Vai vardarbība skolās ir bieži izplatīta?

2014. gada 22. augusts 00:00

Sintija Lācīte, jauniete no Alūksnes
Jāvaino tehnoloģijas
Tā kā pati nesen beidzu vidusskolu Alūksnē, kā arī mācījos Alūksnes pilsētas sākumskolā, varu teikt, ka vardarbība skolās ir ļoti izplatīta. Tā ir novērojama, pat sākot jau no mazākām klasēm līdz pat vidusskolas vecumam. Šajos gados, manuprāt, vardarbība ir stipri paaugstinājusies, un, manuprāt, pie tā vainojamas mūsdienu tehnoloģijas - tās pašas datorspēles un sociālie tīkli, kuros bērni un pusaudži uztver negatīvo informāciju. Bieži ir gadījies, ka skolēni vēlas atainot virtuālo pasauli reālajā, nodarot kādam sāpes, jo viņiem tas šķiet jautri un forši. Protams, vardarbība pastāv ne tikai starp audzēkņiem, bet arī starp skolotāju un audzēkni, lai gan vairumā šī vardarbība izpaužas mutiski, nevis fiziski. Viennozīmīgi jebkura vardarbība ir nepareiza, bērnam ir jāsaprot, kas ir slikts, un kas - labs. Bieži vien šī agresivitāte izpaužas kaujoties, bērns ir ar kaut ko neapmierināts, un šo savu neapmierinātību izrāda, vicinoties ar dūrēm un bravūrīgi pazemojot citus, kas ir vājāki par viņiem. Pati esmu redzējusi, kā divas pusaudzes pamatīgi sakāvās skolas gaitenī. Lai gan netika izdarīti bīstami miesas bojājumi, toties morālais kaitējums vienai meitenei bija pamatīgs. Skolotāji un pedagogi mēģina cīnīties ar šo problēmu, bet, manuprāt, tas nav iespējams. To var darīt tikai bērnu vecāki paši, audzinot un stāstot, kas būtu pareizi un kas ne. Vecākiem ir jārada labs priekšstats savam bērnam, kā arī noteikti vajadzētu aizliegt spēlēt datorspēles līdz noteiktam vecumam. ◆

Pedagoģe, strādā pamatskolā piecus gadus
Vardarbības nav
Tādu darbību, kad bērns viens otru sit, nav. Protams, ir atsevišķi gadījumi, kad notiek izrēķināšanās, strīdi savā starpā. Bet tāpēc jau es neteiktu, ka skolās ir izteikta vardarbība, to nevar īsti definēt par vardarbību. Uzskatu, ka vardarbība izpaužas grupveidā, uzbrūkot vairākiem vienam. Es personīgi tādus gadījumus savā skolā neesmu novērojusi. Manuprāt, vardarbība kā tāda ir ļoti “skaļš” vārds, tas ir par “skaļu” izteikts. Jā, ir mazi kautiņi, ir kaut kāda sava veida pašapliecinājuma izrādīšana, līdera izrādīšanās, uzmanības pievēršana, bet to nevar dēvēt par vardarbību, jo vardarbība jau, man šķiet, ir kritiskā robeža tam visam. Bet manā pieredzes laikā tas nav noticis, audzēkņi var būt draugi, bet kāda konflikta dēļ vai, lai pierādītu līderību, notiek nesaskaņas. Esmu bijusi aculieciniece kādam gadījumam izglītības iestādē, kad pieci skolēni pret pieciem skolēniem kaujas, bet arī to es nevaru dēvēt par vardarbību augstākajā pakāpē, jo tas bija grupveida kautiņš, bet ne gadījums, kad visi uzbrūk vienam. Taču pedagogam jau ar šādām situācijām tikt galā ir ļoti grūti. Ir jārunā ar bērniem kā vecākiem, tā arī pedagogiem. Vienīgais, ko pedagogs var izdarīt, – runāt, stāstīt un aizrādīt, ka tā nedrīkst un tas nav labi. Tajā pašā laikā pedagogam jāsaprot, kāpēc viņš to dara, vai viņam dzīvē no tā kļūst labāk, vai viņam ir kādas problēmas, vai viņš to turpinās darīt. Kā jau minēju, ar bērniem par to visu ir jārunā gan vecākiem, gan skolotājiem. ◆

Vēsma Kalēja, izglītības pārvaldes psiholoģe
Tēma ir aktuāla
“Tā kā tēma ir aktuāla, 2013./2014. mācību gadā mēs ar kolēģēm, psiholoģēm Ingrīdu Ratenieci un Daigu Sliņķi novadu skolās īpašu uzmanību veltījām jautājumiem, kas saistās ar disciplinēšanas un vardarbības jautājumu risināšanu izglītojamo lokā. Tika izveidots pasākumu un nodarbību cikls “Sabiedrība skolēnu disciplinēšanas jautājumu risināšanā”, kurš šajā mācību gadā turpināsies. Mūsu mērķis ir projektā maksimāli iesaistīt aktīvus skolas pedagogus, audzēkņus, vecākus, kuri būs idejas uzturētāji un jauniegūtās zināšanas problēmsituāciju risināšanā īstenos savās izglītības iestādēs. Darbs aizsākās ar direktoru semināru, kurā piedalījās arī ar bērnu un jauniešu problēmām saistīto iestāžu pārstāvji, lai kopā ar izglītības darbiniekiem un atbalsta speciālistiem lemtu, kādas darba formas dotu efektīvākus rezultātus problēmu risināšanā, tika veikta arī aptauja. D.Sliņķe, I.Rateniece un es tikšanās laikā ar skolu pašpārvalžu aktīvistiem audzēkņiem, pedagogiem runājām par dusmu psiholoģiju, agresijas veidošanās mehānismiem, kā tikt ar tām galā un veidot pieņemamākas attiecības ar cilvēkiem, lai veicinātu kompromisa rašanos starp audzēkni un pedagogu un audzēkņiem savā starpā. Šajā mācību gadā turpināsim iesākto, gaidīsim uz tikšanos aktīvākos skolotājus, audzēkņus, kuri gatavi iesaistīties paši un iesaistīt kolēģus, citus audzēkņus un vecākus. Paldies par mūsu idejas atbalstīšanu, un aicinām pievienoties to skolu pārstāvjus, kuri iepriekšējā mācību gadā bija atturīgi. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vai vardarbība skolās ir bieži izplatīta?

Kategorijas