“Ezerlīčos” - kā Dieva ausī

2014. gada 22. augusts 00:00

5251

Veclaicenes pagasta Kornetos, atpūtas mājā “Ezerlīči”, saimnieko Melderu ģimene, kura vairāku gadu laikā tur radījusi savu mazo paradīzi un vietu atpūtai no ikdienas steigas.

“Ezerlīči” iekopti un uzbūvēti vietā, kur agrāk bija kartupeļu lauks un pļavā ganījās govis. Vairākus gadus Ritas Melderes dēls Intars strādājis Īrijā, nopelnīto naudu ieguldījis “Ezerlīču” būvniecībā un uz palikšanu Latvijā atgriezies mīlestības dēļ.
Kopš 1989.gada Rita Meldere ar ģimeni dzīvo Līvānu tipa mājā “Vārpas” Veclaicenes pagasta Kornetu centrā. Māja atrodas ļoti skaistā un gleznainā vietā – uzkalna galā ar skatu uz Ievas ezeru. Tur arī sākas mūsu ceļš kājām gar Ievas ezera krastu uz netālu esošo Melderu ģimenes atpūtas māju “Ezerlīči”, kas arī atrodas Ievas ezera krastā. Pa ceļam acis priecē ūdensrozes, ko ezera krastā R.Meldere iestādījusi pirms vairākiem gadiem. Rita stāsta, kāds agrāk izskatījies ezera krasts – nekopts, aizaudzis un kā ģimene saviem spēkiem to iekopusi. Iepretim atpūtas mājai ezerā ierīkota laipa, peldvieta, ko izmantot neliedz arī pagasta iedzīvotājiem. Uz pašu namiņu, kas atrodas uzkalnā, ved koka kāpnes, un, tiklīdz esi pa tām uzkāpis augšā, šķiet, esi nokļuvis citā pasaulē – vairs nedzird pagasta centra trokšņus, valda mierpilns klusums... Arī pati mājiņa ir unikāla, ar savu īpašu auru un dvēseli, jo to savām rokām būvējis Ritas dēls Intars. Darbs pie ieceres īstenošanas sācies 2004.gadā, un, kā atzīst Intars – arī tagad vēl ir, ko darīt, lai esošo pilnveidotu – ierīkotu šūpoles, volejbola laukumu, paplašinātu jau nobruģēto laukumu, izveidotu āra kubulu, kam materiāli jau sarūpēti. “Gribu izbūvēt vēl vienu nelielu namiņu, kur būtu tikai viena istabiņa, jo ir atpūtnieki, kam nevajag tik lielu māju, lai pārnakšņotu,” saka I.Melderis.

“Sākotnēji tā bija domāta kā vasaras māja tikai mūsu ģimenei, bet laika gaitā iecere mainījās, jo es ar ģimeni šobrīd dzīvoju un strādāju Rīgā, uz Veclaiceni pie vecākiem braucam brīvdienās un atvaļinājumā. Šīs mājas būvniecībā ir ieguldīta mana Īrijā nopelnītā nauda – ārzemēs dzīvoju un strādāju piecus gadus, kopš 2000.gada. Neizslēdzu iespēju palikt uz dzīvi arī ārzemēs, bet iepazinos ar Indru un atgriezos uz palikšanu. Izdomāju, ka kaut ko vajag arī laukos – jau no Īrijas sāku īstenot savu ieceri, 2005.gadā pats atgriezos Latvijā. Lai arī dzīvoju un strādāju Rīgā, brīvdienās braucu būvēt namiņu. Braucot no Rīgas, vedu līdzi būvmateriālus – tā izmaksas ir zemākas, nekā pirkt visu uz vietas,” stāsta Intars Melderis.

Viss būvēts paša rokām
Atpūtas mājā viss ir paša Intara roku darbs – mājas būvniecība no priedes koka, apdares darbi, kāpņu, logu un durvju izgatavošana, oša koka mēbeles. Arī kamīnu Intars izbūvējis pats ar iebūvētu apgaismojumu, turklāt izmantojot Gaujienas raktuvēs iegūto dolomītu. ”Vienīgi pirmā stāva sienu baļķus man palīdzēja salikt – pārējais ir paša radīts. Pēc profesijas esmu galdnieks – tiesa, šajā profesijā sen vairs nestrādāju, bet iemaņas noder, lai radītu kaut ko skaistu savam priekam. Mammas brālēnam Jaunlaicenē ir neliela galdniecība, kur varēju izmantot darbgaldus, kādu man nav. Īrijā strādāju ar akmeni – veidojām akmens apdares virtuvēm, kamīnus un citu. Tur gūtās iemaņas noderēja sava kamīna mūrēšanai,” atzīst I.Melderis.
Atpūtas mājas pirmajā stāvā ir plaša istaba ar kamīnu, virtuve, labierīcības, pirts, duša un ziemas dārzs. Sēžot pirtī uz lāvas, pa logu paveras brīnišķīgs skats uz Ievas ezeru, kurp pēc pirts var ātri aizskriet pa atsevišķi izbūvētajām durvīm. Intars pats ir izbūvējis arī alumīnija ziemas dārzu no īpašiem, ļoti izturīgiem stikliem. “Tie ir stikli ar speciālu pārklājumu, kas filtrē saules enerģiju, lai ziemas dārzā nebūtu tik karsts kā siltumnīcā,” saka Intars. Savukārt ēkas otrajā stāvā ir divas guļamistabas, kopā astoņas guļvietas, un labierīcības.

Reklāma – no mutes mutē
I.Melderis atzīst – atpūtas mājā var dzīvot arī ziemā, jo tā ir apkurināma. “Māja tiek kurināta ar kamīnu. Mājā vairākās vietās ierīkotas siltuma atveres, caur kurām telpās ar sūkņa palīdzību ieplūst siltums no kamīna. Siltuma atverēs padotais siltuma daudzums ir regulējams, tās atgriežot un aizgriežot. Ja ziemā ārā ir -15 grādi, šādi telpas var ātri sasildīt līdz +22 grādiem,” norāda Intars.
Atpūtas mājas logi vietā, kur atrodas pirts, no ārpuses ir ar spoguļstikliem, kam ir speciāls tonējums, lai nevarētu redzēt cauri, kas notiek iekšā. R.Meldere atzīst – nereti pie tiem spoguļojas vārnas un dusmojas, ķērc, kad ierauga savu spoguļattēlu.
“Ezerlīčos” labprāt uzturas visa Intara ģimene – sieva Indra, kura Rīgā strādā par tiesnesi, dēls Oskars, kurš šoruden uzsāks mācības 1.klasē, un meita Linda, kura apmeklē bērnudārzu. “Dēls ir liels palīgs zāles pļaušanā, pie malkas sagatavošanas un citos darbos. Viņš mums ir dabas bērns, dators un televizors viņu neinteresē,” saka I.Melderis. Tā kā Intars ar ģimeni dzīvo un strādā Rīgā, ikdienā atpūtas māju uztur un atpūtniekus izmitina Rita. Jautāta, kā tas sākās, Rita atminas, ka pirms vairākiem gadiem savā Līvānu mājā deva naktsmājas deju horeogrāfei Artai Melnalksnei ar ģimeni no Rīgas. Viņa teica – šeit esot tik skaista vieta, vajagot pievērsties tūrismam! Intars atbrauca no Īrijas un sāka to attīstīt. “Tā informācija par mūsu atpūtas māju izplatījās no mutes mutē, brauca arvien vairāk ģimeņu. Daži uzturas vairākas dienas, citi – vairākas nedēļas. Pārsvarā apmeklētāji ir no Latvijas, ir bijuši arī no Vācijas, Krievijas. Cilvēkiem šeit patīk, jo ir kluss un mierīgs. Visvairāk apmeklētāju ir vasarās, bet uz Ziemassvētku un Jaungada laiku veidojas pat rinda. Arī paši atpūtas mājā svinam Ziemassvētkus,” saka R.Meldere.

Tūrisms – kā vaļasprieks
Šobrīd Melderu ģimene “Ezerlīčus” nav pieteikuši tūrisma bukletiem vai citādāk reklamējuši – Intars atzīst, ka nākamgad pie tā būs jāpiestrādā. Vienīgi pērn piedalījās pagasta rīkotajos “Pārgājienos ar garšu Veclaicenē”, kad Rita sacepa savas garšīgās pankūkas un cienāja pārgājiena dalībniekus. Šovasar “Ezerlīči” saņēma Alūksnes novada pašvaldības pateicību sakoptāko īpašumu konkursā nominācijā “Sakoptākā Alūksnes novada komercobjekta teritorija”. Viņi nojauš, kurš no veclaiceniešiem pieteicis “Ezerlīčus” konkursam. “Ļoti labi, ka pašvaldība rīko šādu konkursu – tas motivē iedzīvotājus sakopt savu īpašumu. Nevajag jau radīt un veidot kaut ko ārkārtēju, bet uzturēt un sakopt savu dzīvesvidi,” uzskata Indra. Melderi atzīst, ka tūrisms arī nākotnē nebūs viņu pamatnodarbošanās - tikai kā vaļasprieks. ““Ezerlīčiem” tuvākajā apkārtnē nav attīstīta pārējā infrastruktūra, lai būtu izdevīgi pievērsties tūrismam. Jā, šeit ir skaista daba, bet ar to vien nepietiek. Lielākā problēma ir ēdināšana – mūsu atpūtas mājā apmeklētāji paši sev gatavo, mēs šādu pakalpojumu nepiedāvājam, jo valstī ir pārāk augstas prasības, lai to varētu nodrošināt,” saka Intars.
Rita pauž nožēlu, ka latvieši tagad ir izkaisīti pa visu pasauli, arī Veclaicenē jauniešu praktiski neesot... Intars atzīst, ka dzīvot Īrijā nebija slikti: sestdienas un svētdienas bija brīvas, piektdienās darbs beidzās jau pulksten 15.45, brīvdienās varēja apceļot citas valstis. Kāpēc Latvijā esam tur, kur esam? Melderu ģimene uzskata, ka pie vainas ir pārlieku lielā birokrātija un tas, ka netiek domāts par tautas interesēm. “Latvijā laukus iznīcina – viss koncentrējas Rīgā un ap to, tā ir valsts politika. Piemēram, Norvēģijā cilvēkiem valsts maksā subsīdijas, lai viņi dzīvotu kalnu rajonos, lai tie nepaliktu tukši, un visur cilvēki dzīvo ļoti labi. Manuprāt, Alūksnes novads ir līderos starp aizbraukušajiem iedzīvotājiem uz ārvalstīm,” domā I.Melderis. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

“Ezerlīčos” - kā Dieva ausī

Kategorijas