Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Dārzu kopj ar mīlestību

Diāna Lozko

2014. gada 15. augusts 00:00

4601



Alūksniešu Ineses Kaulakanes, Uģa Tuča un Raivo Kaulakana īpašums Torņa ielā 65 ieguva 3.vietu Alūksnes novada pašvaldības rīkotajā konkursā “Sakop, rādi, lepojies!” nominācijā „Sakoptākā Alūksnes novada individuālās mājas vai vasarnīcas apkārtne”. Inese stāsta, ka viņu īpašumu šim konkursam pieteicis kāds nezināms cilvēks un draugi. “Nezinu, kurš tas bija, bet kāds mūs šim konkursam vienkārši pieteica. Varbūt kāds garāmgājējs,” teic Inese.

Nav bijusi doma piedalīties
Lai arī šogad konkursā nav bijusi doma piedalīties, šī nav pirmā reize, kad Inese kopā ar ģimeni piedalās līdzīgā konkursā. Pirms trīs gadiem viņas īpašums piedalījies konkursā “Skaista mana tēva sēta”. “Šī ir manu vecāku māja, tāpēc tieši nosaukums mudināja šajā konkursā piedalīties. Toreiz ieguvām 2.vietu,” viņa stāsta.
Inese atzīst, ka pārsvarā viss ir iegādāts Alūksnē. “Ja man būtu daudz naudas, es nepirktu skaistas drēbes, jaunu automašīnu un arī nedotos ceļojumā, kaut gan to gribētu. Es dotos uz kādu stādu audzētavu un iegādātos dažādus skujeņus, košumkrūmus, puķes, jo vietas jau ir daudz -  2000 kvadrātmetru, kurus es katru rītu apstaigāju un kur aprunājos ar augiem. Dažreiz ir nācies arī kādam skujenim pateikt, lai saņemas, nepadodas un atgūstas. Tā arī ir noticis, jo šķiet, ka tie jūt, tāpēc tiem nepieciešams veltīt diezgan lielu uzmanību. Apskatu, vai skujeņiem nav bojāta kāda skuja, kuru noņemu. Ja jau es to nedarītu, tad te nekā no tā nebūtu,” viņa saka. 
Gan Uģis, gan dēls Raivo palīdz tapt dārzam un realizēt dažādus jaunus risinājumus. Bez viņiem daudzas idejas nemaz nebūtu īstenotas, jo visi darbi tiek veikti kopā. “Esmu viņiem ļoti pateicīga par atbalstu: visas dobes ir uzraktas rokām!” saka Inese.

Prasa laiku un rūpes
Īpašumā ir arī divas siltumnīcas, kurās aug tomāti un gurķi. “Puķes jau tikai neēdīsi. Mums ģimenē ir tradicionālie salāti – savāru tomātus, sarkano papriku un burkānus,” saka Inese. Viņa uzskata, ka dārzā ir jābūt ābelēm un ogu krūmiem. Ogu dārzā aug upenes un jāņogas, ieceļojis arī aveņu krūms. “Nezinām, no kurienes, bet avenes pašas ieaugušas, un mēs esam ļoti priecīgi, jo krūmam ir tik daudz ogu! Citi stāsta, ka pat stādot avenes tik labi neieaug, bet šī te trāpījusies gluži nejauši”.
Inese atzīst, ka visas teritorijas apkopšana prasa laiku un rūpes. Viss sācies no trīs skujeņiem mājas priekšā, bet nu to ir tiešām daudz. Bet Inese nevēlas pie tā apstāties, jo vēl ieplānots realizēt daudzas idejas, ko nevar izdarīt tik ātri.
“Mans tētis reiz teica, ka man jākļūst par daiļdārznieci vai skolotāju. Es kļuvu par skolotāju.  Tā darba mīlestība manī ir no vecākiem, jo neviens jau man neliek iet un darīt, tāpēc par to esmu viņiem ļoti pateicīga. Esmu dzirdējusi par sevi, ka tik dobēs vien pavadot laiku, bet tā jau nav: mums ģimenē katram ir savs veicamais darbs. Ir prieks skatīties uz augiem, kuri nu jau ir paaugušies lieli, bet iestādīti pavisam maziņi. Tas viss tiek darīts, lai priecētu pašus. Es gribētu mudināt katru apskatīties sev apkārt un ieraudzīt kaut ko skaistu un priecāties par to, jo arī tā mēs varam iepriecināt sevi un apkārtējos. Bet jāatceras, ka svarīgi, lai tajā visā mājo mīlestība. Mēs sakām lielu paldies tiem, kas mūsu īpašumu pieteica šim konkursam, kā arī paldies vērtēšanas komisijai, ka spēja saskatīt pie mums kaut ko sev sirdij tīkamu,” teic Inese. ◆

Kategorijas