Vai ekonomiskā krīze valstī tiešām beigusies?

2014. gada 25. jūlijs 00:00

555

Valstī “uz papīra” un dažādu socioloģisko aptauju dati liecina, ka it kā dzīvojam labāk un ekonomiskās krīzes laiks ir pārvarēts. Ikdienā runājoties ar iedzīvotājiem, gan rodas pavisam cits priekšstats – to apliecina arī “Alūksnes Ziņu” veiktā aptauja laikraksta interneta portālā “alūksniešiem.lv”. Tur iedzīvotājiem jautājām, vai jūsu ģimenē ir beigusies ekonomiskā krīze? Gandrīz visi respondenti atbild, ka nav beigusies, jo ģimenē ienākumi samazinājušies, cenas precēm un pakalpojumiem palielinājušās un ka valstī kopumā iedzīvotājiem krīze vēl joprojām diemžēl nav beigusies.
Arī Alūksnes un Apes novadu pašvaldību sociālajos dienestos atzīst, ka pabalstu saņēmēju kopskaits ir diezgan liels, turklāt daudziem trūcīgums kļuvis vēl lielāks. Vienīgi bezdarbnieku skaits abos novados ir samazinājies. Arī Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš atzīst – senioru dzīves līmenis pasliktinās.

Bezdarbnieku paliek mazāk
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Alūksnes filiāles vadītāja Virgīnija Veļķere atzīst – šobrīd Alūksnes un Apes novados vērojams bezdarbnieku skaita samazinājums, ko var skaidrot gan ar dažādu sezonas darbu iespējām vasarā, gan ar to, ka daudzi bezdarbnieki tomēr esot atraduši pastāvīgu darbu gan tepat mūsu novados, gan citviet Latvijā. “Alūksnes un Apes novados uz 14.jūliju kopējais bezdarba līmenis bija 11 procenti. Protams, tas ir augstāks nekā valstī vidējais, kas uz 14.jūliju bija 8,8 procenti,” saka V.Veļķere.
NVA Alūksnes filiālē uz 14.jūliju bija reģistrēti 1429 bezdarbnieki – no tiem 49,5 procenti ir ilgstošie bezdarbnieki. “Grūti prognozēt, kā būs rudenī un ziemā, kad sezonas darbi būs beigušies un iedzīvotājiem vairāk līdzekļu atkal vajadzēs komunālajiem maksājumiem. Savukārt ilgstošo bezdarbnieku iekārtošanās darbā ir bijusi aktuāla problēma vienmēr un būs arī turpmāk, jo viņiem ir savs dzīvesveids,” saka V.Veļķere. Viņa atzīst, ka Alūksnes un Apes novados 13 bezdarbnieki atraduši darbu ārpus savas dzīvesvietas, iesaistoties reģionālās mobilitātes pasākumā. Tā ir iespēja pirmos četrus mēnešus saņemt finansiālu palīdzību transporta un dzīvesvietas risināšanas jautājumiem. Ne visi to var izmantot, ņemot vērā saistības ar esošo dzīvesvietu, ģimeni. Šis atbalsts nepienākas tiem, kas darba gaitas uzsāk Rīgā. “Vērtējot kopumā un salīdzinot ar laiku, kad valstī bija ekonomiskā krīze, tad šobrīd situācija ir uzlabojusies, jo – tie, kuri vēlas, strādāt var. Varbūt sākotnēji atrastais darbs nav tāds, kā vēlētos, bet darbs ir,” saka V.Veļķere.

Trūcīgums ir lielāks
Alūksnes novada Sociālajā dienestā atzīst – trūcīgo iedzīvotāju skaits ir samazinājies, bet trūcīgums palielinājies. Pieprasītākie pabalsti ir pabalsts garantētā minimālā ienākuma (GMI) nodrošināšanai, mājokļa pabalsts un pabalsts ēdināšanai bērnam izglītības iestādē. Alūksnes novadā šobrīd GMI pabalsta apmērs ir 49,80 eiro, bet vidēji vienai personai, piemēram, šogad jūnijā izmaksāti 36 eiro GMI, jo personām ir arī citi ienākumi, piemēram, ģimenes valsts pabalsts. Lai Alūksnes novada iedzīvotājam piešķirtu trūcīgas personas statusu, viņa ienākumiem uz vienu ģimenes locekli jābūt ne vairāk kā 128,06 eiro.
Alūksnes novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece Vija Vārtukapteine norāda – analizējot datus šā gada pirmajā pusgadā un minētajā laika periodā pērn, secināms, ka Alūksnes novadā dažādos pašvaldības sociālajos pabalstos izmaksāta par aptuveni 5 procentiem mazāka naudas summa (184 342 eiro šā gada pirmajā pusgadā un 193 179 eiro pērn pirmajā pusgadā), bet personu skaits, kam pirmā pusgada laikā kaut vienu reizi izmaksāts pabalsts, ir samazinājies par 15 procentiem. Tas nozīmē to, ka saņēmēju skaits varbūt arī ir mazāks, bet viņu trūcīgums ir lielāks: pašu ienākumi viņiem ir ļoti niecīgi vai to nav vispār.
“Vasarā arī Sociālajā dienestā klientu skaits samazinās, jo cilvēkiem ir iespēja veikt sezonas darbus. Trūcīgo skaits ir samazinājies par 14 procentiem (pērn pirmajā pusgadā trūcīgas bija 1674 personas, šogad pirmajā pusgadā – 1443). Gan pērn pirmajā pusgadā, gan šogad visbiežāk iedzīvotājiem izmaksāts GMI pabalsts, tomēr arī šeit saņēmēju skaits samazinājies par 22 procentiem. Viens no pieprasītākajiem pabalstiem ir dzīvokļa pabalsts – šā pabalsta saņēmēju skaits gan praktiski nav mainījies: 539 personas pērn un 533 personas šogad,” stāsta V.Vārtukapteine.

30 procenti trūcīgo – bērni
Pabalstu maksā, lai cilvēks varētu nodrošināt savas pamatvajadzības. Ja novadā samazinās bezdarbnieku skaits, tad samazinās arī pabalstu saņēmēju skaits, jo viens no kritērijiem, lai saņemtu pašvaldības sociālo pabalstu, ir - personai jābūt reģistrētai kā bezdarbniekam NVA.
“Pabalstu apjoms nav tik krasi samazinājies, jo cilvēki tiek informēti par šīm iespējām, pabalstus var saņemt visas trūcīgās personas. Varbūt atbilstoši kritērijiem kāda persona nevar saņemt GMI pabalstu, toties, iespējams, var saņemt kādu citu pabalstu, jo kopumā Alūksnes novada Sociālais dienests iedzīvotājiem izmaksā 10 veidu pabalstus,” viņa saka.
Šogad jūnijā Alūksnes novada Sociālā dienesta uzskaitē bija 955 trūcīgas personas jeb 5,2 procenti no novada iedzīvotāju skaita. Starp viņiem 30 procenti bija bērni (292 bērni), 50 procenti – pilngadīgas un darbspējīgas personas, no kurām nestrādājošas ir 42 procenti, 11 procenti – pilngadīgas personas ar invaliditāti, 9 procenti – pensijas vecuma cilvēki ar zemām pensijām. V.Vārtukapteine norāda, ka Alūksnes pilsētā un pagastos trūcīgo skaits ir proporcionāls iedzīvotāju skaitam. Kritēriji, lai saņemtu GMI un trūcīgas personas statusu, ir dažādi – noteicošais nav tikai ienākumu līmenis. Personai nedrīkst būt naudas līdzekļu uzkrājumi, nevar būt noslēgti uztura līgumi, personai jābūt reģistrētai NVA kā bezdarbniekam, šīm personām var piederēt viena automašīna, kas šodien ir dzīves nepieciešamība, un zeme, kuras kopējā kadastrālā vērtība nepārsniedz 4270 eiro.

Nav līdzdarbības - nav
pabalsta
V.Vārtukapteine uzsver, ka likums nosaka arī klientu atbildību, tādēļ Sociālais dienests vienojas ar klientu par līdzdarbības pasākumiem. Ja to neizdara, pabalsta izmaksu pārtrauc, piemēram, jūnijā tādi bija trīs gadījumi. “Personām, kuras ilgstoši nevar iekļauties darba tirgū, kurām ir problēmas ar atkarībām, palīdzam risināt sociālās problēmas. Ja cilvēks pats neko negrib savā labā darīt, pabalsta izmaksu pārtraucam. Ja cilvēks ir motivēts, viņš ilgstoši nedzīvos tikai no pabalstiem. Manuprāt, ar summu, ko persona saņem pabalstos, ilgstoši izdzīvot nevar, bet daži ir pielāgojušies – iespējams, viņiem ir ļoti mazas prasības, bet tā vairāk ir eksistēšana, nevis dzīvošana,” saka V.Vārtukapteine.
Alūksnes novada Sociālajā dienestā ir pieejams pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai. Šajos gadījumos klientam sastāda individuālu sociālās rehabilitācijas plānu. Pabalstu var saņemt saskaņā ar šo plānu, ja, piemēram, cilvēkam kādas konkrētas sociālās problēmas atrisināšanai nepieciešami līdzekļi - lai nokļūtu uz veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas vietu, nodrošinātu nepieciešamo bērnu aprūpei vai kam citam. “Visbiežāk darbu ir grūtības atrast pirmspensijas vecuma cilvēkiem, personām ar veselības problēmām, bet kurām nav piešķirta invaliditāte. Ir personas, kuras nevar veikt fizisku darbu, jo viņām ir veselības problēmas – piemēram, ilgstoši sāp mugura. Starp iemesliem minams arī izglītības trūkums un tas, ka nav iegūta profesija. Ilgstošajiem bezdarbniekiem nereti ir zems pašvērtējums, nedrošība – viņi dažreiz pat vairs necenšas atrast darbu, jo daudzas reizes ir atraidīti un vīlušies. Jāņem vērā, ka visās Eiropas valstīs ir bezdarbs, ir konkurence darba tirgū un nekad vairs nebūs, kā padomju laikā, kad visiem bija darbs. Tāpēc ir pašvaldība un Sociālais dienests, lai palīdzētu tiem, kuri netiek galā saviem spēkiem.” V.Vārtukapteine rosina ikvienu novada iedzīvotāju, kam ir kāda sociāla problēma, doties uz konsultāciju Sociālajā dienestā, jo nepieciešamības gadījumā ir iespējams saņemt gan psihologa palīdzību, gan dienesta darbinieki palīdz, piemēram, nokārtot dokumentus valsts apmaksātās juridiskās palīdzības saņemšanai, kā arī sniedz informāciju par sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtību.

Trūcīgo skaits nav mazāks
Apes novada Sociālā dienesta vadītāja Maija Kārkliņa atzīst – novadā cilvēku skaits, kam nepieciešama pašvaldības sniegtā sociālā palīdzība, nav samazinājies. Arī Apes novadā, lai iedzīvotājam piešķirtu trūcīgas personas statusu, ienākumiem jābūt zemākiem par 128,06 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli. “Pērn Apes novadā pirmajā pusgadā uzskaitē reģistrētas kā trūcīgas 276 personas, šogad jau 336 cilvēkiem noteikts trūcīgas personas statuss. Savukārt pabalstu izmaksas attiecībā pret pagājušo gadu ir samazinājušās. Pērn pirmajā pusgadā pabalstos izmaksāts 23 244 eiro, bet šā gada pirmajā pusē 17 817 eiro. Sarukušas garantētā iztikas minimuma pabalsta izmaksas: 2013.gada pirmajā pusgadā izmaksāts 10 691 eiro, bet 2014.gadā - 7566 eiro, bet citās pozīcijās izmaksas palielinājušās. Tomēr pabalstu izmaksu samazinājumu nevar pilnībā saistīt ar sociālekonomiskās situācijas uzlabošanos valstī, novadā. Šis gads nav tik bagāts ar meža veltēm, un daudziem mūsu klientiem sagādās raizes gan bērnu sagatavošana skolai, gan lielāku pirkumu veikšana (mēbeles, remonti), kurināmā sagāde. Daudzi, čakli rosoties pa mežu, sakrāja naudiņu nepieciešamajam un arī vasaras periodos uzrādīja kā ienākumus, netērējot pabalstiem paredzētos pašvaldības līdzekļus,” stāsta M.Kārkliņa.
Apes novada Sociālais dienests izmaksā likumā noteiktos pamatpabalstus: GMI pabalstu, mājokļa pabalstu, pabalstu ārkārtas situācijā, pabalstu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, sasniedzot pilngadību, un pašvaldības noteiktu pabalstu bērnu ēdināšanai. Visi no tiem ir pieprasīti un iedzīvotājiem ļoti vajadzīgi. Pērn ieviests pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā, ko izmaksā visām novada ģimenēm. “Pašvaldības sociālā palīdzība pārsvarā nepieciešama ģimenēm ar bērniem un personām darbspējas vecumā, kuras dzīvo vienas un ir bezdarbnieki. Bezdarbs nav tikai saistāms ar darbavietu trūkumu, bet dažam labam arī ar nekontrolētu alkohola lietošanu. Pagastos Sociālā dienesta klientu ir mazāk nekā Apes pilsētā. Piemēram, Gaujienā iedzīvotājiem ir vairāk darbavietu un attīstīta lauksaimniecība, vairāk iespēju pašiem izaudzēt dārzeņus, ogas ne tikai savām vajadzībām, bet arī pārdošanai,” saka M.Kārkliņa. ◆

Pensionāru dzīves līmenis pazeminās

Otrdien ar Alūksnes un Apes novadu senioriem Alūksnē tikās Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētājs Andris Siliņš. Viņš atzina – pensionāri tik drīz labāk nedzīvos, jo no Latvijas darbā uz ārvalstīm ir aizbraukusi trešdaļa darbspējīgo iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka trešdaļa Latvijas strādājošo vairs neiesaistās ne valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā, ne pensiju sistēmā. Tas nozīmē arī to, ka pensionāriem par trešdaļu sarukušas iespējas saņemt lielāku pensiju kā līdz šim.
“Līdz ar to Latvijā samazinās preču un pakalpojumu patēriņš, bērnu skaits un pēc neoficiālām ziņām ir izskanējis, ka valstī nākamgad būs jāslēdz aptuveni 170 skolas un no darba jāatbrīvo apmēram 7000 pedagogu... Diemžēl kopumā Latvijā senioru dzīves līmenis pazeminās. Visnabadzīgākie ir pensionāri, kuri pensionējās līdz 1996.gadam,” sacīja A.Siliņš. Viņš klāstīja, ko LPF dara senioriem aktuālu jautājumu risināšanā. “Ir jāpanāk, lai tas mazumiņš, kas ir pensiju fondā, tiktu izmantots maksimāli efektīvi un sociāli taisnīgi. Latvija ir unikāla valsts pasaulē, kur lielākā un mazākā pensija atšķiras 100 reizes, jo mazākā pensija ir 71 eiro, bet divas lielākās – vairāk nekā 7000 eiro!” atzina A.Siliņš.

Pensiju atšķirība – pat 100 reižu
LPF vairākas reizes rosinājusi politiķus Latvijā ieviest tādu sistēmu, kā kaimiņvalstīs, kur ir noteikti pensiju griesti jeb maksimālā summa. Diemžēl dzirdīgas ausis līdz šim nav atrastas – noticis pat pretēji. Pērn Latvijā pieņēma lēmumu, ka nenosaka pensiju griestus, bet sociālo apdrošināšanas iemaksu griestus. Tagad, ja cilvēkam alga ir lielāka nekā 3800 eiro mēnesī, par summu virs tās sociālās iemaksas vairs neveic. Tas ir pretrunā ar ierosinājumu, jo tagad cilvēki, kuri saņem lielas algas, kļūst vēl turīgāki.
LPF iestājas arī par pensiju neapliekamo minimumu. Šobrīd tikai 234 eiro netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) . LPF rosina neaplikt pensiju minimālās algas apmērā. Savukārt strādājošiem pensionāriem šobrīd IIN jāmaksā no pirmā eiro. “Diemžēl arī te dzirdīgu ausu nav. Visnepatīkamākais ir tas, ka šādu likumdošanas normu dēļ cietēji ir tieši tie, kuri saņem ļoti mazas pensijas. Šobrīd vienīgā iespēja viņiem ir vērsties Valsts ieņēmumu dienestā un iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksu. Visi to nevar paši izdarīt, tādēļ te varētu palīdzēt vietējās pensionāru organizācijas deklarācijas sastādīšanā. Turklāt no šā gada deklarācijas jāiesniedz elektroniski, kas vecākajai paaudzei rada papildu sarežģījumus,” saka A.Siliņš. Tiek strādāts arī pie tā, lai palielinātu minimālās pensijas līmeni. A.Siliņš uzsver – nav pareizs apgalvojums, ka mazas pensijas ir tikai tiem, kam darba stāžs ir tikai 10-15 gadu. “Tādi ir tikai apmēram 15 000 pensionāru no kopējā pensionāru skaita, kas ir 570 000. Šobrīd cilvēkiem pat ar 40 gadu darba stāžu minimālā pensija iespējama 108,85 eiro. Manuprāt, tas ir kauna traips mūsu valstij!” saka A.Siliņš.

Trešdaļai grūtības veselības aprūpē
Par pensiju indeksāciju A.Siliņš atzina, ka no šā gada oktobra, kad tā gaidāma, to darīs pēc agrākajiem kritērijiem, ņemot vērā inflācijas līmeni un vidējo darba algas pieaugumu tautsaimniecībā. “Aptaujas liecina, ka inflācija ir ārkārtīgi neliela, bet darba alga pēdējā gada laikā palielinājusies vairāk kā par 15 procentiem, no kā atbilstoši likumam pie indeksācijas ņems vērā ceturto daļu. Tas nozīmē, ka oktobrī pensiju indeksācija gaidāma par 3,5-4 procentiem. Visām pensijām indeksēs vienādu summu – 284 eiro. Diemžēl daudziem pensionāriem nav pat 284 eiro pensijas – viņiem indeksēs tikai to summu, kas ir. LPF rosināja to mainīt, bet nesekmīgi, jo iebilda alternatīvās pensionāru organizācijas. LPF iestājas arī par to, ka vajag mainīt indeksācijas kārtību tiem pensionāriem, kuriem ir ļoti liels darba stāžs, tādēļ paredzams, ka drīzumā pie indeksācijas kā trešo kritēriju ņems vērā darba stāžu,” skaidroja A.Siliņš. A.Siliņš atzina, ka nemitīgi tiekot domāts arī par to, kā paši pensionāri sev var palīdzēt. LPF apņēmusies drīzumā izveidot interneta veikalu, ar kā starpniecību Latvijas pensionāri varēs popularizēt savus izstrādājumus, īpaši rokdarbus arī ārvalstīs. Savukārt 6.septembrī Rīgā LPF organizēs Vislatvijas pensionāru sanāksmi, kurā analizēsim gada laikā paveikto un turpmākās ieceres.

Statistika par pabalstiem
Statistika par valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem, kuru aprēķinā ņem vērā darba ņēmēju apdrošināšanas iemaksu algu, vecuma pensijas un bezdarbnieka pabalsta aprēķinā ņem vērā arī pabalsta pieprasītāja kopējo darba stāžu.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Madonas reģionālās nodaļas Alūksnes klientu apkalpošanas centra vadošā inspektore Ritma Koliste uzsver - kopumā pabalstu vidējie apmēri krasi nav mainījušies, no kā var secināt, ka arī darba ņēmēju apdrošināšanas iemaksu alga šajos gados nav mainījusies.

Avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vai ekonomiskā krīze valstī tiešām beigusies?

Kategorijas