Sāls ir tik melns, kā to mālē

2014. gada 8. augusts 00:00

Kafejnīcā pusdienās ēstā zupa neviļus lika aizdomāties par slēptā sāls ļauno dabu, par ko nereti runā uztura speciālisti, – tajā nevarēja nejust krietnu porciju šīs baltās piedevas. Skaidrs, ka vārāmais sāls ir galvenais nātrija avots cilvēka uzturā, tomēr zināms arī, ka pārmērīga tā lietošana nav veselīga, galvenokārt tāpēc, ka sāls paaugstina asinsspiedienu. Jo vairāk sāls uzturā tiek lietots, jo augstāks tas ir. Turklāt tā nav tikai vecu cilvēku problēma – pārmērīga sāls daudzuma uzņemšana var paaugstināt asinsspiedienu jebkurā vecumā.

Kaitē pat kaulu veselībai
Uztura speciāliste Kristīne Sekace atzīst: «Jā, patiešām sāls (NaCl) ir tik melns, kā to mālē! Daudzos epidemioloģiskajos un klīniskajos pētījumos ir apstiprinājies, ka sāls uzturā ir būtisks faktors, kas nosaka asinsspiediena līmeni un līdz ar to hipertensijas izplatību. Epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka asinsspiediens palielinās līdz ar vecumu tikai tajā gadījumā, ja uzturā pastiprināti tiek lietots sāls.»
Kā skaidro K.Sekace, sāls uzņemšana ir hipertensijas riska faktors. Lai gan ir veikti daudzi pētījumi, lai noskaidrotu šos sāls ietekmes mehānismus, tomēr pagaidām tie pilnībā nav saprotami. Taču ir skaidri zināms, ka liels šīs kristāliskās vielas patēriņš maina renīna-angiotenzīna sistēmu. Tā ir hormonu sistēma, kas regulē asinsspiediena un šķidruma līdzsvaru organismā. «Respektīvi, galvenais šķidruma un sāls regulētājs organismā ir nieres. Ja uzturā ir daudz sāls, organisms aiztur šķidrumu, lai šo lielo daudzumu «atšķaidītu». Tas palielina šķidruma daudzumu gan apkārtējās šūnās, gan palielina asins apjomu asinsritē. Palielinātais asins tilpums nozīmē vairāk darba sirdij un lielāku spiedienu uz asinsvadiem, ilgtermiņā izraisot paaugstinātu asinsspiedienu, hipertensiju, sirdslēkmes un insultu,» klāsta K.Sekace.
Dažos pētījumos pat pierādīts, ka pārāk daudz sāls uzturā var bojāt sirdi, aortu un nieres, pat nepaaugstinoties asinsspiedienam, kā arī tiek norādīta sāls negatīvā ietekme uz kaulu veselību. Sāls palielināta uzņemšana ir netieši saistīta ar aptaukošanos, jo radušās slāpes bieži remdējam ar dažādiem saldinātiem un kalorijām bagātiem dzērieniem. Arī mirstība no kuņģa vēža saistīta ar pārmērīgu sāls uzņemšanu. Pētījumos secināts, ka lielāka nātrija izvadīšana ar urīnu izteikti korelē ar gastrītu un kuņģa vēža attīstību gan sievietēm, gan vīriešiem. Pastāv uzskats, ka sāls uzņemšanai ir saistība arī ar astmas smagumu. Ir novērojumi, ka tas var ietekmēt astmas gaitu vīriešiem. Nav pierādījumu, ka sāls atstāj iespaidu uz elpceļu reaktivitāti veseliem cilvēkiem.

Mēģina spēlēt paslēpes
Ikdienas sāls patēriņam nevajadzētu būt lielākam par pieciem gramiem – aptuveni vienu tējkaroti. Šis daudzums ietver ne tikai to sāli, kas tiek piebērts ēdienam gatavošanas laikā, bet arī to, kas ir maizē, sierā, gaļas izstrādājumos un citur. Vairums cilvēku sāli apēd daudz vairāk, bieži to pat neapzinoties, jo to satur arī rūpnieciski gatavoti produkti – tas tiek dēvēts par «slēpto sāli». Trīs ceturtdaļas (75%) sāls, ko uzņemam ar pārtiku, tiek uzņemtas ar gatavajiem pārtikas produktiem. Jāatceras, ka ne vienmēr produktiem ar augstu sāls saturu ir sāļa garša. Tiem ir pievienots cukurs, kas neļauj to sajust. Daudz sāls var saturēt arī, piemēram, cepumi vai sausās brokastu pārslas.
Nav nepieciešams pilnīgi izslēgt sāls uzņemšanu, bet gan samazināt to pārtikas produktu patēriņu, kuri satur daudz šīs piedevas. Bet kā zināt, ka produktā ir daudz sāls? Dažkārt pārtikas produktā marķējumā tiek norādīts nātrija saturs. Daudz sāls nozīmē 1,25 gramus vai vairāk uz 100 gramiem produkta (vai 0,5 gramus vai vairāk nātrija uz 100 gramiem produkta), maz – 0,25 gramus vai mazāk uz 100 gramiem produkta (vai 0,1 gramu vai mazāk nātrija uz 100 gramiem produkta). Ja sāls daudzums ir starp šiem skaitļiem, tas uzskatāms par vidēju.
Uztura speciāliste skaidro, ka, samazinot sāls daudzumu uzturā, reālus rezultātus jau var sagaidīt pēc dažām nedēļām. «Tomēr, ja runājam, piemēram, par asinsspiedienu, tad tā cēlonis nav tikai sāls. Ārstēšanai jābūt kompleksai – gan jāsamazina sāls patēriņš, gan jāmaina uztura paradumi, gan dzīvesveids kopumā,» uzsver K.Sekace, piebilstot: «Ja cilvēks atteiksies tikai no redzamās sāls pievienošanas, bet turpinās ēst sieru kaudzēm, tad rezultāta var arī nebūt. Svarīgi saprast, ka sāls nav tikai baltie kristāliņi, bet ir slēptais sāls, kas kaudzēm atrodas pārtikas produktos, piemēram, maizē, sierā, desās, gatavajās mērcēs un salātos.»
Asinsspiediena pazemināšanās sāls ierobežošanas ietekmē ir atkarīga arī no vecuma – jo vecāks ir cilvēks, jo ievērojamāk pazeminās asinsspiediens. Ņemot vērā, ka vecākiem pacientiem biežāk ir insulti un sirds mazspēja un lielāks labums no asinsspiediena pazemināšanas, sāls ierobežošana šajā grupā ir īpaši nozīmīga.
Sāls ierobežošana ir arteriālās hipertensijas pacientu diētas galvenais nosacījums. Lai samazinātu sāls uzņemšanu, jāizvēlas produkti ar zemu tā saturu un jāsamazina tā pievienošana ēdienam. Pacients ātri pierod pie šāda ierobežojuma. Garšvielas, citrusaugļi un citi skābie produkti var kompensēt zemo sāls saturu un pat ir garšīgāki nekā to saturošie.

Krāsa nav svarīga
Pēdējā laikā lielu popularitāti ieguvis rozā Himalaju sāls un parādījusies informācija, ka tas ir teju vai veselīgs. Tomēr uztura speciāliste atzīst: «Sāls paliek sāls, un tā pamatsastāvā ir nātrija hlorīds (NaCl), tādēļ nav svarīgi – tas ir rozā, melns vai zaļš, zupā vai sautējumā. Atšķirīgo krāsu sālim piedod atsevišķas minerālvielas, kas nav parastajā baltajā. Daudzveidība – tur tas labums, bet sliktums jau mazāks nepaliks.»
Speciāliste atzīst, ka dažādībai var sāli pamainīt, bet, ja ir sirds asinsvadu saslimšanas, tad arī Himalaju sāls nebūs aizstājējs. Tas pats attiecas uz jūras vai jodēto sāli, jo to tāpat nevar izmantot kā joda avotu.
Mūsdienu informācijas laikmetā sabiedrība ir sākusi vairāk apzināties sāls kaitīgo ietekmi un pie uztura speciālista mēdz konsultēties par tā iespējamo samazināšanu uzturā. Tomēr dažādas informācijas pieejamībai internetā ir arī savi mīnusi. Piemēram, par minēto rozā Himalaju sāli lasāms ne viens vien slavinošs materiāls, kas liek domāt, ka tas ir veselīgāks par parasto.
«Jauni cilvēki, kuriem īpašu veselības problēmu nav, par sāls daudzumu savā uzturā neraizējas un pat neiedomājas, ka tas varētu būt svarīgi, lai neveidotos tūska. Savukārt, cilvēki, kuriem ir aktuāla sava veselība vai arī viņi grib mainīt dzīvesveidu un ēšanas paradumus, noteikti pajautā par sāli, cik daudz un kurš būtu veselīgāks. Šādos gadījumos puse konsultācijas laika paiet, runājot par slēptā sāls esamību,» secina K.Sekace.
Lai pamazām samazinātu sāls daudzumu uzturā, pacientam jābūt motivētam to darīt, atzīst speciālisti. Jāzina, ka sāls veicina asinsspiediena paaugstināšanos, asinsvadu novecošanos un elastības zudumu, nieru bojājumus, sirds muskuļa masas pieaugumu ar iespējamu aritmiju un sirds mazspējas pievienošanos, insultu. Sāls ierobežošana aizkavē šīs pārmaiņas.
Ja ir mērķis samazināt tā daudzumu, jāapzinās un jāanalizē galvenie sāls uzņemšanas avoti, jāizstrādā konkrēta šīs vielas ierobežošanas stratēģija. Pirmās nedēļas laikā jāidentificē sāls avoti un jāaprēķina tā uzņemšana.
Ir grūti pēkšņi pārtraukt sāls lietošanu, bet to var panākt, pakāpeniski samazinot daudzumu. Sāls garšas sajūta un vajadzība pēc tās, mazinot uzņemšanu, izmainās divu trīs nedēļu laikā. Garšas uzlabošanai sāli var aizvietot ar garšvielām, garšaugiem, citrusaugļiem un etiķi.
Sākot īstenot savu sāls samazināšanas uzturā programmu, vēlams neturēt uz galda sālstrauku, samazināt vai pārtraukt sāls pievienošanu, gatavojot maltīti, izvēlēties produktus, kas satur maz sāls vai to nesatur, pirms pievienot produktam sāli, pagaršot to un pēc iespējas mazāk ēst sabiedriskās ēdināšanas vietās. Ja tas nav iespējams, izvēlēties produktus, kas satur mazāk sāls, – augļus, dārzeņus, kuros parasti ir maz nātrija un kas ir nozīmīga veselīga uztura sastāvdaļa. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Sāls ir tik melns, kā to mālē

Kategorijas