Pils sāk atklāt noslēpumus

2014. gada 22. augusts 00:00

Alūksnes Pilssalā, Marienburgas viduslaiku pils teritorijā, drīzumā beigsies jūlijā sāktie arheoloģiskās izpētes darbi arheologa Ulda Kalēja vadībā. Mēnesi izrakumu vietā strādāja arī desmit Alūksnes jaunieši, kurus Alūksnes novada dome iesaistīja arheoloģiskās izpētes darbos Nodarbinātības valsts aģentūras izsludinātajā skolēnu nodarbinātības pasākumā. Viņu darbs izrakumu vietā vakar beidzās, bet arheologi tos vēl turpinās.
“Vēl sakārtosim izpētes vietu un veiksim pārbaudes rakumu gruvešu daļā, lai saprastu, cik dziļi tie atrodas, jo teorētiski tur apakšā jābūt vēl otram pils korpusam. Veicot darbus, vadāmies pēc 17.gadsimta pils plāna. Šoreiz izrakumus veicām 10x15 metrus lielā laukumā, vidēji 2 metru dziļumā – vietām pat dziļāk, atsedzot pils korpusa nelielu piebūvi – no laukakmeņiem būvētas pamatsienas stūri galvenās pils ieejas daļā. Tas ir galvenās pils vietā līdz kādreizējam pils pagalma līmenim. Šobrīd vēl nav atsegusies neviena no otra korpusa sienām. Secināms, ka galvenās pils iekšpagalma līmenis atšķiras no pagalma līmeņa pils ārpusē. Teorētiski pieļaujam, ka šajā vietā pilī 1702.gadā ir bijusi sprādziena vieta,” stāsta U.Kalējs.

Visvairāk – militāru
priekšmetu
Viņš norāda, ka izrakumu laikā pārsvarā atrasti militāra rakstura priekšmeti – dažāda izmēra lodes, nesprāgušas rokasgranātas, kas vairs nav bīstamas, karote, māla trauciņš, dažādas monētas. “Atrasto priekšmetu ir maz, jo sprādziena vietā pils mūru gruvešos tie nemaz daudz nevar būt. Vairāk priekšmetu noteikti ir nākamajā līmenī, kur vēl nav atrakts, jo, tuvojoties pagalma līmenim, atradām arvien vairāk priekšmetu, piemēram, pīpes kāta fragmentu. Atradām daudz dzīvnieku kaulus, nedaudz – arī cilvēku rokas kaulus, kas bija izvietoti reti un izklaidus. Šobrīd ir grūti izskaidrot cilvēka kaulu atrašanu šajā vietā – vai tie tur savulaik nokļuvuši sprādziena rezultātā vai citādi, jo tie atrasti gruvešos. Jāņem vērā, ka neviens nevar izskaidrot arī to, kas šajā vietā notika pēc 1702.gada, kad pili spridzināja – vai tiešām pēc tam neviens nepārmeklēja šo teritoriju? Pie katras pils agrāk bija arī kapsēta – vietā, kur rakām, tas noteikti nebija. Visticamāk, kapsēta ir bijusi vietā, kur tagad ir stadions,” saka U.Kalējs.

Jaunieši atrod
kaulus
Viņš atzinīgi vērtē jauniešu līdzdarbošanos arheoloģiskās izpētes darbos. “Var teikt, ka tieši jaunieši lielākoties izraka lielo bedri! Ierādījām viņiem prasmes darbā ar nivelieri. Šī arheoloģiskās izpētes vieta Pilssalā atšķiras no izpētes vietas Spieķu senkapos, kur ir smilts. Šeit ir gruveši, tādēļ darbs grūts,” saka U.Kalējs. Alūksniete Evelīna Tetere rudenī uzsāks mācības Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 9.klasē un atzīst, ka iesaistījusies projektā, jo vēlējās gūt jaunu pieredzi. “Tas ir mans pirmais darbs. Bija ļoti interesanti un aizraujoši atrast vēstures liecības. Es atradu vairākas lodes, šķembas, monētu,” saka E.Tetere. Alūksnietis Kristers Musts norāda – sākotnējais priekšstats par iesaistīšanos arheoloģijas darbos bija citādāks. “Nedomāju, ka būs tik daudz un smagi jāstrādā – piecas darbdienas nedēļā no rīta līdz vakaram, bet bija aizraujoši atrast vēstures liecības pilsētā, kur arī es tagad dzīvoju. Es atradu kaulus, bļodas lauskas, granātas šķembas,” saka K.Musts. Kā pateicību par ieguldīto darbu pašvaldība jauniešiem vakar noslēguma pasākumā dāvāja īpašus T-kreklus, ko rotā Alūksnes Pilsdrupu attēls un vārdi “Piedalies, uzzini, atbalsti!”. Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis uzsver – pašvaldības iecere ir seno pili atjaunot, un tad jaunieši varēšot ar lepnumu teikt, ka ir piedalījušies arheoloģiskās izpētes darbos. “Jaunieši ir izturējuši ugunskristības arheoloģijā, viņi veidoja vēsturi – jauniešu paveiktais darbs paliks nākamajām paaudzēm,” atzīst Alūksnes novada domes Pilssalas projektu vadītāja Sanita Adlere.

Atraktos mūrus
ieziemos
U.Kalējs norāda – atraktie laukakmeņi un ķieģeļi tiks noglabāti, lai izmantotu pils konservācijas un atjaunošanas darbos.
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers uzsver – lai pili atjaunotu, vispirms jāveic izpēte, ģeoloģijas analīze, konservācija un tikai tad restaurācija. “Jau meklējam informāciju par pili arhīvos Rīgā. Lai atrastu informāciju arhīvā, vajag ļoti daudz laika, vismaz pusgadu, tādēļ tas noteikti nebūs ātrs process. Meklējam arī sadarbības partnerus Igaunijā, jo arī Vatselīnā tajā pašā laikā, kad Marienburgā, tika celta pils un, iespējams, viņu arhīvos ir kāda informācija arī par mūsu pili. Esošo mūru konservācijas darbus paredzēts sākt ar tornīti, kas atrodas pie ieejas estrādē,” stāsta Dz.Adlers. Viņš uzsver – lai arī tas prasīs daudzus gadus, pili var atjaunot, bet vajadzīgs arī sabiedrības atbalsts. “Jā, izmaksas tam ir ļoti lielas, bet jāmeklē partneri Zviedrijā, Krievijā vai citur pasaulē – to var izdarīt,” saka Dz.Adlers. U.Kalējs piebilst – daudz kas atkarīgs arī no tā, kas atklāsies turpmākajos izpētes darbos, jo, piemēram, varbūt būs labi saglabājies pils pagrabstāvs. Tagad atraktos mūrus ieziemos, apkārt izveidojot karkasu un pieberot ar smilti līdz pavasarim. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Pils sāk atklāt noslēpumus

Kategorijas