atbalsts būs paredzēts jaunajiem lauksaimniekiem, lai piesaistītu Eiropas finansējumu. Saņemam arī platībmaksājumus, kas ir neliels atspaids saimniecības darbam,” stāsta E.Brilts.
Viņš aktīvi iesaistās arī Latvijas Jauno zemnieku kluba norisēs. “Klubs ir arī kā saikne starp jaunajiem lauksaimniekiem un valsts politiķiem informācijas apmaiņā, problēmu aktualizācijā. Esmu piedalījies kluba rīkotajos pieredzes apmaiņas braucienos uz dažādām saimniecībām. Ir doma šogad augustā braukt pieredzes apmaiņā uz Austriju kopā ar mazpulkiem un Jauno zemnieku klubu.” ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Prioritāte – sortimenta daudzveidība

Kategorijas