Piešķir svētku dienas statusu

2014. gada 1. augusts 00:00

Valdība atbalstījusi grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, to papildinot ar Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienu un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma dienu. Grozījumi paredz, ka Vispārējo svētku noslēguma diena novietota līdzās 4.maijam un 18.novembrim. Tādējādi, ja noslēguma diena iekrīt svētdienā, tad nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu. Skolēnu svētku noslēguma diena pievienota līdzās 24.jūnijam - Jāņu dienai. Tā neparedz brīvdienu, ja noslēguma diena iekrīt svētdienā, jo koncerts nenotiek vēlu vakarā, tajā nav tik daudz dalībnieku un svētku dalībniekiem - skolēniem - ir vasaras brīvlaiks.

Madars Ezeriņš, jaunietis, kas piedalījies Dziesmu un Deju svētkos
Šie svētki ir
nogurdinoši
Esmu pats bijis Dziesmu un Deju svētkos - šie svētki ir ļoti nogurdinoši un prasa ļoti lielu atdevi no dalībniekiem. Man, piemēram, pēc šiem svētkiem kājas vispār nebija “lietojamas”, atceros, ka pēdējā gājienā, kad no Rīgas Latviešu biedrības nama sākās pūtēju orķestra Karoga gājiens, kura laikā līdz Brīvības piemineklim tika nests Līgo karogs, Deju svētku karogs un XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku karogs, pat kliboju. Atpakaļceļš no Rīgas uz Alūksni autobusā tika pavadīts guļot un pēc nokļūšanas mājās bija vajadzīgas tikai divas lietas – mazliet ēdiena un miegs. Diena pēc svētkiem tiek parasti pavadīta, snaužot gultā visu dienu, un ir pagrūti koncentrēties uz darbu vai jebko citu. Nedrīkst piemirst arī alkohola esamību un to, ka pēc tik ilgas svinēšanas noslēguma naktī to alkoholu tik ātri nav iespējams dabūt ārā no organisma. Savukārt tas, kā mēs zinām, arī ļoti ietekmē darba spējas un pie auto stūres arī nedrīkst sēsties. Es esmu tikai par to brīvo dienu pēc svētkiem, taču tai būtu jābūt tikai dejotājiem, dziedātājiem jeb svētku dalībniekiem. Taču tas noteikti palielinās “papīrdarbus” un, kā jau Valsts prezidents Andris Bērziņš minēja, apgrūtinās vairāku uzņēmumu darbību, jo būs jāmeklē dalībnieku aizstājēji šajā brīvdienā. ◆

Daiga Ozoliņa, Alūksnes Bērnu un jauniešu centra deju kolektīva „Enku-drenku” vadītāja
Ir pelnījuši brīvdienu
Dziesmu un Deju svētki ir visas tautas tradīcija, augsta līmeņa tautas amatieru mākslas kustība, kuru kopīgi mūzikas, dejas un mākslas nozaru profesionāļu vadībā rada desmiti tūkstošu Latvijas cilvēku no sākumskolas līdz sirmam vecumam. Visnotaļ, lai tas viss spētu notikt, ir jāiegulda daudz enerģijas un spēka. Tāpēc, manuprāt, pēc šiem lielajiem svētkiem noteikti vajadzētu brīvu dienu, dalībniekiem pavisam noteikti. Varbūt dažiem cilvēkiem šķiet, ka dalībnieki tur dodas atpūsties. Patiesībā, dalībniekiem Dziesmu un Deju svētku nedēļa ir spraigs darbs. Tas nav nemaz tik vienkārši ilgas stundas pavadīt stadionā un īsā laika periodā apgūt virsvadītāju ieceres, lai rezultāts, kuru vēro tūkstošiem skatītāju, būtu skaists. Piemēram, XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem gatavojās 40 000 dalībnieku - kolektīvi no Latvijas vairāk nekā 1600, tajā skaitā arī 100 mazākumtautību kolektīvi un individuālie izpildītāji skatēs. Tāpat šos svētkus brauc vērot ļoti daudz ārzemju viesu. Viņi apbrīno šo svētku burvību, dinamiku un cilvēku spēju apvienoties vienkopus, jo nekur citur neko tādu nav iespējams redzēt. Mums, latviešiem, ar šiem svētkiem vajadzētu lepoties. Un ikkatrs, kurš šajos svētkos ir piedalījies, godam ir nopelnījis vienu brīvdienu, lai pēcāk atgūtu spēkus. ◆

Liene Moskaļenko, alūksniete, nav apmeklējusi Dziesmu un Deju svētkus
Lielu postu nenodarīs viena brīvdiena
Es domāju, ka brīvdiena pēc svētkiem obligāti ir nepieciešama nākamajā dienā, neņemot vērā, vai noslēguma koncerts iekrīt svētdienā vai ne. Ir jau arī cilvēki, kas skatās Dziesmu un Deju svētku koncertu tiešraidē pa televizoru. Ne tikai dalībnieki un apmeklētāji, bet arī citi cilvēki, kam nav iespēju lūkoties klātienē, skatās šo grandiozo pasākumu, tāpēc uzskatu, ka brīvdienai jābūt visiem iedzīvotājiem. Tie tomēr ir svētki, kurus varētu pielīdzināt Līgo, ja pat ne vēl varenāki, bet skaistāki pavisam noteikti. Šie svētki ir mūsu tautas lepnums. Un, atsaucoties uz prezidenta teikto par ekonomisko ietekmi - es uzskatu, ka nekādu lielo postu nenodarīs viena brīvdiena, jo svētki nenotiek katru gadu, bet ik pēc četriem gariem. Vienmēr var atstrādāt šo dienu kādā sestdienā, ja nu tas tiešām ietekmētu šo ekonomisko stāvokli. Jāņem vērā arī tas, ka dalībnieki un apmeklētāji pēc noslēguma koncerta, kā arī pēc visām svētku dienām kopumā ir noguruši. Kā zināms, koncerts taču nebeidzas deviņos vakarā, bet stipri vēlāk naktī, pat uz rīta pusi. Tāpēc domāju, ka šo brīvdienu viņi ir godam nopelnījuši. Pati gan neesmu piedalījusies svētkos, kaut arī agrāk daudzus gadus dejoju tautiskās dejas. Mans sapnis bija nokļūt šajos svētkos. Tagad gan sapņoju koncertu apmeklēt kaut skatītāja statusā. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Piešķir svētku dienas statusu

Kategorijas