Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Testaments ir vienpusējs līgums, dāvinājums – divpusējs darījums

ILZE VAINOVSKA

2014. gada 22. augusts 00:00

170

Māsa Irma (vārds mainīts) grib tikai vienu – lai tiesa atceļ dāvinājuma līgumu un lai brālis Juris (vārds mainīts) izvācas no viņas mājas. Cita varianta viņai nav. Divreiz tiesa prasību ir noraidījusi, šobrīd lieta iesniegta kasācijas tiesā. “Es gribu savu māju atpakaļ un viņus visus izlikt. Ja līgumu neatcels, es darīšu sev galu,” tik strikti paziņo Irma.
Brāļameita, kurai māja dāvināta, dzīvo un strādā citā pilsētā, tā viņai nav vienīgā māja. Irmas mājā aktīvi saimnieko brālis, kurš plāta rokas un būtu ar mieru rast kādu risinājumu. Bet Irma par viņa izteicieniem saka – meli, salti meli. Ik uz soļa viss ir meli. “Reālā dzīvē mani ēd no zemes nost.”
Juridisks līgums rada sekas, ar kurām jārēķinās, lai arī reizēm ļoti gribētos, lai dzīve turpinātos, it kā nekas nebūtu noticis. Savukārt līguma atcelšana ne vienmēr ir vienkārša.

Attiecības sabojājas pamazām
Vīrs, ar kuru kopā māja celta no pašiem pamatiem, mūžībā jau sen. No dzīves traģiski dažu mēnešu laikā šķīrušies abi Irmas dēli. Mūža nogales dzīvesdraugs viņai teicis – ja nu viens vai otrs krītam? Sakārtosim māju lietas. Viņa māja norakstīta viņa dēlam no pirmās laulības, Irmas māju domājuši dāvināt viņas brālim, jo dēlu vairs nav. Brālis atteicies – pēc viņa nāves māja kā mantojums būtu jādala abiem bērniem. Nolēmuši, ka māju dāvinās uzreiz Jura meitai. 2000. gada nogalē Irmas dzīvesbiedrs traģiski gāja bojā, pēc dažiem mēnešiem tika noslēgts dāvinājuma līgums.
“Attiecības sākumā bija labas,” apliecina Irma. Pēc trim gadiem uz māju atnācis dzīvot brālis un viņa mazmeita. Tad arī pamazām attiecības sāka bojāties – Irma abiem gatavojusi maltītes, bet naudu saimniecībai viņi devuši maz. Irma samaksājusi īpašuma pārrakstīšanu, turpinājusi maksāt visus nodokļus un pirkusi apdrošināšanas polises, pat sarunājusi nelielu remontu mājai, “lai piešpaktelē ārsienas” par savu naudu, lai arī līgumā teikts – uz īpašuma ieguvēju pāriet visas tiesības un pienākumi, kas saistīti ar šī īpašuma valdījumu un rīcību par to.
Sākumā arī sekojusi kārtībai visā mājā, līdz Irma izlēmusi, ka jauniete jau nu gan pati var savu istabu sakopt. Kad meitene devusies studēt, Juris mājās sācis saimniekot cītīgāk, uzbūvējis arī darbnīcu sētā.
Situācija samilzusi tiktāl, ka Irma, palikusi ar visu iedzīvi vairs tikai vienā istabā, 2005. gadā mēģinājusi aiziet no dzīves, bet pēdējā brīdī izglābta. Atguvusi spēkus un sapratusi, ka grib savu māju atpakaļ. 2009. gada martā iesniegusi prasību tiesā, kur tā noraidīta. Tai sekojusi pārsūdzība un tagad prasība iesniegta Kasācijas tiesā. “Vai tad man šodien jānomirst? Mana mamma nodzīvoja līdz 92 gadiem,” saka Irma, kurai šogad palika 84.

Nepadomā par sekām
“Es domāju, ka pēc dāvinājuma līguma nekas nemainīsies,” atbild Irma, jautāta, kā viņa iztēlojusies sekas dāvinājuma līgumam. Viņa turpinātu netraucēti dzīvot savā mājā, par kuru rūpētos brāļameita. Taču brālis pēc sievas nāves savu dzīvokli pārdevis un pārcēlies dzīvot pie viņas – ja reiz māja ir, turklāt, kā jau amatnieks, novērtējis iespējas sētā būvēt darbnīcu.
“Toreiz pielaidu baigo kļūdu – atnācu te dzīvot, jo viņa pati aicināja. Teica – brālis un māsa, abi pusmūžā, bet viss sākās ar to manu darbnīcu,” uzskata Juris.
Līgumā rakstīts tikai tas, ka īpašums paliek dāvinātāja bezmaksas lietojumā, dāvanas saņēmējam nav tiesību bez Irmas rakstiskas piekrišanas īpašumu atsavināt vai ieķīlāt. Bet līgumu lauzt var tikai tiesas ceļā rupjas nepateicības gadījumā. Brāļa meita mājā pat neuzturas, tur saimnieko brālis, tā kā apdāvinātās personas rupju nepateicību grūti pierādīt.
Irma nesaprot, kā brālis var turpināt remontdarbus mājā, ja rit tiesvedība par dāvinājuma līguma laušanu. Bez viņas atļaujas nomainījis logus, pieslēdzies centralizētajam ūdensvadam un kanalizācijai, veic pārbūvi. Jurs savukārt nesaprot, kāpēc viņš nevarētu uzlabot dzīves apstākļus mājā, kas pieder viņa meitai.
Irma ar advokāta palīdzību ir nodomājusi aizstāvēt arī savas kā īpašuma lietotājas tiesības. Viņas rīcībā esot brāļa meitas vēstule ar ieteikumiem būt pateicīgai, ka Juris apmaksā arī viņas elektrības tēriņus, un painteresēties pie advokāta, kādas ir ne tikai īrnieka tiesības, bet arī pienākumi. Irma šajā gadījumā nav īrniece, bet īpašuma lietotāja, turklāt dāvinājuma līgums paredz tiesības lietot īpašumu bez maksas, uzsver advokāte Ilze Kajaka. Cits jautājums, ka līgumā nav pateikts, ko nozīmē “lietot īpašumu” un kādā apmērā. Tāpat nav noteikts, vai bezmaksas lietošana atbrīvo tikai no iespējamās īres maksas vai arī, piemēram, no maksas par patērēto elektrību.
Vislabāk būtu bijis slēgt uztura līgumu, kas garantē ne tikai tiesības bez maksas lietot īpašumu, bet arī saņemt kopšanu, ārstēšanu un cita veida nepieciešamo palīdzību, tostarp naudu, bet vilciens šajā gadījumā ir aizgājis, piebilst I. Kajaka. Arī iespēja dāvinājuma līgumā paredzēt dažādas nianses – Civillikuma 1492. pants noteic, ka rakstisku darījumu aktus var sastādīt tādā formā, kādā katrs vēlas; nav vajadzīgas nekādas sevišķas formalitātes, un darījuma dalībnieki nav saistīti ne ar kādiem paraugiem. Notārs var palīdzēt sastādīt līgumu, bet var arī tikai apstiprināt pušu parakstus. “Tobrīd es biju nomākta pēc visām tām traģēdijām ģimenē, nepadomāju. Brāļa meita ir juriste, gan jau viņa saprata, ko dara,” uzskata Irma.

Darījumi ir dažādi
“Ja cilvēks ir uzņēmies saistības, tās ir jāpilda, pat ja vēlāk izrādās, ka tas ir neizdevīgi vai zināmā mērā netaisnīgi,” skaidro prokurors Atis Dzērvēns. Tāpēc ir jāparedz līguma laušanas procedūra. Anulēt darījumu var tad, ja pierāda, ka tas noticis piespiedu kārtā – lai tiesisks darījums būtu spēkā, Civillikums paredz, ka gribai jārodas bez maldības, viltus vai spaidiem. Tas juridiski var būt sarežģīti pierādāms.
Dāvinājuma līgums var būt aiz atlīdzības un aiz devības, skaidro zvērināta advokāte Māra Beķere. Atšķirībā no testamenta, kas ir tikai vienpusējs rīkojums, dāvinājums ir divpusējs darījums – otrai pusei dāvana ir jāpieņem. Aiz atlīdzības dāvināšanas līgumu parasti slēdz pateicībā par kādu pakalpojumu. Šāds līgums nav atsaucams. Dāvinājums aiz devības visbiežāk notiek radinieku starpā. Ja abas puses vienojas, to var arī atsaukt, bet vienpersoniski lauzt nevar – tad jāvēršas tiesā, norādot, kāpēc līgums jāatceļ.
“Dāvinājumu atsaukt ir ļoti grūti, tiesāšanās var ilgt gadiem. To var atsaukt apdāvinātā rupjas nepateicības dēļ, kas gan, jāpiebilst, parasti ir grūti pierādāma. Par apdāvinātā nepateicību jāatzīst dāvinātāja rupji apvainojumi vārdos vai darbos, viņam tīši nodarīts svarīgs mantisks zaudējums un viņa dzīvības apdraudējums, kā arī viņa atstāšana bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt,” uzskaita M. Beķere.

Testamentu var grozīt
Pirms jebkura darījuma slēgšanas katrai darījuma pusei būtu jāapzinās – kāda ir viņas īstā griba un ko viņa ar noslēgto darījumu vēlas panākt. Jāpārdomā arī tas, vai šodien noslēgtais darījums, kas darījuma slēgšanas laikā mantiskā ziņā ir izdevīgāks, neatstās kādu negatīvu iespaidu nākotnē. Nedrīkst nerēķināties arī ar neatraidāmajiem mantiniekiem – dažkārt, slēdzot dāvinājuma līgumu, dāvinātājs uzskata, ka tādējādi izslēgs no mantojuma kādu sev nevēlamu neatraidāmo mantinieku, taču ar dāvinājuma līguma palīdzību tas nav izdarāms.
Pēc dāvinājuma vai uztura līguma noslēgšanas īpašums tiek uzreiz nodots citas personas īpašumā, savukārt testamenta taisīšanas gadījumā par īpašnieku visu savas dzīves laiku paliek tas, kurš testamentu sastādījis. Turklāt testators var testamentu katrā laikā var grozīt, papildināt vai vienkārši atsaukt. ◆

uzziņai

◆ Nekustamā īpašuma dāvinājuma līgumi lielākoties tiek slēgti tuvāko radinieku starpā (laulāto, vecāku, bērnu), jo, pārrakstot īpašumu Zemesgrāmatā uz apdāvinātā vārda, maksājamā valsts nodeva ir tikai pusprocents no nekustamā īpašuma novērtējuma un kadastrālās vērtības.
◆ Civillikuma 1440. pants: “Lai tiesisks darījums būtu spēkā, nepietiek ar to vien, ka tā dalībnieki izteic savu gribu, bet ir vēl vajadzīgs, lai šī griba būtu radusies brīvi – bez maldības, viltus vai spaidiem.”

Kategorijas