Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vīrietis un sieviete var būt tikai draugi?

VALIJA BELUZA

2014. gada 15. augusts 00:00

13



Starp mums nekā tāda nav, esam tikai draugi, Annija kliedē vīra un radu aizdomas par uzradušos mīļāko, jo bieži redzēta uz darbbiedra motocikla, arī “baikeru” pasākumos. Jaunā sieviete nepiekrīt uzskatam, ka draudzība starp pretējā dzimuma cilvēkiem ir mīlestības sākums vai beigas. “Ja mans vīrs bieži ir jūrā, vai man tāpēc jāiet klosterī, jāupurē savas intereses? Piemēram, man ļoti patīk “moči”, bet vīram ne.”
Ulvis, vīrietis labākajos gados, iestidzis fāzē “meklēju īsto un vienīgo.” “Ar manu tagadējo partneri mums labi sader gultā, bet viņai nav nekādu garīgu interešu, viņa dusmās lieto rupjus vārdus, kas man riebjas. Toties ar bijušo joprojām esam dvēseļu radinieki. Mums nav seksa, bet varam stundām staigāt pa liedagu, sirsnīgi un atklāti izrunāties par jebkuru tēmu,” neslēpj Ulvis.
    Vai vīrieti un sievieti var vienot tikai draudzība?

No simpātijas līdz mīlestībai
Pa to, ka vienam no laulātajiem ir draudzība ar citu pretējā dzimuma cilvēku, psiholoģe Ingūna Griškēviča atļaujas pasmaidīt, apgalvojot, ka nav draudzības bez mīlestības: “Tā ir erotiska spēle! Turklāt sāk veidoties mīlas trijstūris, kas parasti notiek, ja kaut ko nevar atrisināt divatā un bail to izrunāt.” Tam, kam ar vienu personu “ideāli sader seksā, bet ar otru – garīgā plāksnē”, nav pārliecības par sevi. Cilvēks baidās no intimitātes, viņam nav ieteicams būt intīmam ne ar vienu, ne otru.
    Draudzība jau izsenis atzīta par vienu no vērtīgākajām attiecību formām. Īsta drauga klātbūtnē vari domāt skaļi, draugs zina par tevi arī ļaunāko, bet tomēr tevi ciena, tikai drauga roka var izraut ērkšķus. Draudzība vairo prieku un mazina bēdas.
    “Diemžēl visa tā nereti pietrūkst laulības attiecībās, un nav jābrīnās, ka daži vīrieši un sievietes izvēlas draudzības robežu nepārkāpt,” novērojusi psiholoģe un atgādina slavenā psihiatra, laimīgu laulību pētnieka Viljama Gleisera, ieteikumu – neprecēties ar tādu cilvēku, ar kuru bez seksa nevarētu būt arī draudzība.
    Draudzības un mīlestības jūtas saistītas ciešām saitēm, un robeža, kas to šķir no romantiskākām jūtām, ir trausla. Šo jautājumu savulaik apspriedis jau Platons. “No psiholoģiskā viedokļa šīs attiecības var apskatīt kā pozitīvi vērstu attieksmi pret otru cilvēku, kas, atrodoties uz vienas taisnes, variē intensitātes ziņā: pievilcība, simpātijas, draudzība, romantika, erotika, seksuāla intimitāte. Trāpīga ir hipiju atziņa – labāk mīlēties nekā karot, jo tas labi ilustrē jūtu virzienu attiecībā uz otru cilvēku.
    Sociālā kontaktēšanās simpātiskā veidā cilvēkam ir vitāli nepieciešama. Par spīti daudzajām draudzēšanās vietnēm internetā pēdējo 35 gadu laikā ir gājušas mazumā cilvēciskās attiecības, kuras uzskatāmas par īstu draudzību. “Vientulība pieaug, un tai ir cieša korelācija ar dažādiem psihiskiem traucējumiem. Daudzi pētījumi rāda, ka vientulība ietekmē arī fizisko veselību – hroniska vientulība atstāj iespaidu uz baltajiem asins ķermenīšiem, kas saistīti ar tādu slimību veidošanos kā ateroskleroze, vēzis un imūnās sistēmas traucējumi,” zina speciāliste.

Aizraujošā robežšķirtne
Draudzības attiecības ir tikpat sarežģītas un niansētas kā mīlestības attiecības. Linčburgas koledžas profesori Džons Šudlers un Anna Bišopa savā grāmatā “Viņpus draudzības un erosa” aizstāv draudzību starp vīrieti un sievieti, pamatojot to kā īpašu un neatpazītu cilvēcisko attiecību formu. Savukārt tradicionālā psiholoģija uzskata, ka vīrišķais un sievišķais elements tiecas pēc savienošanās. Ja tas nenotiek, tad viens vai otrs šo attiecību dalībnieks negrib vai kāda iemesla dēļ nevar. Vecumdienās taču daudziem pāriem pazūd tieksme mīlēties, un viņi mūža nogali pavada, saticīgi dzīvojot kā brālis ar māsu. Arī starp ģimenē stingri audzinātiem, nevainīgiem jauniešiem mēdz būt ilgstošas tikai draudzīgas attiecības, bez seksa.
“Staigāšana pa robežu starp draudzību un erosu var būt gana patīkama un aizraujoša, tā bieži vien ir interesantāka par to, kā kad “viss jau noticis”. Taču, ja šķiroties viens otram saka: “Paliksim draugi!”, tas visdrīzāk ir nevis patiess nolūks, bet gan solīda atkratīšanās,” teic I. Griškēviča.
    “Lai intīmās attiecības izdzīvotu, tām nepieciešama attīstība. Romantiskā mīla paredz draudzībai pievienot kaisli un rūpes. Romantiskai mīlai ir raksturīga vēlme būt vienīgajam, īpašam un neaizstājamam.”
Uzturēt intimitāti, kaisli un romantiku ilgākā laika posmā var būt nopietns izaicinājums. Ikdienas pienākumu gūzmā to viegli pazaudēt. Psiholoģijā ir termins “vientulība ģimenē”, kad cilvēks jūtas vientuļš savējo vidū. Pirmā drošā pazīme tam parasti ir intīmo attiecību izbeigšanās. Tā vairs nav draudzība, kas paliek pāri, drīzāk – diplomātiskās attiecības. Taču cilvēkam, lai viņš saglabātu psihisko veselību, ir nepieciešamas vismaz vienas kvalitatīvas attiecības.

Draudzības atšifrējums
Draudzība ir viena no skaistākām parādībām pasaulē. Draudzība nozīmē to, ka cilvēki viens otru saredz kā līdzvērtīgas personas. Draudzības svarīgākā pazīme ir pilnīga personisko atšķirību pieņemšana – draugi viens otru nepārtaisa un nemēģina uzlabot, viņi uzticas un pilnībā respektē otra rīcības motīvus, sniedz viens otram palīdzību pie pirmā sauciena, draugi savstarpēji dalās svarīgās dzīves norisēs un emocijās, pārzina viens otra vērtības, labos un kaitīgos ieradumus, piedod trūkumus, ir absolūti lojāli. Līme, kas divus agrāk nepazīstamus cilvēkus “salīmē” kā draugus, ir intimitāte. Nepietiek tikai ar kopīgām interesēm un regulāriem kontaktiem, ir nepieciešama atklāšanās. Jāuztic kas tāds, ko visai pasaulei nestāsta. Ar draugiem neguļ! ◆ 



Mēs, kaimiņu bērni, draudzējāmies kopš mazotnes. Ja sētā izcēlās ķīviņš, Zigītis mani vienmēr aizstāvēja. Ar drauga atbalstu varēju rēķināties dažādās situācijās orientēšanās sacensībās, vasaras nometnē un ekskursijā. Viņam uzticētie noslēpumi bija “kā kapā”, un viņš prata mierināt, kā neviens. Loģiski, ka turējāmies kopā arī Rīgā, kaut gan studējām katrs savā augstskolā. Uz Zigi biju pieradusi paļauties un uztvēru viņu ne gluži kā bezdzimuma būtni, drīzāk kā brāli, draudzeni vai tuvu radinieku. Nekad pat sapņos nebiju iztēlojusies viņu kā potenciālu mīlas objektu. Mums abiem bija divdesmit, kad attiecības nonāca totālā strupceļā. Reiz pēc draugu ballītes nokavēju pēdējo trolejbusu, bērnības draugs piedāvāja pārnakšņot pie viņa, ne mirkli nešaubījos. Mazajā īrētajā istabiņā bija tikai viena šaura gulta un viena sega. Kaut arī centos gulēt pašā maliņā, mūsu augumi saskārās un pamanīju, ka mans draugs trīc. Turpmāko atceros kā ļaunu murgu, tonakt ar lielām pūlēm man izdevās draugu atrunāt, izvairīties no tā, ko viņš, izrādās, sen jau bija cerējis. Draudzības robeža bija pārkāpta, un mūsu attiecības strauji atsala. Viņš – dziļi aizvainots par atraidījumu, es – vīlusies un dusmīga uz sevi. Par savu naivumu.
Jolanta, 28

Kategorijas