Dara tā, kā sirds saka priekšā

2014. gada 25. jūlijs 00:00

678

Kristīne Baltaisbrence no Apes pagasta ir trīs meitu māmiņa un atzīst, ka lielāku laimi grūti vēlēties. Visas meitas dzimušas martā un ir Jāņu jeb paparžu laika bērniņi. Šobrīd Kristīne dzīvo mājās un auklē jaunāko meitiņu Leldi, kurai vēl ir tikai četri mēneši.

Dokuments nav svarīgākais
Kristīne Baltaisbrence un Edgars Kranāts iepazinās pirms desmit gadiem Alūksnē, apmeklējot kursus darba meklētājiem “Bistro – servisa darbinieks”. “Tur arī saskatījāmies... Abiem patīk jokot – labi sapratām viens otra jokus, ātri vien radās dziļākas simpātijas. Edgars nāk no Apes, es – no Kolberģa. Esam domājuši par precēšanos, bet no otras puses – vai tad dokuments ir svarīgākais? Tāpat ir labi – tas papīrs neko nemainīs. Tāpat katram ir savi pienākumi, ko zinām un izdarām, vienmēr visu pārrunājam, kas kuram paredzēts, lai otrs var saplānot savu dienu. Protams, arī mūsu dzīvē bijuši labi un ne tik labi brīži, bet viss ir pārdzīvots,” saka K.Baltaisbrence.
Kopdzīvi abi uzsāka Apes pagasta “Upītēs”, kur dzīvo joprojām – nelielā mājiņā Vidzemes šosejas malā, ko viņiem atvēlēja Edgara radiniece. “Sākumā nevarēju pierast, jo troksnis no šosejas ir liels, bet nu jau esmu pieradusi.” Kristīne atzīst – dzīvojot mājās, darba nekad netrūkst. “Ir savs dārziņš, kas jāaprūpē. Arī meitām ierādām dažādus darbus, lai zina. Meitas ir čaklas – jau palīdz dārzu ravēt, traukus nomazgāt. Meitas ir arī paklausīgas – ja reizēm sadara blēņas, tētis pasaka kādu stingrāku vārdu, jo man kā mammai ir mīksta sirds,” smaidot saka Kristīne.

Marts – dzimšanas dienu mēnesis
Vecākajai meitai Natālijai ir 8 gadi, un rudenī viņa turpinās mācības Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas 2.klasē. Laurai ir 6 gadi, un viņa apmeklē Apes pirmsskolas izglītības iestādi “Vāverīte”. Visjaunākā ģimenes locekle ir mazā Lelde, kurai ir tikai 4 mēneši, toties ir ļoti omulīga. “Laurai vienmēr visu vajag zināt – ja ģimenē kāds runā ko tādu, ko viņa nezina, tad var staigāt līdzi kaut visu dienu, līdz uzzina! Noslēpumus no viņas grūti turēt. Natālija ir prātīgāka – īpaši, kopš sāka mācīties skolā. Arī mazā Lelde jau prot savu pieprasīt un reizēm ir cimperlīga. Protams, gribējās arī dēlu, bet – nekas, jo vissvarīgākais ir, lai bērni veseli,” stāstot par savām atvasēm, atzīst K.Baltaisbrence. Visas viņas meitas ir dzimušas martā, tikai katra savā gadā. Bet Laurai un Leldei dzimšanas diena ir vienā datumā – abām 4.martā! Arī pašai Kristīnei dzimšanas diena ir martā, tādēļ marts ģimenē ir dzimšanas dienu mēnesis.
Natālija apmeklē mūzikas skolu Apē, sagatavošanas grupā apgūstot klavierspēli, un sporta pulciņu. Agrāk lielākās meitas mamma vadāja uz sporta dejām, bet šobrīd to izdarīt ir apgrūtinoši. Meitenēm patīk sportot – piemēram, pērn ģimene piedalījās velomaratonā Apē “Vaidavas kausa” laikā, kur gan Laura, gan Natālija savās vecuma grupās izcīnīja 1.vietu. Ziemās ģimene labprāt vēro rallija “Sarma” sacensības, vasarās patīk motokross.

Abi strādā Igaunijā
Pirms trešās meitiņas piedzimšanas Kristīne strādāja kokapstrādes uzņēmumā Igaunijā, kur izgatavo logu un durvju rāmjus. Arī Edgars tur strādā, bet šobrīd ar Nodarbinātības valsts aģentūras Alūksnes filiāles starpniecību atradis darbu netālu no mājām, kur šovasar notiek ceļa remonts. Kristīne atzīst – Apē ir maz darba iespēju. “Es kādu laiku strādāju veikalā “top!” Apē, Edgars – gaterī Apē. Esam strādājuši arī purvā Gaujienā. Ja būtu iespēja, labprāt strādātu tepat Apē – Igaunijā jau strādā mūsu paziņas no Apes, tādēļ arī mēs braucām tur meklēt darbu. Nu jau tur strādā ļoti daudz Apes cilvēku. Esmu strādājusi arī Alūksnē, bet ir grūti izbraukāt uz maiņu darbu, turklāt bērni vēl mazi,” stāsta Kristīne. Viņa atzīst – tas, ka abi ar dzīvesbiedru strādā vienā darbavietā, netraucē savstarpējām attiecībām. “Zinām, ko no otra varam sagaidīt, tādēļ mums pat ir vieglāk sastrādāties. Gribētos strādāt labāk atalgotu darbu, lai ir iespēja vairāk nopelnīt, bet no otras puses – labi, ka vispār darbs ir.”

Jādomā par tiem, kas palikuši
Jautāta par valsts atbalstu ģimenēm ar bērniem, Kristīne secina – Latvijas valstij vajadzētu vairāk gādāt par jaunajām ģimenēm un darba vietām vecākiem.
“Valsts attieksme pret ģimenēm ar bērniem Latvijā varēja būt atbildīgāka. Par bērnu mēnesī valsts maksā 11 eiro pabalstu – par šādu naudu tikpat kā neko nevar nopirkt. Piemēram, Igaunijā māmiņa ar mazu bērnu bez raizēm var dzīvot mājās, līdz bērns sasniedz 3 gadu vecumu, arī pabalsti ir lielāki. Latvijā mājās ar bērnu var dzīvot līdz 1,5 gadiem, bet tad bērniņš vēl ir ļoti mazs. Darba vietu trūkst. Varbūt kādam šķiet, ka par jaunu darba vietu radīšanu vairs nav jādomā, jo tāpat liela daļa iedzīvotāju izbraukusi uz ārvalstīm. Es tam nepiekrītu – šeit arī vēl ir cilvēki, kuri grib dzīvot tepat un strādāt!” saka K.Baltaisbrence. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Dara tā, kā sirds saka priekšā

Kategorijas