Jārēķinās ar bankrotiem

2014. gada 8. augusts 00:00

Iepriekšējos gados laiku pa laikam nācies dzirdēt, ka vienas vai otras sērgas dēļ lauksaimniekiem nākas izkaut lopu ganāmpulkus. Pārsvarā gadījumu šādas ziņas ir nākušas no dažādām dienvidu reģiona Eiropas valstīm, bet pirms vairākām nedēļām Latviju pāršalca ziņa, ka tepat Latgales pašvaldībās konstatēts Āfrikas cūku mēris. Lai sērgas izplatību mazinātu, ierosināts izšaut meža cūkas attiecīgajā reģionā, kā arī ieviests ārkārtas stāvoklis pašvaldībās, kuras skārusi slimība. Tomēr konstatēti gadījumi, kad nosacījumi pārkāpti. Proti, ir bijuši mēģinājumi no cūku mēra skartās zonas izvest cūkgaļu, kā arī tā tirgota ar interneta starpniecību. Šobrīd aktuāls jautājums, cik saimniecībām nāksies izkaut savus cūku ganāmpulkus un cik no tām šādas prasības rezultātā var arī pārtraukt savu darbību jeb bankrotēt.
Uz jautājumiem atbild Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja vietniece Dzintra Lejniece.
- Kāda šobrīd ir izveidojusies situācija saistībā ar Āfrikas cūku mēra izplatību Latvijā?
Situācija ir ļoti saspringta, jo ir rīkojums par cūku izkaušanu saimniecībās, kas nespēj nodrošināt biodrošību. Cilvēki mūsu sabiedrībā ir dažādi, un daudzi saimnieki negrib saprast – ja viņi nespēj nodrošināt biodrošību, viņi apdraud arī savus tuvākos, kaimiņus un citus cilvēkus, iedzīvotājus.
- Esat saskārušies ar konkrētu pretestību šajā jomā?
- Ir cilvēki, kuri ir sašutuši, jo nesaprot, kāpēc viņiem būtu jāiznīcina sava saimniecība. Tomēr tam ir arī otra puse, ko daudzi nedzird. Ir rīkojums, ka ir jāizkauj cūkas. To dzird visi, bet daudzi nedzird, ka ir jāievēro biodrošība. Katram saimniekam pašam ir jāizvērtē, vai viņš spēj nodrošināt savu dzīvnieku drošību, vai arī ne. Nosacījumi visiem ir vienādi, neatkarīgi no tā, cik cūkas ir saimniecībā – 10 000 vai 2. Biodrošības nosacījumi visiem ir vienādi, ar mērķi pasargāt savu ganāmpulku no infekcijas, no slimībām.
- Kādus jūs redzat turpmākos iespējamos scenārijus attiecībā uz Āfrikas cūku mēra problēmas risinājumiem?
Optimistiskais scenārijs ir tāds, ka mēs noturam šo slimību tajās robežās, kādās tā ir tagad. Tas, protams, ir ļoti optimistiski!
- Kāds ir reālistiskais scenārijs?
Tad jārunā par pesimistiskajiem variantiem, ko es negribu darīt. Daudz kas ir mūsu pašu rokās, proti, ļoti svarīgi ir tas, cik paši cilvēki būs apzinīgi. Nereti jārunā par cilvēku apzinātu ļaunprātīgu rīcību – tur pat vairs nav runas par dzīvnieku pārvietošanos, ko mēs nevaram kontrolēt. Ja nebūs gadījumu, kad cilvēki mēģina pārkāpt noteiktos nosacījumus, mums varbūt izdosies noturēt cūku mēra izplatību esošajās robežās.
- Tiek lēsts, ka kompensācijas apmērs par katru nokautu cūku varētu būt 100 eiro. Vai, jūsuprāt, tā ir adekvāta summa?
Jāņem vērā, ka cilvēks varēs paturēt gaļu un samaksātie 100 eiro tiešām būs kā kompensācija par to, ka dzīvnieku tieši tagad nākas nokaut. Mēs nevaram runāt par piemājas saimniecību, kurā ir divas līdz piecas cūkas, kā par biznesu – tā ir palīgnozare.
- Vai šobrīd ir iespējams aprēķināt, prognozēt, kādi būs kopējie Latvijas lauksaimnieku zaudējumi Āfrikas cūku mēra izplatīšanās rezultātā?
Tas vēl nav rēķināts. Jāņem vērā, ka sliktākā scenārija gadījumā zaudējumu summas būs tiešām ļoti lielas.
- Pieļaujat, ka var nākties rēķināties ar zemnieku saimniecību bankrotu?
Protams, varētu būt arī tā! Jebkurš aizliegums biznesam, tostarp tirdzniecības ierobežojums, protams, ir apgrūtinājums un drauds saimniecības turpmākajai pastāvēšanai. Neaizmirsīsim, ka mēs tomēr esam ņēmuši kredītus, realizējuši Eiropas projektus. Lielākajai daļai saimniecību, kam cūku audzēšana ir kā bizness, ir ņemti kredīti attīstībai.
- Vai var teikt, ka Āfrikas cūku mēra problēma ir skārusi tikai mazākas, vājākas saimniecības, kas bioprasības nav gribējušas vai nav spējušas ieviest?
- Tā gluži nav – visi cūku audzētāji ir viena liela nozare. Lielais vai mazais cūku turētājs – tam nav nozīmes, jo šī slimība ir skārusi visus. Jāņem vērā, ka tirgus ir kopējs, turklāt tas ir kopējs ar visu Eiropu, un jebkura cenu svārstība atsaucas uz visiem, un nav svarīgi, kas cūkgaļu tirgo. Protams, ja saimnieks ražo cūkgaļu tikai savām vajadzībām, pats vien to patērējot, tā ir pavisam cita situācija.
- Šobrīd ir ieviestas dažādas prasības attiecībā uz teritorijām, kurās konstatēts Āfrikas cūku mēris. Cik adekvātas un cik efektīvas, jūsuprāt, ir šīs drošības prasības?
- Ārkārtas situācijas ieviešana, kas tika īstenota, ļauj ātrāk realizēt dažādas likumdošanas izmaiņas, un tas ir pozitīvi. Jāņem vērā, ka likumu pieņemšanas līkloči Latvijā ir gana sarežģīti – viss ir jāsaskaņo un jāprasa daudz dažādu piekrišanu, lai varētu izdarīt elementāras lietas. Nupat tikāmies ar kolēģiem citās valstīs – Lietuvā un Polijā notiek reģistrēto dzīvnieku kontrolēta aprakšana, bet mēs nekādi nevaram panākt vienošanos ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
- Kāpēc tā? Kur īsti ir problēma?
Tas ir labs jautājums. Es to tiešām nezinu. Manuprāt, tas būtu labs risinājums – ļaut izmantot ierobežotas dzīvnieku kapsētas. Tas būtu ievērojami efektīvāk, nekā mirušos dzīvniekus kaut kur vadāt, tērēt naudu dedzināšanai un tamlīdzīgi. Šādu dzīvnieku aprakšana arī psiholoģiski būtu labāks risinājums. Jāsaprot, ka cilvēkiem ir psiholoģiski grūti pussadalījušos dzīvnieku līķus vilkt laukā no mežiem un kaut kur vest. Katrā pašvaldībā savulaik bija sava dzīvnieku kapsēta. Protams, ir vietas ar augstiem gruntsūdeņiem, kur to nevarēja atļauties. Jebkurā gadījumā šādu dzīvnieku kapsētu izveidošana būtu labs risinājums. Manuprāt, tas būtu lētāk, nekā šo dzīvnieku dedzināšana un vākšana vienā vietā.
- Vai uzskatāt, ka Latvijā vēl var tikt atklāti jauni cūku inficēšanās gadījumi, vai arī ir iespēja, ka šī inficēšanās varētu aprobežoties ar jau esošo cūku skaitu?
- Gribētos cerēt, ka cilvēki ir pietiekami informēti un ir pārdomājuši riskus par zaļbarības izmantošanu un barjeru neesamību dzīvniekiem. Jācer, ka situācijās, ja arī tiks konstatēta inficēšanās, tie būs atsevišķi gadījumi. Meža dzīvniekam nevar pateikt – te ir Latvijas robeža, tāpēc tālāk nenāc!
- Kā šobrīd notiekošie procesi varētu ietekmēt gan cūkgaļas patēriņu, gan arī tās cenu tirgū?
Manuprāt, mēs esam tauta ar senām cūkgaļas ēšanas tradīcijām, turklāt šeit dzīvo gana konservatīvi cilvēki, kas nemaina savus ēšanas paradumus. Tas nozīmē, ka cūkgaļu mēs ēdīsim arī turpmāk – šajā ziņā es esmu optimistiska. Šobrīd ir karstais periods, kad cilvēki ēd zaļumus un dzer kefīru. Taču nāks aukstais laiks, un mēs kā jau ziemeļu tauta gribēsim gaļu, un tradicionāli mēs esam tieši cūkgaļas ēdāji. Attiecībā uz cenu nedrīkst aizmirst, ka mēs dzīvojam kopējā Eiropas tirgū, bet tas nozīmē, ka arī Āfrikas cūku mēra izplatības laikā Latvijā drīkst ievest cūkgaļu no citām Eiropas Savienības valstīm. Kāda būs cūkgaļas cena Eiropā, tāda tā būs arī pie mums.
- Vai saistībā ar Āfrikas cūku mēra epopeju jūs saskaraties ar ārvalstu kompāniju nevēlēšanos iegādāties cūkgaļu, kas nākusi no Latvijas?
- Ja nebūs vairāk nekādu uzliesmojumu attiecībā uz mājas cūkām un nepaplašināsies cūku mēra aptvertā zona, domāju, ka mēs turpināsim eksportēt gaļu no pārējās Latvijas teritorijas. Mūsu galvenajām eksporta valstīm – Igaunijai un Polijai – ir tieši tādas pašas problēmas, kā mums, tāpēc domāju, ka iebildumu nebūs. Mums ir jāmācās sadzīvot ar šo slimību, ir jāmācās to kontrolēt. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Jārēķinās ar bankrotiem

Kategorijas