Zīmēšana ir atslēga uz labsajūtu

2014. gada 1. augusts 00:00

3139

No malas šķiet, ka 21 gadu vecais alūksnietis Kristiāns Dambis ir kautrīgs puisis ar šķietami vienkāršu, ikdienišķu studenta dzīvi. Bet tikai tiem, kas nezina viņa īpašās spējas. Neskaitot viņa daudzpusīgās intereses, viņa lauciņš ir zīmēšana. Neaprakstāmi darbi priecē gan jaunieša, gan ģimenes, gan draugu acis.
- Kā aizsākās tavs ceļš uz zīmēšanu?
- Laikam jau zīmēju tik ilgi, kopš sevi spēju atcerēties. Sāku zīmēt, kad vēl negāju bērnudārzā. Protams, bērnudārzā turpināju to darīt, arī pamatskolas un vidusskolas laikā. Bet tad es nezīmēju neko nopietnu. Lielākajā daļā gadījumu tie bija kaut kādi cilvēkveidīgi radījumi ar deformētām ķermeņa daļām, priekšmeti, smieklīgas sejas, dažādi ķiņķēziņi krāsojamo grāmatu stūros. Ļoti patika zīmēt mistiskas būtnes. Īpaši iedvesmojos no multfilmas “Digimoni”. Pamatskolā mīļākais priekšmets bija vizuālā māksla. Arī vidusskolā apguvu vizuālo mākslu, taču diemžēl tikai 10.klasē. Piedalījos arī vairākās vizuālās mākslas olimpiādēs - gan pamatskolas, gan vidusskolas laikā. Taču līdz pat 2012.gadam zīmēšana man bija tikai kā brīvā laika aizraušanās, zīmējot dažādus ķiņķēziņus burtnīcu un klažu stūros. Pēc tam, kad pārliecinājos, ka es spēju paveikt daudz vairāk, sāku ar to nodarboties nedaudz nopietnāk.
- Vai mācījies arī mākslas skolā?
- Mākslas skola - tā ir sāpīga tēma. Esmu mēģinājis iet Alūksnes mākslas skolā divas reizes. Un abas reizes ir bijušas neveiksmīgas. Pirmais mēģinājums bija bērnudārzā. Lai gan neatceros īsto iemeslu, kāpēc metu visam mieru, tomēr pie visa vainoju slinkumu. Otrā reize bija pamatskolas laikā. Varu lepoties ar to, ka pabeidzu pirmo klasi ar ļoti labām atzīmēm, taču pēc tam diemžēl atkal aizgāju prom. Tad pie visa vainojams bija slinkums: mācīšanos Alūksnes mākslas skolā iemainīju pret dauzīšanos ārā ar saviem draugiem. Šobrīd ļoti nožēloju, ka neizturēju un nepabeidzu iesākto. Bieži vien pat aizdomājos par to, cik prasmīgs varētu būt, ja pabeigtu šo iestādi. Alūksnes mākslas skola ir patiešām forša vieta, kurā darbojas prasmīgi un pieredzes bagāti skolotāji. Ļoti patika ar viņiem strādāt!
- Kādēļ izvēlējies studēt komunikāciju un sabiedriskās attiecības, kas nemaz nav saistītas ar tavu hobiju?
- Jā, sākumā apsvēru domu par studijām kādā skolā ar mākslas novirzienu, bet prātā nebija nevienas konkrētas vietas. Nolēmu, ka zīmēšana paliks tikai kā hobijs. Droši vien arī tāpēc, ka nejutos par sevi drošs, jo manī nebija ielikti vajadzīgie pamati, nebija vajadzīgās pieredzes bagāžas. Manuprāt, mākslas skolas pabeigšana ir labs atspēriena punkts turpmākai darbībai mākslas nozarē. Kāpēc sabiedriskās attiecības? Grūti pateikt. Laikam uzrunāja fakts, ka pārsvarā viss ir saistīts ar komunikāciju. Vēlējos pārvarēt savu lielo kautrīgumu, tāpēc šī studiju programmas izvēle bija mans mazais izaicinājums. Protams, vēl viens aspekts ir tas, ka uzreiz pēc dokumentu izņemšanas ar draugiem devāmies uz Valmieru, lai iestātos Vidzemes Augstskolā. Sākumā gan tēmēju uz Latvijas Universitāti, uz komunikāciju zinātnēm, pēc tam uz psiholoģiju, taču lielu lomu nospēlēja “budžets”. Pavisam nedaudz pietrūka, lai tiktu LU budžeta grupā. Kā pirmo prioritāti Vidzemes Augstskolā sākumā izvēlējos žurnālistiku, taču beigās pārdomāju un izvēlējos sabiedriskās attiecības. Man ļoti patīk tas, ko es mācos. Es mācos gandrīz visu, piemēram, mārketingu, politiku, psiholoģiju un daudz ko citu, kas ir ļoti noderīgi, tāpēc varu simtprocentīgi apgalvot, ka savu izvēli nenožēloju.
- Kāpēc tu nodarbojies tieši ar zīmēšanu?
- Zīmēšana man kalpo kā labs sevis izlikšanas veids. Kad esmu dusmīgs, noskumis vai vienkārši neomā, zīmēšana ir mana atslēga uz labsajūtu. Visas emocijas tiek atstātas uz papīra. Vairāki darbi ir tapuši uz slikta garastāvokļa bāzes. Patīk, ka dusmas un sarūgtinājumu beigās varu pārvērst arī par ko skaistu. Vismaz es tā gribētu domāt. Būtībā es nezīmēju tikai tāpēc, lai zīmētu. Protams, es nerunāju par tiem darbiem, kurus veidoju pasūtījuma rezultātā vai kā dāvanu, bet gan par tiem darbiem, kuri top manai kolekcijai.
Vislabāk man patīk zīmēt acis. Nezinu, kāpēc tā ir, bet pirmais, ar ko sāku strādāt darbā, ir acis. Un nav svarīgi, vai zīmēju sievietes vai vīrieša portretu. Ir arī bijuši gadījumi, kad, sākot zīmēt, es izstrādāju tikai acis un tad zīmēšanai metu mieru uz kādu laiciņu, jo apzinos, ka tālāk būs jāturpina ar visu pārējo. Neteiktu, ka acis ir viegli zīmēt. Nē, nepavisam nav, taču man patīk izstrādāt visas sīkās detaļiņas. Ir grūti panākt, lai acis izskatītos dzīvas, un es to arī nedaru. Visu zīmēju tikai pēc saviem ieskatiem un redzējuma. Tā pārsvarā zīmēju tikai portretus. Laikam jau tāpēc, ka ar to arī sāku. Pirmais nopietnais zīmējums bija portrets, kas tapa 2012.gadā, pēc kura viss arī sākās. Kopš tā laika zīmēju tikai portretus, taču neteiktu, ka daru to arī ļoti bieži. Pēdējās dienās esmu izkāpis no savas komforta zonas un pamēģinājis zīmēt kaut ko citu. Šajā gadījumā tie ir tetovējumi. Lai gan tetovējumus ikdienā nezīmēju, ar paveiktajiem darbiem ļoti lepojos. Ļoti vēlētos pamēģināt zīmēt kaut ko hipsterīgu, jo man tādas lietas ļoti patīk. Gribētu kaut ko pagleznot, papludināt, pakrāsot. Vārdu sakot - paeksperimentēt. Un kas zina, varbūt tā arī darīšu, tikai jāatrod iedvesma un jāsāk darīt.
- Ko saka draugi un radi par tavu hobiju?
- Draugiem, radiem, paziņām mani darbi patīk. Esmu dzirdējis tikai labus vārdus, uzslavas un iedrošinājumus, pat no nepazīstamiem cilvēkiem, kas reizēm arī pārsteidz. Pie manis mājās Alūksnē ir nākuši klāt cilvēki, ar kuriem ikdienā nekontaktējos, un teikuši, ka viņiem patīk tas, ko es daru. Savus darbus publicēju arī “draugiem.lv”, “twitter.com”, “instagram.com”, retāk “facebook.com” profilos - portālos, kurus izmanto tūkstošiem, miljoniem cilvēku, brīžiem nemaz neapzinos, ka es savus garadarbus rādu visiem! Laikam nemaz neapzinos to cilvēku skaitu, kas zina, ko es daru. Tas liekas prātam neaptverami! Prieks zīmēt ar apziņu, ka citiem patīk: ir lūgumi pēc pasūtījuma zīmējumiem. Taču es par sevi vēl nejūtos drošs. Lai gan ir tapuši vairāki man pazīstamu cilvēku portreti, tomēr jūtu, ka vēl ir daudz jāstrādā. Bet patīk fakts, ka es pieņemu izaicinājumus, kaut arī riskēju ar to, ka beigu beigās nekas var arī nesanākt. Protams, ir patīkami dzirdēt komplimentus no draugiem, paziņām, pat svešiniekiem, jo tas manī rada apziņu, ka esmu uz pareizā ceļa, kā arī sniedz stimulu turpināt zīmēt. Lai gan es nezīmēju tāpēc, lai saņemtu uzslavas, tomēr jāatzīst, ka tās tomēr kaut kādā ziņā ceļ pašapziņu. Arī kursabiedri zina, ka man patīk zīmēt un kaut kādā ziņā tas arī padodas, tāpēc visi zīmēšanas darbi tiek uzticēti man.
- Vai tev ir nepieciešami īpaši apstākļi, noskaņa, lai zīmētu? Kas ir tava mūza?
- Ļoti patīk zīmēt negaisa laikā. Man vienmēr ir paticis negaiss, pērkons, zibens jau kopš agras bērnības. Tas ir laiks, kad jūtos radošuma pārņemts un liekas, ka varu gāzt kalnus. Es parasti paveros ārā pa logu un mani pārņem neaprakstāmi patīkama sajūta. Tas viss nemiers, kas notiek ārā aiz loga, palīdz man zīmēt. Protams, ir nepieciešama arī atbilstoša mūzika, bez tās jau nekur. Parasti tad es arī nejūtu, cik ātri paskrien laiks. Es nemāku zīmēt tāpat vien. Man pašam tas ir jāgrib, jājūt motivācija, radošums. Atklāti sakot, tādas mūzas man nav. Pat nedaudz grūti noformulēt to sajūtu, bet zīmēju tikai tad, kad manī iekšā ir tas īpašais dzinulis, kas grib, lai es to daru. Varbūt skan smieklīgi, taču tā ir. Šī sajūta mani piemeklē ļoti pēkšņi un parasti tas notiek mājās - Alūksnē.
- Tu zīmē tikai sev vai citiem?
- Ja uz šo jautājumu atbildētu pirms gada, tad atbilde pavisam noteiktu būtu - sev. Šobrīd ir tā, ka zīmēju arī citiem. Lai gan mana personiskā kolekcija aug, tomēr ir darbi, kas aiziet arī pie citiem. Esmu zīmējis vairākus savus pazīstamos cilvēkus, taču šie darbi ir bijuši kā dzimšanas vai vārda dienas dāvanas. Reiz kādam uz dzimšanas dienu uzzīmēju portretu un sapratu, ka tā ir ļoti laba dāvana. Vienu reizi esmu saņēmis naudu par paveikto, taču bija ļoti grūti izlemt darba vērtību. Joprojām nevaru saviem darbiem piešķirt konkrētu naudas vērtību. Laikam liela nozīme ir arī tam, ka es sevi nereklamēju. Protams, cilvēki man tāpat jautā, vai pārdotu savus darbus. Atklāti sakot, esmu par to domājis. Bet tad, pirmkārt, uzdodu sev retorisku jautājumu: “Kurš gan pirktu manus darbus?” Ar šo jautājumu pietiek, lai saprastu, ka savus darbus vienkārši nav jēgas pārdot. Otrkārt, man vienkārši gribas atstāt darbus savai kolekcijai, savam portfolio. Laikam jau tāpēc, ka es zinu, cik ļoti šajos darbos esmu izlicis sevi, tāpēc ikviens darbs ir ļoti īpašs. Lai gan man šie darbi ir iemūžināti, brīžiem šķiet, ka ar bildēm vien nepietiks.
- Vai zīmēšana ir tavs vienīgais vaļasprieks?
- Šķiet, mans neizsapņotais sapnis ir dejošana tautiskajās dejās. Lai gan bērnībā jau dejoju, tomēr gribas atsākt, jo atceros, cik ļoti man patika to darīt. Tāpat man patīk skriešana. Lai gan man šobrīd nav bijusi izdevība atsākt skriet, es tāpat to darīšu. Man ļoti nepatika skriet vidusskolas laikā, taču laiks mainās un, šķiet, es līdz ar to. Skriešana tāpat kā zīmēšana palīdz sakārtot domas. Jāatzīst, ka man ļoti patīk strādāt par sabiedrisko attiecību un mārketinga speciālistu basketbola klubā “Vidzemes Augstskola”, kurā darbojos jau gandrīz gadu. Esmu guvis neatsveramu pieredzi, iepazinis sevi un citus.
- Vai nav domas saistīt savu nākotni ar zīmēšanu?
- Šķiet, ka nē. Zīmēšana ir un būs tikai kā mana vislielākā aizraušanās un sevis izlikšanas veids. Protams, turpināšu to darīt tik daudz, cik man ļaus laiks un vēlme. Plānoju es daudz, un varbūt brīžiem šķiet, ka viss ir pārāk nereālistiski, taču par to es pārliecināšos īstajā brīdī un īstajā laikā. Līdz bakalaura grādam priekšā vēl ir divi aizraujoši un pieredzes pilni gadi. Kas zina, varbūt līdz tam es jau būšu mainījis visus savus plānus un prioritātes vismaz desmit reizes. ◆

Vizītkarte

◆ Vārds, uzvārds: Kristiāns Dambis.
◆ Dzimšanas vieta, laiks: Smiltene, 1993.gada 5.jūlijs.
◆ Izglītība: E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija, studē Vidzemes Augstskolā komunikāciju un sabiedriskās attiecības.
Nodarbošanās: basketbola kluba “Vidzemes Augstskola” sabiedrisko attiecību un mārketinga speciālists.
◆ Attiecību statuss: brīvs.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Zīmēšana ir atslēga uz labsajūtu

Kategorijas