Krāpnieki atver tev sirdi un maku

2014. gada 8. augusts 00:00

405

Pēdējā laikā Latvijas masu saziņas līdzekļos izskanējis gadījums par krāpšanu, kurā iesaistītas divas sievietes no Alsviķu pagasta. Sievietes pērn esot Alūksnes novadā uzmeklējušas cilvēkus ar zemiem ienākumiem, kuri ikdienā neizmanto datoru un nepārzina internetbankas iespējas. Sievietes no astoņām dažādām ātro aizdevumu sniedzēju iestādēm vairākos paņēmienos izkrāpa 4980 eiro, kurus ieskaitīja savos kontos. Abām sievietēm 24.jūlijā Alūksnes rajona tiesa piesprieda 280 un 240 piespiedu darba stundas. Krāpniecēm būs jāatmaksā arī izkrāptā nauda. Bet vai Alūksnes novadā šādi krāpšanas gadījumi ir retums?

No komentāriem atteicās
Alsviķu pagasta Strautiņos satiktie iedzīvotāji minēja, ka par krāpšanas gadījumu esot dzirdēts, un zināja stāstīt, ka abas krāpniecībā iesaistītās sievietes dzīvojot vienā mājā, tikai dažādos dzīvokļos. Dodoties uz norādīto māju, izdevās aprunāties arī ar mājas iedzīvotājiem, kuri norādīja, ka viena krāpniece sēž turpat pe mājas uz soliņa. Sieviete no komentāriem atteicās. Cietušo turpmākā meklēšana arī bija neveiksmīga, jo aptaujātie cilvēki zināja vien stāstīt par gadījumu un pašām krāpniecēm, taču neviens konkrēti nevarēja norādīt, kurš tad īsti ir cietis no šo krāpnieču darbības. Strautiņu iedzīvotājs Dainis stāsta, ka ir dzirdējis vien sarunas par notikušo krāpšanu. “Šeit visi ir pazīstami, bet tikai baumu līmenī esmu dzirdējis, kurš ir apkrāptais,” viņš saka. Savukārt norādītais cilvēks apgalvoja, ka viņš nav cietis. “Arī es par upuriem zinu tikai no baumām un tā, ko citi runā. Pats konkrēti neko nezinu,” viņš teica.

Pērn – pieci krāpšanas
gadījumi
Alūksnes rajona tiesas atbildīgā persona sadarbībai ar plašsaziņas līdzekļiem Milvi Djomina informē, ka Alūksnes rajona tiesa gan 2013.gadā, gan 2014.gada pirmajā pusgadā izskatīja krimināllietas par šāda veida noziedzīgiem nodarījumiem - pērn ir bijuši pieci krāpšanas gadījumi, bet šī gada pirmajā pusgadā jau ir četras lietas. Krāpšanas gadījumi notikuši gan Alūksnes, gan Apes novados. To raksturs ir dažāds - ar viltu iegūta sveša manta; nelikumīgi izmantots svešs maksāšanas līdzeklis; krāpšanu izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, kā arī krāpšana izdarīta lielā apmērā. Vienā no krimināllietām, kas tika izskatīta 2013.gadā, pie atbildības tika sauktas divas personas- viena par krāpšanu, otra par krāpšanas atbalstīšanu. “Kā cietušie šādos noziedzīgajos nodarījumos ir bijuši gan notiesāto tuvinieki, paziņas, gan ātro aizdevumu sniedzēju iestādes. Katrā konkrētajā lietā tiesa ir vērtējusi pierādījumus un arī ir apmierinātas pieteiktās kaitējuma kompensācijas. Vainīgās personas ir saņēmušas gan brīvības atņemšanas sodu, nosakot to nosacītu ar pārbaudes laiku, gan piemērojot piespiedu darbu,” stāsta M.Djomina.
Šogad jūlijā Alūksnes rajona tiesā rakstveida procesā tika izskatītas divas krimināllietas par krāpšanu, ko izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, ar viltu iegūstot svešu mantu un nelikumīgi izmantojot svešu maksāšanas līdzekli. Vainīgās personas tika sauktas pie atbildības un kā soda veids piemērots piespiedu darbs, kā arī ir apmierinātas cietušo pieteiktās kaitējuma kompensācijas.

Nav tiesīgs lūgt bankas
paroles
Valsts policijā šobrīd ir sākti vairāki kriminālprocesi par ātro kredītu noformēšanu, izmantojot svešu personu datus, un iedzīvotāji aicināti ziņot par krāpšanas gadījumiem. Valsts policija atgādina pret saviem personas un bankas datiem izturēties atbildīgi. Tā, piemēram, krāpnieks, kurš it kā pārstāv kādu firmu, norāda, ka oficiāli ir jānodarbina konkrēts skaits darbinieku, bet nevēlas maksāt nodokļus, tādēļ vēlas veikt dažādus naudas pārskaitījumus caur izvēlēto cilvēku kontiem. Vienīgais nosacījums, lai iegūtu šo darbu – e-pastā nosūtīt savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, bankas konta numuru, paroli un internetbankas kodu kartes datus. Izmantojot šo personu datus, tiek ņemti ātrie kredīti visās Latvijas ātro kredītu kompānijās, katrā reizē ņemot pat vairākus simtus eiro, kurus cietušās personas nevar apmaksāt, tādēļ automātiski nokļūst kredītņēmēju melnajā sarakstā. Policija vēlreiz aicina nevienam neatklāt savu internetbankas paroli un pieejas kodus, kā arī šādus datus nesūtīt elektroniskajās vēstulēs. Visbiežāk šādi krāpniecības gadījumi notiek cilvēku neuzmanības un pārlieku lielas uzticēšanās dēļ.
Pašlaik policija strādā, lai notvertu krāpniekus, tādēļ ikvienai personai, kas šādā veidā sniegusi savus datus un tādēļ tikusi apkrāpta, lūgums ziņot policijai pa tālruni 26653673.

Ne visi apkrāptie ir neizglītoti
Savukārt psiholoģe Daiga Sliņķe uzsver, ka no krāpnieku darbībām var ciest ne tikai vecāki vai arī neizglītoti cilvēki. “Dažreiz krāpniekiem var uzķerties arī izglītoti cilvēki, jo mēs jau esam emocionālas būtnes un krāpnieki ir ļoti slīpēti. Viņi nereti ir ļoti patīkami cilvēki un prot runāt, saprot tevi, atver tev sirdi. Tad arī tu uzķeries,” saka D.Sliņķe. Viņa stāsta, ka krāpnieks rada par sevi tādu iespaidu, kādu attiecīgais cilvēks vēlas. Šādi cilvēki rada uzticamības sajūtu, un tam var pakļauties arī zinošs cilvēks.
Liela riska grupa, kura var ciest no krāpniekiem, ir vecāka gadagājuma cilvēki. “Šie cilvēki ir tajā dzīves posmā, kad viņiem ir vajadzīgs papildu atbalsts. Mēs katrs esam aizņemti ar savām rūpēm un diemžēl nesniedzam vecajiem cilvēkiem tādu atbalstu, kādu vajadzētu. Līdz ar to viņi pieķeras ikvienam, kurš viņiem izrāda laipnību. Atnāk tāda smaidīga meitenīte, runā smaidīgi un laipni - nu kā tu viņai neuzticēsies? Kāda tur vairs piesardzība, kad tiek izrādīta laipnība! Bet jāņem vērā, ka šī laipnība ir uzpēlēta, un to var just, ja vien tā cītīgi ieskatītos,” uzsver D.Sliņķe. Viņa atzīst, ka vecākā gadagājuma cilvēku klupšanas akmens ir arī mazāk pieejamā informācija par krāpšanas gadījumiem, piemēram, interneta vidē. “Ir grūti neuzķerties, bet mans personīgais uzskats ir tāds, ka tad, ja reiz esmu apkrāpta, tad pati vien esmu vainīga. Tātad esmu kaut ko palaidusi garām, kādu signālu. Ja jūs ilgāku laiku parunāsiet ar kādu, kurš grib jūs apkrāpt, jūs to pamanīsiet. Viņš var smaidīt un būt ārkārtīgi laipns, bet var just, ka šī laipnība ir uzspēlēta. Ja es to palaižu garām un tik un tā gribu uzticēties, tad pati vien esmu vainīga. Bet es piekrītu, ka to atšķirt ir ļoti grūti,” atzīst D.Sliņķe.

Man negribējās piedalīties šajā spēlē
Kāds alūksnietis, kurš vēlējās būt anonīms, “Alūksnes Ziņām” pastāstīja, kā viņš tiktu apkrāpts daudz lielākos apmēros, ja būtu neuzmanīgs.
“Reiz es ieraudzīju internetā sludinājumu, ka tiek pārdota zeme: pa pusei mežs, pa pusei lauki. Mani interesēja tikai lauki, tāpēc es piezvanīju un piedāvāju, ka pērku tikai pusi, kas ir lauki. Sākumā pārdevējs atteicās, bet vēlāk piezvanīja un piekrita. Darījums notika, un es pateicu, ka man netraucē kopīpašuma statuss un, tiklīdz man būs nauda, es nopirkšu arī otru pusi ar mežu. Taču tik drīz tā nauda nenāca, pārdevējs atrada pircēju savai domājamajai daļai un mani paaicināja parakstīties par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām. Es prasīju, lai man atsūta līgumu izlasīt, bet pārdevējs teica, ka tur ir tikai paraksts par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām. Notārs nez kāpēc bija sarunāts Rīgā. Tad, kad man iedeva līgumu, es konstatēju, ka tur nav tikai atteikšanās no pirmpirkuma tiesībām, bet arī piedalīšanās zemes dalīšanas izdevumos, kuri nebija konkrēti nodefinēti. Es sadusmojos un atteicos parakstīt. Pārdevējam trīcēja rokas, jo viņam acīmredzot tas darījums bija svarīgs. Bija izveidojusies neērta situācija - viss jau ir sarunāts, līgums sastādīts, bet te nekā. Zemes izpircēji, starp citu, bija no Ukrainas, bet maskēja savu uzņēmumu ar Zviedrijas vārdu. Tas mani vēl vairāk biedēja, jo ar ukraiņu biznesmeņiem joki vienmēr ir bijuši mazi. Līgumu es tomēr parakstīju, bet liku pārdevējam uzrakstīt man zīmi, ka šos izdevumus viņš maksās pats. Pēc kāda laika man zvanīja zemes izpircēji un paziņoja, ka viss jau ir sadalīts, pārdevējs ir samaksājis 200 eiro un ka man ir jāsamaksā atlikušie 600 eiro. Pārdevējs man teica, ka tos nemaksās, jo ar Rīgas firmām tā var darīt un var gadīties, ka tās rimsies. Man gan negribējās piedalīties šajā spēlē, un es pateicu pārdevējam, ka viņš mani ir piekrāpis, lūgdams parakstīt tādu līgumu, kurā es pilnīgi neko negūstu, bet man rodas pienākumi pret citiem. Uz to pārdevējs man atbildēja, ka es pats esmu krāpnieks, jo nenopirku no viņa atlikušo zemes gabalu. Man nācās piekāpties, un mēs vienojāmies, ka daļu no šīs summas tomēr es samaksāšu pats. Tad es papētīju zemes uzpircēju izdevumus un konstatēju, ka tur ir klāt kupicas un stigošana. Es piezvanīju uzpircējiem un pateicu, ka par to nemaksāšu, jo viņi varēja vienoties, ka stigošanu vismaz pie sevis es varēju paveikt pats. Visas darbības un lēmumi notika bez manas ziņas, bet tikai tad, kad vajadzēja iekasēt naudu, sazinājās ar mani. Tagad zemju pārdošanas tracis ir pierimis un šāda situācija citiem, visticamāk, neatkārtosies. Ir svarīgi apzināties, ka pat ļoti tuvs cilvēks, ja viņš ir parādu jūgā nospiests, var iegāzt. Ļoti svarīgi par jebkuru mutisko vienošanos noslēgt rakstiskus protokolus, jo runas tiek pārprastas, aizmirstas un kāds var padarīt jūs par krāpnieku. Iesaku arī būt stingriem un šādos gadījumos, kad jūs atklājat, nežēlot nevienu, jo mana pieredze rāda, ka jūs arī neviens nežēlos,” stāsta vīrietis. ◆

Kas ir krāpšana?

Krāpšana Krimināllikuma izpratnē ir svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšana, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu, un atbildība par to ir noteikta Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā. Minētā Krimināllikuma otrajā daļā paredzēta atbildība par krāpšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, bet trešajā daļā minēts par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, vai ja tā izdarīta, iegūstot narkotiskās, psihotropās, stipri iedarbīgās, indīgās vai radioaktīvās vielas, sprāgstvielas, šaujamieročus vai munīciju.

Policija aicina būt piesardzīgiem

Pēdējo divu nedēļu laikā Vidzemes policija piefiksējusi divus krāpniecības mēģinājumu gadījumus, kad vairākas sievietes uz ielas garāmgājējiem sākotnēji par brīvu piedāvā lietotas drēbes un citas mantas, taču vēlāk par tām prasa samaksu. Viens gadījums fiksēts Cēsīs, otrs – Valmierā. Gan apģērbs, gan citas mantas sākotnēji tiek piedāvātas par brīvu, pamatojot to ar došanos prom no valsts un vēlmi atdot savas mantas, kas it kā nav vajadzīgas. Taču, turpinot sarunu, cilvēks tiek apvārdots un vēlāk pieprasīta samaksa, paskaidrojot, ka steidzami nepieciešama nauda. Pirmkārt, šāda tirdzniecība nav atļauta un to var darīt tikai saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un, otrkārt, šādos gadījumos vienmēr pastāv risks, ka cilvēks, iesaistoties sarunās, var kļūt par krāpnieku upuri un zaudēt ne tikai savus finanšu līdzekļus, nopērkot nevērtīgas, nevajadzīgas lietas, bet arī atdot naudu un preci nemaz nesaņemt. Policija aicina būt piesardzīgiem un, ja uz ielas uzrunā un piedāvā iegādāties lietotu vai jaunu apģērbu vai kādas citas mantas, neiesaistīties diskusijās. Cilvēki ir aicināti arī pabrīdināt savus vecāka gadagājuma tuviniekus, jo nereti par krāpnieku upuriem kļūst tieši sirmgalvji. Ja sastopat šādas personas vai redzat uz ielas, lūgums nodot šo informāciju policijai, zvanot pa tālruni 110.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Krāpnieki atver tev sirdi un maku

Kategorijas