Arheologi izrok bērnu mirstīgās atliekas

2014. gada 8. augusts 00:00

1381

Alūksnes novada Ziemera pagasta senkapos “Spieķi” Alūksnes ezera krastā tiek veikti arheoloģiskie izrakumi. Pašreiz izrakumos atrastas divu mazu bērnu mirstīgās atliekas ar rotaslietām, bronzas zvārgulīši, auduma fragmenti, gredzens ar vītu priekšpusi un ugunskura vieta. Atrastie bronzas zvārgulīši liecina, ka Alūksnes novads ir tālākā seno latgaliešu izplatības vieta.

Tiek regulāri apstrādāts un uzarts
Izrakumus veic Latvijas Vēstures institūts sadarbībā ar Alūksnes pašvaldību un Alūksnes muzeju Igaunijas – Latvijas - Krievijas pārrobežu projektā “Arheoloģija, vara un sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma saglabāšanai”. Šie izrakumi tiek veikti, lai apsekotu senkapu robežas, un tie norisinās kopš 28.jūlija, bet beidzas šodien. Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta Arheoloģijas nodaļas vadītāja, arheoloģe Antonija Vilcāne stāsta, ka uzkalns “Spieķos” tiek regulāri apstrādāts un uzarts, līdz ar to atsedzas senkapi. “Nemitīgi ienāk ziņas, ka te tiek kaut kas atrasts. Nereti atrastas rotaslietas. Apstrādājot lauku, šie senkapi tiek postīti, un mēs nolēmām šo teritoriju apsekot, lai noteiktu senkapu robežas, kā arī precizētu hronoloģiju,” stāsta A.Vilcāne.

Ir daudz dārgumu meklētāju
Jau tagad zināms, ka šī teritorija varētu glabāt vēsturiskas liecības no 9. līdz pat 16.gadsimtam. “Cilvēki ir ziņojuši par šeit atrasto kapu inventāru, dažādām rotām, krellēm, cirvjiem un šķēpiem vīriešu kapos un citiem. Tiesa, lielāko daļu atradumu cilvēki cenšas pārdot, nevis nest uz muzeju. Muzeji parasti neuzpērk senlietas, jo tas veicinātu to, ka cilvēki nāktu un raktu ārā dažādas vēstures liecības. Uzpirkti tiek tikai unikāli priekšmeti,” informē A.Vilcāne.
“Spieķos” atrastās senlietas tiks nodotas Alūksnes muzejam, bet no bērnu mirstīgajām atliekām tiks paņemti zobi, ja vien tas būs iespējams. “Ja tiek atrasti labi kauli, tos paņem ekspertīzei, taču, ja kauli nav izmantojami izpētē, tos aizrok atpakaļ. Arī šoreiz tā notiks, jo pārējā skeleta daļa nav saglabājusies arkla nodarīto bojājumu dēļ,” stāsta A.Vilcāne.
Šajā projektā pagājušajā gadā tika apsekoti visi 94 Alūksnes un Apes novadu arheoloģiskie pieminekļi un atklāti dažu senkapu bojājumi. “Ir ļoti daudz atrasto materiālu, kuri stāv neizpētīti, jo Latvijā trūkst finansējuma un nevar veikt dažādas analīzes. Tā, gadiem stāvot, ir lietas, kuras aizgājušas bojā,” atzīst A.Vilcāne. Alūksnes novadā ir daudz tā dēvēto dārgumu meklētāju, jo daudzas senvietas un pieminekļi ir izrakti. “Daži ir pamatīgi postīti arī mežizstrādes rezultātā. Alūksnes puse ir samērā maz arheoloģiski pētīta, un ir skumji par katru sabojātu un izpostītu vietu,” viņa saka. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Arheologi izrok bērnu mirstīgās atliekas

Kategorijas