Āfrikas cūku mēris izkauj cūkas

2014. gada 22. augusts 00:00

516

Diemžēl arī Alūksnes un Apes novados Āfrikas cūku mēra (ĀCM) dēļ daudzi iedzīvotāji savās piemājas saimniecībās ir spiesti izkaut cūkas, saņemot kompensācijas, pretējā gadījumā cūkas iznīcinās, bet kompensāciju neizmaksās. Tomēr neviens nevar lauku cilvēkiem kompensēt to, ka ĀCM dēļ daudzi paliek bez savai iztikšanai tik nozīmīgās nodarbes.

Biodrošības prasības jāievēro
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa atzīst – iedzīvotājiem par ĀCM ir ļoti daudz jautājumu. Neoficiāli ir izskanējis, ka cūku izkaušanas termiņu varētu valstī pagarināt līdz 30.oktobrim un ka nebūs jānokauj mazos jeb piena sivēnus. I.Tomiņa šādu informāciju neapstiprina. “Ņemot vērā, ka atsevišķi Ministru kabineta noteikumu grozījumi ir jau pieņemti, bet vēl nav oficiāli publicēti un stājušies spēkā, PVD Austrumvidzemes pārvalde tiem cilvēkiem, kuri zvana pieteikt cūkas nokaušanai, šobrīd iesaka vēl nedēļu nogaidīt, līdz būs oficiālā noteikumu publikācija, jo šobrīd noteikumu saturu īsti nezinām – varbūt kaut kas tomēr atkal mainās! Piekrītu, tā ir kā spēlēšanās ar cilvēkiem, jo viņiem tas ir ļoti svarīgs jautājums,” saka I.Tomiņa. Viņa ir piedalījusies sanāksmēs par ĀCM visā Apes novadā, bet Alūksnes novadā – tikai Pededzē un Annā, kur atbrauca arī citu tuvāko pagastu iedzīvotāji. “Citur neesmu aicināta, bet labprāt brauktu un skaidrotu, jo termiņš - 7.septembris - tuvojas ļoti strauji,” uzsver I.Tomiņa. Viņa norāda, ka Alūksnes un Apes novados iedzīvotāji ir zinoši un izprot situāciju. “Nu ir pienākusi reize, kad prasības jāievēro, jo to vajag pašam saimniekam, nevis tikai lai izrādītos PVD inspektoram. Cilvēkiem ir jādomā par pašaizsardzību – ja nav naudas, lai iegādātos dezinfekcijas līdzekļus, tad...” saka I.Tomiņa.

Atliks prasību par kūtsmēslu krātuvi
Jautāta, vai noteiktās prasības nav pārāk augstas, viņa atzīst – nē, tomēr esot iecere šobrīd atlikt prasību, ka saimniecībās jāizbūvē betonēta kūtsmēslu krātuve. “To patiesi nevar izdarīt šajā īsajā laika periodā, tādēļ vēl šoruden PVD pārbaužu laikā to neatzīs par pārkāpumu. Tomēr kūtsmēslu krātuvei jābūt tādai, lai tās saturam nav noplūdes, bet ne obligāti betonētai. Jāuzsver - kopumā šī prasība nav atcelta un nākotnē betonētai kūtsmēslu krātuvei būs jābūt,” skaidro I.Tomiņa.
PVD neesot laika apkopot statistiku, vai Alūksnes un Apes novados vairāk ir saimniecību, kur ievēro biodrošības pasākumus, vai tādu, kur cūkas izkauj, turklāt nemitīgi reģistrējot arī jaunus cūku ganāmpulkus. ”Ja nobeidzas mājas cūka vai atrod kritušu meža cūku, cilvēkiem obligāti uzreiz ir jāziņo PVD! Aicinām ziņot arī par gadījumiem, kad cūkas slepus audzē šķūnītī vai kur citur un nereģistrē – anonimitāte garantēta,” saka I.Tomiņa.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Gulbenes filiāles vadītāja Viola Kaparšmite atzīst, ka arī pie centra speciālistiem cilvēki vēršas pēc padoma, kā rīkoties. “Šobrīd cilvēkiem laukos ir ļoti grūts laiks jāpārdzīvo – cūkas jāizkauj, graudu cenas zemas: cik pērn maksāja latos, šogad maksā eiro. Ja daudzviet saka, ka Latvija atkopjas no krīzes, tad man gan gribas teikt, ka ir pretēji – gan materiālā ziņā, gan psiholoģiski, jo cilvēkiem ir liela neziņa par rītdienu,” saka V.Kaparšmite.

Situācija – dramatiska
Ivans Lega no Liepnas ir lielākais cūku audzētājs Alūksnes novadā. Viņš atzīst – šobrīd pieejamā informācija ir ļoti dažāda un pat pretrunīga, prasības cūkkopjiem – augstas, ko tik īsā laikā nemaz nevar izpildīt. Jaunalūksnes pagasta zemnieku saimniecības “Saļņi” saimniece Tamāra Biezbārde atzīst, ka ievēro biodrošības pasākumus. “Tas ir ārprāts, kas tagad notiek! Šobrīd ir ļoti dramatiska situācija un nav paredzams, kā tā atrisināsies. Esmu dzirdējusi, ka kādai sievietei mūsu novadā bijusi pat sirdstrieka – ģimenē aug pieci bērni, sivēnmātes viņiem bija vienīgais iztikas avots... Nekāda kompensācija neatsver to, ka cilvēki paliek bez iztikas avota!” saka T.Biezbārde. Viņa norāda, ka pēdējā laikā pašpatēriņam sivēnus labprāt iegādājās daudz gados jaunu cilvēku. “Man nav daudz sivēnmāšu – šobrīd tikai četras, bet tāpat pie mūsu mazās pensijas tas bija liels atspaids. Mēs jau iepriekš bijām apsvēruši domu vairs neaudzēt sivēnus, jo veselība vairs nav tā labākā – tagad ĀCM būs tam pielicis punktu,” stāsta T.Biezbārde. Viņa cūkas audzē jau 20 gadus un uzsver – vienmēr cūkām miltus ir aplējusi ar vārošu ūdeni. “Tā ir droši – sausus miltus nekad nedodu. Baroju cūkas ar pašu audzētiem kartupeļiem, pienu, vājpienu,” viņa saka.

Ziedo naudu dzesētavām
Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš norāda, ka Alūksnes un Apes novados mednieku kolektīvi šobrīd medī meža cūkas. “Katru nedēļu ievācam datus par nomedītajām meža cūkām, analizējam medību intensitāti. Meža cūkas ir jāmedī intensīvi, lai samazinātu to blīvumu – uz 1000 hektāriem lai nav vairāk kā 5 meža cūkas,” skaidro L.Kļaviņš. Precīzus skaitļus viņš atturas nosaukt, cik meža cūku šovasar Alūksnes un Apes novados nomedīts, bet atzīst, ka virsmežniecībā kopumā šogad visi meža cūkas medī aktīvāk. “Lūgums visiem - tiklīdz redz kritušu dzīvnieku, uzreiz ziņot atbildīgajiem dienestiem. Nav teikts, ka tas uzreiz būs ĀCM – to noteiks PVD. Tā ir kopēja lieta – gan sabiedrībai, gan medniekiem,” saka L.Kļaviņš.
Lauku atbalsta dienests augusta vidū izsludināja iesniegumu pieņemšanu no pašvaldībām dzesētavu iegādei, kam 970 000 eiro ziedoja akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži”. Dzesētavu ietilpībai jābūt tādai, lai var uzglabāt 2 līdz 10 nesadalītu pieaugušu meža cūku liemeņus. Atbalsta saņemšanai ir jau pieteikusies gan Alūksnes novada pašvaldība, kas vēlētos 28 dzesētavas, gan Apes novada pašvaldība, kas pretendē uz 4 dzesētavām. Dzesētavas pašvaldība nodos mednieku kolektīviem.

Jāparakstās, ka neturēs cūkas
Apes novada domes izpilddirektors Viesturs Dandens atzīst, ka pieteiktas 4 dzesētavas, lai katrā pagastā būtu viena. Ar Apes novada domes priekšsēdētājas Astrīdas Harju rīkojumu kopš 30.jūlija ir izveidota arī Apes novada pašvaldības medību koordinācijas komisija, kas nemitīgi analizē situāciju. “Apes novadā jau jūlijā katrā pagastā organizējām sanāksmes, kur piedalījās gan pašvaldības speciālisti, gan PVD, lai skaidrotu situāciju. Ir cilvēki, kuri nokauj cūkas, daži svārstās, bet daudzi ievēro biodrošības pasākumus. Cūkas nokaujot, cilvēkiem liek parakstīties, ka noteiktu laiku viņi apņemas cūkas vairs neturēt – arī tas iedzīvotājus uztrauc,” saka V.Dandens.
Alūksnes novadā informatīvās sanāksmes ir notikušas tikai dažos pagastos, pirmā no tām bija Pededzē un apmeklētība bija liela. “Iedzīvotāji ir satraukti – ĀCM liek viņiem pārkārtot visu savu dzīvi. Cilvēki ir sašutuši par to, ka viņiem neļauj būt audzētājiem un ražotājiem, bet liek būt tikai patērētājiem, jo nemitīgi ir dažādi ierobežojumi tiem, kuri cenšas kaut ko darīt, sevi nodarbināt un nodrošināt, nevis iet prasīt sociālos pabalstus,” saka Pededzes un Mārkalnes pagasta pārvaldes vadītāja Daiga Vītola. ◆

VIEDOKLIS

◆ Cūku saimniece no Alūksnes novada, kura vēlējās palikt anonīma, baidoties no gaidāmajām pastiprinātajām pārbaudēm, uzsver – viņas saimniecībā cīnīsies līdz pēdējam, dezinfekcijas līdzekļi Rīgā jau ir iegādāti, biodrošības pasākumus ievēro, kūtsmēslu krātuve nobetonēta.
“Uzskatu, ka par ĀCM ir pārāk maz informācijas no atbildīgo dienestu puses. Es arī piedalījos informatīvajā sapulcē Pededzē – uzzināju par to tikai no paziņām dienu pirms, jo informācijas nebija. Cilvēku tur bija ļoti daudz, bet no amatpersonu puses bija nostāja – vispirms izstāstīja, kas jādara, lai cūkas nokautu un saņemtu kompensācijas, bet, kas jādara, lai neizplatītu ĀCM, nebija ne vārda, tikai teica, lai skatot informāciju internetā. Bet tantei laukos nav pieejams internets un viņa neprot to izmantot! Viss bija vērsts uz to, lai cilvēki nepaspētu sagatavoties biodrošības prasību ievērošanai. Nosacījumi patiesībā ir pretrunīgi, jo ir noteikts: tiem, kas nevar ievērot biodrošības pasākumus, cūkas jāizkauj līdz 7.septembrim. Šajā laikā uz viņiem neattiecas biodrošības pasākumi un tikpat labi no viņu saimniecības infekcija var tikt pārnesta uz citām! Bet tiem, kuri cīnās, biodrošības pasākumi ir jāievēro jau tagad – šo pretrunu es neizprotu. Nepareizi ir arī tas, ka nekāda dezinfekcija netiek veikta transportam, kas pārvietojas ĀCM skartajās teritorijās un pa mūsu novadiem. Diemžēl starp citiem cilvēkiem vērojama arī skaudība – ko nu tagad cūku audzētāji darīs? Tas skumdina.”

FAKTi

◆ Grozījumi Ministru kabineta rīkojumā par pasākumiem ĀCM izplatīšanās ierobežošanai paredz, ka palielinās kompensācijas par cūku nokaušanu, ja saimniecībā nevar īstenot biodrošības pasākumus vai tirdzniecības traucējumu dēļ:
par pieaugušu vaislas dzīvnieku (sivēnmāte, vaislas kuilis) maksās 170 eiro (pašreizējo 115 eiro vietā;
par nobarojamu cūku un vaislas jauncūku maksās 120 eiro (pašreizējo 65 eiro vietā);
par piena sivēnu maksās 35 eiro (pašreizējo 25 eiro vietā).
◆ PVD Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa uzsver – tie saimnieki, kuri cūkas jau nokāvuši un kompensācijas iesniegumā norādīja iepriekš apstiprināto zaudējumu atlīdzību, automātiski saņems palielināto kompensāciju. “Viņiem nav jāpārraksta iesniegumus. Pirmās kompensācijas tiks izmaksātas jau nākamajā nedēļā,” saka I.Tomiņa.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Āfrikas cūku mēris izkauj cūkas

Kategorijas